Vakar noiets vēl viens «jauno laiku» ceļa posms. Pēc ilgākas meklēšanas beidzot būs izvēlēta Finanšu ministrijas pakļautībā strādājošā Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs.
Vakar noiets vēl viens «jauno laiku» ceļa posms. Pēc ilgākas meklēšanas beidzot būs izvēlēta Finanšu ministrijas pakļautībā strādājošā Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs. Jāteic gan, ka nemaz jau tik īpaši tālu nebija jāmeklē, jo, izvērtējot pieteikumus konkursam uz VID ģenerāldirektora amatu, konkursa komisija par piemērotāko pretendentu šai vakancei atzinusi VID Galvenās nodokļu pārvaldes amatpersonu un pašreizējā finanšu ministra padomnieku Kārli Ketneru. Vispirms to pagājušajā nedēļā apstiprināja pats finanšu ministrs, kas lūdzis valdību vakar, 11. martā, lemt par Ketnera apstiprināšanu VID vadītāja amatā. Likums par VID noteic, ka dienesta ģenerāldirektoru pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina valdība. Vēlāk Dombrovskis pavēstīja, ka konkursa komisija pagājušonedēļ dziļā vienprātībā atzinusi Ketneru par labāko kandidatūru. «Kandidatūru vērtēju pozitīvi, jo šis cilvēks pārzina gan teoriju, gan praksi,» ziņu aģentūrai LETA vēstīja ministrs, norādot, ka Ketners ir ekonomikas zinātņu doktors un praktisko pieredzi guvis, strādājot nodokļu sistēmā Finanšu ministrijā un VID. Pats Kārlis Ketners kopš pērnā gada novembra vidus VID ieņēma Galvenās nodokļu pārvaldes Starptautisko darījumu daļas priekšnieka amatu. Savulaik viņš bijis Finanšu ministrijas Nodokļu metodoloģijas nodaļas vadītājs. Par šo kandidatūru pozitīvi izteicies arī Saeimas Korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, kurš iepriekš strādāja VID Galvenajā muitas pārvaldē un kuram ar līdzšinējo muitas vadītāju gan savulaik izcēlušās domstarpības, kas noveda pie tā pazemināšanas amatā. Līdzšinējais VID vadītājs Andrejs Sončiks šajā amatā strādāja no 1996. gada.
Pavisam konkursam pieteicās četri pretendenti. Sākotnēji konkursa komisija atlasīja divus piemērotākos, no kuriem izvēlēts tas pretendents, kuru finanšu ministrs varēs ieteikt valdībai apstiprināšanai VID ģenerāldirektora amatā. Pašlaik VID ģenerāldirektora pienākumus pilda Nellija Jezdakova, kurai tas tika uzdots, kad valdība pieņēma formālu lēmumu atbrīvot no amata līdzšinējo VID ģenerāldirektoru Sončiku, kā iemeslu minot Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu piemērot viņam disciplinārsodu. Šo lēmumu gan VID bijušais vadītājs apstrīdējis tiesā.
Vadītāji mainās, bet vai mainīsies iestādes būtība? Pastāvošā sistēma liek apšaubīt šādus straujus uzlabojumus, jo minētajā dienestā galu galā strādā tūkstošiem cilvēku, un tie bija viņi, kas «neredzēja» vai pat «palīdzēja» zibens spērienam robežas muitas punktos. Joprojām ir arī pārāk apšaubāma koalīcijas valdības (pareizāk sakot, «Jaunā laika») vēlme visos amatos ielikt tikai savus cilvēkus. Par to, ka tas tā notiek, varēja pārliecināties pagājušonedēļ, kad atklātībā parādījās ziņa, ka Saeimas deputāts Dzintars Zaķis («Jaunais laiks») izsūtot ministrijām anketas, kurās lūdz sniegt informāciju par to pakļautībā esošo valsts uzņēmumu padomēm. Tas var nozīmēt tikai vienu – varas partijas grasās nomainīt to sastāvu un jau laikus gatavo vietas saviem cilvēkiem. Par to, ka gribētāji būs, neliek šaubīties to varen garais saraksts.
No otras puses, var jau saprast arī «Jauno laiku», kas priekšvēlēšanu aģitācijā uzsvaru lika uz jaunu cilvēku ienākšanu valsts pārvaldes struktūrās. Arī pareizs gājiens, ar piebildi, ka jaunībai jāiet roku rokā ar pieredzi. Citādi vairs nav drošības izjūtas, ka jaunie, nepieredzējušie, ieguvuši teikšanu dažādās jomās, visu nesalaidīs grīstē un ka jauno varas partijas karjeristu un censoņu skola neizrādās pārāk dārga mācība visai valstij.
