Turpinājums. Sākums 13., 20., 27. februāra un 6. marta numurā.
Turpinājums. Sākums 13., 20., 27. februāra un 6. marta numurā
Cūkgaļas ražošana
Pašlaik Eiropas Savienības kopējā tirgus organizācijas (KTO) elementi ir šādi:
cūku liemeņu klasifikācija;
intervences sistēma;
ārējās tirdzniecības pasākumi (importa un eksporta licences, eksporta atmaksas, vienotas muitas tarifu likmes un tarifu kvotas kandidātvalstīm).
Lai nodrošinātu vienādas kvalitātes cūku liemeņu iedalījumu pa klasēm atkarībā no kvalitātes un garantētu ražotājiem taisnīgu samaksu, kā arī tirgu padarītu caurskatāmāku, 1984. gadā tika nolemts ieviest cūku liemeņu klasifikāciju, kas vienlaikus radīja iespēju noteikt arī vienotu bāzes cenu.
Cūkas klasificē svēršanas brīdī, nosakot liesās gaļas iznākumu liemenī. Pastāv sešas klases. Liesās gaļas saturu nosaka ar speciālu aparatūru, kas darbojas pēc noteiktas uz attiecīgās valsts cūku populācijas bāzes zinātniski izstrādātas formulas. Liemeņu klasifikācijas skala neattiecas uz mazjaudas kautuvēm.
Lai novērtētu, vai tirgū ir krīzes situācija un nepieciešams ieviest intervences pasākumus, jābūt pieejamām salīdzināmām cūku liemeņu cenām. Dalībvalstu cenu vākšanas centri katru nedēļu apkopo ziņas no kautuvēm. Katru nedēļu aprēķina vidējo cūku liemeņu iepirkuma cenu valstī, kas jāziņo uz Briseli.
Eiropā intervences sistēmu piemēro, lai atslogotu iekšējo tirgu no pārprodukcijas krīzes situācijas. Krīzes situācijas noteikšanai izmanto divas cenas – references (iepirkuma) un bāzes.
References cena ir tirgus cena, kuru nosaka katru nedēļu, aprēķinot vidējo iepirkuma cenu standartkvalitātes liemeņiem kautuvēs.
Bāzes cena ir politiskā cena, ko katra tirgus gada sākumā nosaka ES Padome. 2002./2003. tirgus gadam cūkgaļai bāzes cena ir 1509,39 eiro par tonnu. Tā tiek noteikta ar mērķi nodrošināt tirgus stabilitāti, neradot produkcijas uzkrājumus. Bāzes cenas noteikšanai ņem vērā graudu iepirkuma cenas un situāciju tirgū.
Privātās uzglabāšanas mehānismu var iedarbināt, ja iepirkuma (references) cena nokrīt zem 103% no bāzes cenas. Darbojas tā: privātpersona uz fiksēta laika periodu pieņem glabāšanā noteiktas kvalitātes gaļu uz savu risku un atbildību, par to no valsts saņemot atlīdzību. Intervences aģentūra slēdz ar uzglabātājpersonu līgumu uz periodu no trīs līdz sešiem mēnešiem, jau iepriekš nosakot atlīdzības lielumu. Pēc uzglabāšanas perioda beigām produkts tiek izlaists vietējā tirgū vai eksportēts (var saņemt eksporta atmaksas).
Ārējās tirdzniecības pasākumi ir noteikti, lai aizsargātu pret pārmērīgu importa ieplūdumu. Jebkura cūkgaļas produkta imports vai eksports pakļauts licenču uzrādīšanai. Lai saņemtu licenci, uzņēmējs iemaksā ķīlas naudu, ar ko garantē, ka produkti tiks importēti vai eksportēti derīguma termiņu laikā, un zaudē to, ja imports un eksports netiek veikts vai notiek daļēji.
Eksportējot uz trešajām valstīm, var saņemt eksporta atmaksas tādā mērā, lai segtu starpību starp valūtas kursiem vai cenām ES un ārpus tās, nodrošinot cūkgaļas ražotāju konkurētspēju ārējā tirgū. Eksporta atmaksu lielums tiek noteikts atkarībā no cūkgaļas piedāvājuma un graudu cenām ES un pasaules tirgos.
