Lietuvas, Latvijas un Igaunijas zemnieku organizācijas plāno izveidot Baltijas valstu padomi.
Lietuvas, Latvijas un Igaunijas zemnieku organizācijas plāno izveidot Baltijas valstu padomi. Par to un vienas no lielākajām un vecākajām mūsu lauksaimnieku organizācijām – Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) – iecerēm stāsta tās priekšsēdētājs, Jausvirlaukas pagasta «Līču» saimnieks Modris Jansons.
Triju Baltijas valstu zemnieku organizāciju biedri neformālā gaisotnē tiekas jau vairākus gadus, bet, tuvojoties iestājai Eiropas Savienībā (ES), radās doma tuvāk izpētīt, kāda situācija izveidojusies kaimiņvalstu lauksaimniecībā, kāds ir valsts atbalsts un kā dzīvosim, iestājoties ES.
Vāji un kautrīgi, stipri un vienoti?
Pirmoreiz Baltijas valstu zemnieku organizāciju vadītāji kopā sanāca februāra vidū Varšavā, bet pagājušonedēļ tikās Lietuvas pilsētā Kauņā.
Latviju un Igauniju pārstāvēja abu valstu Zemnieku federācijas, bet Lietuvu – Zemnieku savienība un Lauksaimnieku palāta. Pasākumā piedalījās arī visu trīs valstu Statūtsabiedrību asociācijas.
«Varšavā bija gan dalībvalstu, gan kandidātvalstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. Mēs viņu vidū jutāmies vāji, bikli un kautrīgi. Mēģinājām «uztaustīt», kā zemnieku organizācijas var panākt savu ietekmi kandidātvalstīs, kur kopumā toni nosaka Polija ar lielo zemnieku skaitu un specifiskajām prasībām,» stāsta Modris Jansons.
Triju Baltijas valstu zemniekiem radās doma apvienoties, lai varētu izvirzīt kopīgas prasības. Latvijai un Igaunijai jau ir zemnieku organizāciju pārstāvis Briselē, bet Lietuvai vēl nav. Kopīgi strādājot, samazinātos arī ceļa, sakaru un pasākumu organizēšanas izmaksas.
Kauņā iesākto turpinās Briselē
Tikšanās reizē Kauņā sākotnējie savstarpējie pārmetumi par «slīcināšanu» ar pārtikas produktiem pieklusa, atrodot īsto vainīgo – Poliju. Tās lētā, subsidētā cūkgaļa nelabvēlīgi ietekmē trīs Baltijas valstu tirgus. Turpinājās arī diskusijas par Baltijas valstu padomes izveidi, kas būtu organizācija ar padomdevēja tiesībām, nevis juridiska institūcija. «Salīdzinājām arī subsīdiju nolikumus un ES atbalsta maksājumus. Tie visām Baltijas valstīm ir vienādi, bet subsīdijas nedaudz atšķiras,» turpina M.Jansons.
Viņš šonedēļ dodas uz Briseli, lai piedalītos ES zemnieku un kooperatīvu organizāciju savienības COPA/COGECA rīkotajā seminārā kandidātvalstīm, lai uzzinātu, ko Eiropa gaida no Baltijas valstīm. Mūsu zemnieku organizāciju pārstāvji arī plāno lūgt samazināt dalības maksu un kompensēt ceļa izdevumus.
Jāieved kārtība pašu mājās
Latvijas Zemnieku federācijas vadītājs domā arī par savas organizācijas turpmāko darbību valsts līmenī. M.Jansons skaidro, ka LZF pie sarunu galda ar valdību pārstāv Latvijas mazos un vidējos zemniekus. Taču viņu satrauc, ka mūsu zemnieki nedomā par savu interešu aizstāvību, kamēr nenotiek kas ārkārtējs. Un tad saskata tikai vienu iespēju – streikot.
«Manuprāt, tagad galvenais ir zemnieku attieksmes maiņa. Jāpanāk, lai viņi gribētu sevi aizstāvēt, līdzīgi kā ražotāji un tirgotāji to dara savā asociācijā. Neviens zemnieks nav tik liels, lai visu varētu izdomāt viens,» uzsver M.Jansons.
Pašlaik LZF, neskaitot kolektīvos dalībniekus, ir ap 2500 biedru. Organizācijas aktīvs ir aptuveni 20 biedru, kas strādā sabiedriskā kārtā. M.Jansons atzīst, ka saprot tos saimniekus, kuri laika trūkuma dēļ nevar piedalīties organizācijas darbā. No viņiem tiek gaidīts balsojums, biedru naudas maksājumi un idejas. Citādi iznāk, ka sabiedriskā organizācija aizstāv gan savu biedru, gan to zemnieku, kas nav LZF biedri, intereses. LZF vadītājs domā, ka turpmāk valdībā, aizstāvot subsīdiju nolikumu vai citus ieguvumus, būs jārunā tikai savu biedru vārdā. Bet tie, kas nav organizācijas biedri, būtu jāatbalsta mazāk vai nav jāatbalsta vispār.
M.Jansons spriež, ka daudz un ar panākumiem strādā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), taču, viņaprāt, nepieciešama tās reorganizācija un demokratizācija. Viņš ir gandarīts, ka no pagājušā gada LOSP finansiāli atbalsta valsts. Tas ļauj izdarīt vairāk un būt nopietniem partneriem Zemkopības ministrijai.
22. martā Rīgas rajonā Mālpilī notiks LZF 13. kongress. M.Jansons saka, tas nebūšot pārvēlēšanu, bet vairāk pārrunu kongress, kura dalībnieki spriedīs, ko šogad grib panākt. M.Jansonu, kas līdz šim bija LZF Jelgavas nodaļas vadītājs, par LZF priekšsēdētāju ievēlēja pagājušā gada beigās, kad iepriekšējais priekšsēdētājs Pēteris Kalniņš sāka darbu Saeimā.
