«Ziņas» jau rakstīja, ka nesen Jelgavas domnieki apstiprināja pilsētas budžetu, kas šogad ieņēmumu un tēriņu ziņā būs lielāks par 14 miljoniem latu.
«Ziņas» jau rakstīja, ka nesen Jelgavas domnieki apstiprināja pilsētas budžetu, kas šogad ieņēmumu un tēriņu ziņā būs lielāks par 14 miljoniem latu. Saistot šo apstākli ar līdzšinējo ekonomisko attīstību, lasītājiem varētu būt interesanti palūkoties, kā tad esam dzīvojuši iepriekšējos gados.
Demogrāfiskais stāvoklis
Pērn pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniedza 65 tūkstošus. Kaut gan Jelgavā tāpat kā valstī vērojama negatīva iedzīvotāju dabiskā skaita pieauguma tendence, pēdējos gados vērojama pozitīva iezīme – dabiskais pieaugums, kaut arī negatīvs, tomēr ir lielāks nekā vidēji Latvijā. Turklāt mūsu pilsētā vērojams lielāks darbaspējīgo iedzīvotāju īpatsvars nekā vidēji valstī – 62,8 procenti pret 60,8 procentiem. Nākotnē problēmas var radīt nelielais bērnu īpatsvars – līdz darbaspējas vecumam pilsētā ir 16,1 procents iedzīvotāju.
Nacionālais sastāvs nav mainījies īpaši daudz – tāpat kā iepriekšējos gados latviešu ir neliels pārsvars.
Pastāvīgo iedzīvotāju demogrāfiskās slodzes līmenim pērn bija tendence samazināties – uz 1000 darbaspējas vecuma iedzīvotājiem bija 593 iedzīvotāji līdz un virs darbspējas vecuma. 2001. gadā 612.
Iedzīvotāju dabiskās kustības rādītāji 2001. gadā
Jelgava; Latvija
Dzimuši 576 19664
Miruši 796 32991
Dabiskais pieaugums -220 -13327
Dzimuši uz 1000 iedzīvotājiem 8,8 8,3
Miruši uz 1000 iedzīvotājiem 12,2 14
Dabiskais pieaugums uz 1000 iedzīvotājiem -3,4 -5,7
Ekonomiskās darbības aktivitāte
Pagājušā gada sākumā Jelgavā bija reģistrēti 904 ekonomiski aktīvi uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, no kurām 45,6 procenti nodarbojās ar tirdzniecību, automašīnu un sadzīves tehnikas remontu, 12,2 procenti strādāja rūpniecībā, 10,7 veica operācijas ar nekustamo īpašumu.
Tāpat kā visā valstī, uzņēmējdarbības dominante ir pakalpojumi un tirdzniecība; maz uzņēmumu nodarbojas ar ražošanu, kaut arī šajā jomā vērojama tendence palielināties.
Pēdējos gados maz mainās to uzņēmumu skaits, kuros nodarbināts vairāk par 250 darbiniekiem. Kopumā ekonomiskā situācija pilsētā ir stabila, bet lēna. Šajā jomā pilsētas pašvaldības uzdevums būtu radīt investīcijām un uzņēmējdarbības attīstībai daudz labvēlīgāku vidi, piesaistot investorus no ārpuses. Tieši šajā jomā jau pērn bija vērojamas pozitīvas izmaiņas, palielinājās ārvalstu investoru interese par ražošanas iespējām pilsētā. Arī galvaspilsētas uzņēmumi Jelgavā aktīvi meklē iespēju izvietot ražošanas jaudas.
2001. gadā iekšzemes kopprodukts bija 1406 lati uz vienu iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs Zemgales reģionā (996 lati), bet zemāks nekā valstī kopumā – 1832 lati.
Nodarbinātība
Tā ir visciešāk saistīta ar ekonomisko aktivitāti pilsētā. Novērojams, ka ir samērā augsts sabiedriskajā sektorā nodarbināto īpatsvars. Pagājušā gada sākumā šajā sektorā bija nodarbināti 47,5 procenti jelgavnieku, kas, salīdzinot ar situāciju valstī (39,1 procenti), ir vairāk. Tas tāpēc, ka Jelgavā atrodas lauksaimniecības augstskola un citas izglītības iestādes. Netieši par to liecina arī Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātājiem. Statistika liecina, ka privātajā sektorā nodarbināti 52,5 procenti strādājošo, bet vidēji valstī šis rādītājs ir 60,9 procenti.
Šā gada sākumā bezdarba līmenis pilsētā bija pat vēl mazāks – 5,7 procenti –, kas lielā mērā saistīts ar Rīgas tuvumu (3,7 procenti), kur strādā liels skaits jelgavnieku. Taču tas nenozīmē, ka arī pie mums neveidojas jaunas darbavietas.
Jācer, ka nodarbinātības problēmu sekmīgāk risināt palīdzēs arī valsts un ārvalstu investīciju projekti jau vistuvākajā nākotnē. Pirmām kārtām tā varētu būt pērn sāktā tūrisma attīstības programma. Tuvākajā laikā papildu līdzekļi būtu iegūstami no dažādiem Eiropas Savienības fondiem.
Investīcijas
Tieši to piesaiste iepriekšējos gados bija pilsētai nelabvēlīga. Deviņdesmito gadu otrajā pusē investīcijas bija ievērojami sarukušas. Visai kardināli situācija mainījās 2001. gadā, kad pašvaldība daudz intensīvāk sāka to piesaisti.
Nefinanšu investīcijas latos uz iedzīvotāju
Jelgava; Rīga; Latvija
1997. gads 332 304 471
1998. gads 277 414 656
1999. gads 242 392 581
2000. gads 192 480 777
2001. gads 194 513 879
Pašvaldība uzskata, ka tieši infrastruktūras uzlabošana padarītu Jelgavu pievilcīgāku investoriem un dotu iespēju uzlabot situāciju arī pilsētas apbūvē.