Lai aizsargātu ES tirgu, par produktiem, kuru cena ievedot ir zemāka nekā ES cena, uz robežas drīkst iekasēt papildu importa nodokli. Importam katru gadu tiek piešķirts noteikts daudzums muitas tarifu kvotu. To ietvaros produktus var ievest bez ievedmuitas.
Aitu un kazu gaļas ražošana
Būtiskākie elementi:
aitu māšu prēmijas (tiešie maksājumi);
intervences sistēma (cenas, privātā uzglabāšana);
tirdzniecības pasākumi (imports, eksports).
Tiešie maksājumi
ES dalībvalstu aitu audzētāji par vienu aitu māti var saņemt 21 eiro gadā. Ganāmpulkam jābūt reģistrētam un aitām apzīmētām atbilstoši normatīvajiem aktiem. Ganāmpulkā jābūt vismaz 10 aitu mātēm. Latvijai ir piešķirtas 18 437 aitu māšu prēmiju tiesības. ES aitkopības nozarei Latvijā katru gadu no ES budžeta līdzekļiem papildus piešķir 19 000 eiro, kas var būt maksājumi ražotājiem, atbalsts lauku saimniecību pārstrukturēšanai vai atbalsts aitu gaļas pārstrādes un tirdzniecības pilnveidošanai. Aitu audzētājiem mazāk labvēlīgos apgabalos iespējams saņemt papildu maksājumus par aitu māti.
Tā kā kazu audzēšana Latvijā nav orientēta uz kazu gaļas ražošanu, mūsu kazu īpašnieki nevar saņemt ES tiešos maksājumus par kazu māti.
Intervences sistēma
Intervence aitu un kazu gaļas sektorā tiek realizēta ar mērķi garantēt minimālo iepirkuma cenu aitu un kazu gaļai. Intervenci realizē ar privātās uzglabāšanas starpniecību, un tā darbojas kā «drošības tīkls» gadījumiem, kad aitu un kazu gaļas tirgus cena nokrīt zem minimālā līmeņa.
Intervence tiek sākta, ja vidējā reģistrētā tirgus cena divās nedēļās ir un tiek prognozēts, ka arī turpmāk saglabāsies mazāka par 70% no bāzes cenas aitu gaļai. Tirgus intervences mehānismu privātās uzglabāšanas veidā nepieciešamības gadījumā īsteno valsts saskaņā ar fiksēto cenu starpību starp references un bāzes cenu. Katru gadu bāzes cenu nosaka ES, ņemot vērā situāciju tirgū, gaļas ražošanas izmaksas un gaļas realizācijas cenas. 2000. gadā ES bāzes cena 100 kilogramiem jēra gaļas bija 133,785 eiro. Intervence attiecas tikai uz kautķermeņiem, kas iegūti no jēriem, kuri nav vecāki par gadu.
Tirdzniecības pasākumi
Importa režīma regulēšanas jomā tiek izdalītas divas importētāju grupas:
1) no valstīm, ar kurām agrāk bijuši noslēgti brīvprātīgās tirdzniecības līgumi, tām apņemoties ierobežot savu eksportu ar noteikumu, ka nodevas tiks samazinātas un vēlāk pilnīgi likvidētas;
2) no pārējām valstīm.
Otrajā (vispārīgajā) gadījumā spēkā ir vispārējie muitas tarifi, kas sastāv no procentuālās daļas 12,8% un pastāvīgās daļas (specifiskais tarifs), kas mainās atkarībā no gaļas veida un kvalitātes.
Uz valstīm, ar kurām agrāk bijuši noslēgti brīvprātīgās tirdzniecības līgumi un tagad piešķirtas tarifu kvotas, attiecas tikai procentuālais tarifs, bet no specifiskā tarifa maksājumiem šo valstu produkcija ir atbrīvota.
Ja tiktu konstatēti nopietni traucējumi ES iekšējā aitu un kazu gaļas tirgū, kuru avots ir šo produktu lēts imports no trešajām valstīm, ES patur tiesības ieviest stingrākus iekšējā tirgus aizsardzības pasākumus. ES ir pieprasījums pēc aitu gaļas un to importē no trešajām valstīm – Jaunzēlandes un Austrālijas.
Pastāv iespēja maksāt eksporta atmaksas par produkcijas realizāciju ārpus ES. Tomēr, pakļaujoties starptautiskajām saistībām, pašlaik aitu un kazu gaļai eksporta atmaksas netiek piemērotas.
Turpmāk vēl.
