Latvijā pazīstamā virsdiriģente Ausma Derkēvica gaidāmajiem dziesmu svētkiem veltītajā raidījumā uzsvēra, ka tautā vienmēr mīlētāki bijuši vīru kori, kaut arī mākslinieciskā snieguma ziņā labāki izrādījušies sieviešu kolektīvi.
Latvijā pazīstamā virsdiriģente Ausma Derkēvica gaidāmajiem dziesmu svētkiem veltītajā raidījumā uzsvēra, ka tautā vienmēr mīlētāki bijuši vīru kori, kaut arī mākslinieciskā snieguma ziņā labāki izrādījušies sieviešu kolektīvi.
Šā gada dziesmu svētkos par pašreizējo situāciju varēs pārliecināties īpašā sieviešu un vīru koru koncertā «Teiksma par latvieti». Kā svētku ieskaņa un jau paveiktā pārbaude bija trīs vīru un trīs sieviešu koru koncerts Jelgavas pils aulā 8. martā.
LLU vīru kora «Ozols» diriģents Guntis Galiņš bija aicinājis uz sadziedāšanos Talsu vīru kori «Dziedonis» un vīru kori «Brocēni». Lai padarītu koncerta gaisotni pilnīgāku, piedalījās meitenes no LLU kora «Naktstaureņi», RTU kora «Delta» un Dobeles «Vizmas». Koncerta zīmīgais datums liecināja, ka tas, pēc «Ozola» diriģenta ieceres, veltīts sieviešu dienai, un lielāko koncerta daļu dziedāja vīri. Bet, kā vēlāk izteicās kāda klausītāja, sieviešu dienas koncerts, taču dziesmas vīriem tādas drūmas. Atbilde viena – tāds ir vīru koru dziesmu svētku repertuārs.
Tiešām, vīri reizēm joko, ka šie dziesmu svētki ievadīs trešo pasaules karu, jo viņiem īsti optimistiskas un brašas ir tikai divas dziesmas. Tā vēl mazākā bēda, bet, pēc G.Galiņa vārdiem, svētku rīkotāji izvēlējušies tik sarežģītu repertuāru, kādu «īstie» pašdarbības kori septiņu mēnešu laikā nevar apmierinoši apgūt. Kādreiz mazāka apjoma programmai varēja gatavoties gandrīz divus gadus. Kā parādīja Jelgavas koncerts, jau pagājušajā gadā vīru un sieviešu koru salidojumam gatavotā Alfrēda Kalniņa «Šurp, brāļi!» skan pieņemami, bet tā nav ar citām jaunajām dziesmām.
Realitāte ir tāda, ka vidējais Latvijas vīru kora lielums pašlaik ir ap 30 dziedātāju, turklāt tā «materiāls» novecojies. Lai piesaistītu gados jaunus dziedātājus, jaunekļiem nepietiks, ja piesolīs tikai jauku gaisotni un tikšanās ar kuplajiem Latvijas meiteņu koriem. Vajadzīgs piemērots repertuārs, un arī dziesmu svētkos. Tajā pašā laikā kaut kur tika atrasta Jāzepa Vītola, pēc mana uzskata, vissamocītākā (gan muzikāli, gan tematiski) vīru kora dziesma «Krīvu krīvs», kuru 8. marta koncertā pat trīs koru spēkiem tik tikko izvilka līdz beigām. Otrs klupšanas akmens vīriem, vismaz skatē, varētu būt Alfrēda Kalniņa «Biķeris miroņu salā». Zīmīgs ir šīs koncertsezonas sākums, kad uz «Ozolu» atnāca vairāk nekā 10 jaunu dziedātāju, studenti. Pirmajā mēģinājumā tika strādāts pie «Biķera», bet kopš tās reizes korī ir tikai trīs jaunie.
Protams, visos dziesmu svētkos nevar dziedāt vienu un to pašu. Bet katram komponistam ir vairākas labas lielajai estrādei piemērotas kompozīcijas. Varētu domāt, ka, piemēram, Valteram Kaminskim ir tikai viena dziesma «Mūžu mūžos būs dziesma»! Kāpēc repertuārā nevarētu iekļaut «Priedes», kas, lai arī komponēta padomju varas laikā, runā par būtiskām, vispārcilvēciskām lietām un turklāt vienkārši labi skan? Nezinu, kādu apsvērumu dēļ vīru repertuārā nav iekļauta, piemēram, Ilzes Arnes 90. gados rakstītā dziesma «Ai, Vidzeme», kas atzinību guva 1996. gada vīru un sieviešu koru salidojumā un Baltijas studentu dziesmu svētkos «Gaudeamus» 1999. gadā Viļņā. Vai bija pārāk skanīga un vienkārša?
Iespējams, ka vizuāli noformēts vīru un sievu koru koncerts izvērsīsies kā skatītājiem interesants šovs. Bet dziesmu svētki ir nozīmīgi, pirmkārt, pašiem dziedātājiem. Šovu viņi neredz, svarīgākais ir labi nodziedāt. Kā teica Talsu «Dziedoņa» diriģents Dainis Stroža, var jau savākt uz skati izpalīgus, bet vai koriem tas ir labākais risinājums. Lielākā daļa pašdarbības kolektīvu dalībnieku dzied, lai gūtu atpūtu un pārmaiņas dzīves ikdienā. Jācer, ka pēc gaidāmajiem svētkiem vīru kori arī turpmāk varēs dziedāt: «Mūžu mūžos būs dziesma, / Un mūžam alus smeķēs. / Mūžam dziesmu svētkos / Nāks meitene baltās zeķēs». Dziedāt Mežaparka estrādē…
