Mūsdienu dzīves straujais temps un stress saasina daudzas slimības, tajā skaitā arī erektilo disfunkciju, kas nebūt nav jauna kaite un kļuvusi vīriešiem plaši izplatīta.
Mūsdienu dzīves straujais temps un stress saasina daudzas slimības, tajā skaitā arī erektilo disfunkciju, kas nebūt nav jauna kaite un kļuvusi vīriešiem plaši izplatīta.
Erektilā disfunkcija ir nespēja sasniegt pietiekamu erekciju, lai veiktu dzimumaktu. Šāda situācija intīmajās attiecības var gadīties ikvienam vīrietim, taču, ja tā kļūst par atkārtotu vai ierastu parādību, var runāt par nopietniem erektilās disfunkcijas traucējumiem.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs Egils Vjaters stāsta, ka erektilās disfunkcijas traucējumi nav saistīti ar vecumu, tomēr, jo vecāks vīrietis, jo biežāk novērojama šī problēma. Erektilā disfunkcija var būt arī vīrietim 20 gadu vecumā. Ja salīdzinām 70 un 20 gadu vecu vīriešu grupas, pirmajā šī problēma ir izteiktāka, taču tas nenozīmē, ka, sasniedzot 60 gadu vecumu, noteikti iestāsies erektilā disfunkcija.
Cēloņi meklējami arī zemapziņā
Erektilās disfunkcijas izraisītāji var būt gan psihiskie, gan organiskie faktori. Tiek uzskatīts, ka psihiskie faktori veido 10 procentus saslimstības gadījumu, savukārt pārējos slimības pamatā ir organiskie faktori. Psihoterepeite Ingūna Romāne atzīst, ka vairumā gadījumu erektilās disfunkcijas pamatā ir emocionālas problēmas. «Ja erektilajai disfunkcijai ir psihisks cēlonis, tas bieži vien radies jau bērnībā, iespējams, no fiziskas vai emocionālas vardarbības. Ja šīs problēmas netiek risinātas, tās paliek cilvēka zemapziņā. Sākoties pieaugušo dzīvei, sākot seksuālās attiecības, zemapziņā paslēptais cēlonis atkal parādās, tai skaitā arī erektilās disfunkcijas formā. Neizdevušās attiecības noslēdz tā saukto «apburto loku», un bieži vien vīrietim pašam to atrisināt bez speciālista palīdzības ir grūti,» stāsta I.Romāne. Mūsdienās šī slimība ir pilnībā izārstējama, ja vien vīrietis pats to vēlas.
I.Romāne atceras, ka kāda paciente lūgusi izrakstīt medikamentu vīram, lai ārstētu erektilo disfunkciju, tomēr preparāts nelīdzēja. Atklājās, ka vīrietim ir citas attiecības, kurās šādu problēmu nav.
Ar vīriešiem ir ļoti sarežģīti runāt par viņu problēmām. Tās bieži atklājas terapijas laikā. Gatavāki risināt savas problēmas ir gados jaunāki vīrieši, savukārt seksopatologs Andis Kalvišķis uzsver, ka savā praksē konstatējis tieši gados vecāku vīriešu «atvērtību» risināt erektilās disfunkcijas problēmas.
Rezultāti saistīti ar motivāciju
Bieži vien tieši sievietes rosina vīrieti risināt erektilās disfunkcijas problēmu. Psihoterapeite norāda, ka, tā kā problēma skar abus, rezultāti iespējami tad, ja attiecības ir patiesas emocionālā līmenī un abi ir motivēti risināt problēmu.
«Ja vīrietim ir svarīgi attiecības ar sievieti saglabāt un nepazaudēt, viņš atnāks pie ārsta, tikko būs radusies problēma,» saka A.Kalvišķis.
Erekcija ir būtiski nepieciešama vīriešu seksualitātes izpausme, tā ir viena no svarīgākajām vīrieša funkcijām. Ja tā ir traucēta, var rasties vesela rinda psiholoģisku blakusparādību un diskomfortu. Erekcijas pazušana var būt ļoti dažāda – gan ilgstoša, gan mazāku laiku.
Speciālisti atzīst, ka vīriešiem tipiski ir noliegt savas problēmas. Savā veidā tas ir psiholoģisks aizsardzības mehānisms. Tomēr, lai spētu problēmu risināt, tā vispirms ir jāpieņem un jāvēršas pēc palīdzības.
***
Erektilās disfunkcijas riska grupas
* Sistēmas slimības: ateroskleroze, cukura diabēts, sirds asinsvadu slimības, nieru mazspēja, aknu mazspēja.
* Neiroloģiskās salimības: Alheimera slimība, multiplā skleroze.
* Dzimumlocekļa patoloģijas: Peironi slimība.
* Psihiskie traucējumi: depresija, nervozitāte.
* Endokrīnas slimības: hiperitireodisms, hipotireodisms, hipogonādisms, hiperprolaktinēmija.
