Cilvēks ir radīts dzīvei dabiskā un nepiesārņotā vidē. Vides stāvokļa pasliktināšanās tieši ietekmē viņa veselību.
Cilvēks ir radīts dzīvei dabiskā un nepiesārņotā vidē. Vides stāvokļa pasliktināšanās tieši ietekmē viņa veselību. Diemžēl Latvijā pieejama informācija tikai par arodapstākļu ietekmi uz cilvēku veselību, bet nav izstrādāta informācijas sistēma, kas vērtētu veselības pasliktināšanos tiešā vides ietekmē. Jāpiebilst, ka šādas informācijas sistēmas nav ne tikai pie mums, bet arī daudzās Eiropas valstīs. Tomēr potenciālie cilvēka veselību ietekmējošie apkārtējās vides riska faktori ir pietiekami labi apzināti un no to nelabvēlīgās ietekmes iespējams izvairīties, veicot atbilstošus profilaktiskus pasākumus.
Troksnis – nozīmīga vides problēma
Viens no cilvēka veselības riska faktoriem ir sadzīves troksnis. Sadzīves vai vides troksnis ir troksnis no jebkuriem trokšņa avotiem, izņemot darbavietas rūpniecības objektos. Tā galvenie veidi ir satiksmes, celtniecības, sabiedrisko pasākumu un kaimiņu radītais troksnis. Jēdziens «kaimiņu radītais troksnis» ietver sevī skaļumu dažādās iestādēs, kā arī no mājsaimniecībā lietojamiem priekšmetiem, ieskaitot kaimiņu strīdus, suņu riešanu un citas nevēlamas skaņas.
Troksnis vienmēr bijis nozīmīga vides problēma. Jau Senajā Romā bija spēkā noteikumi, kas aizliedza naktīs braukt ar dzelzasu ratiem, lai netraucētu romiešu miegu. Arī viduslaikos Eiropā dažās pilsētās bija aizliegta zirgu pajūgu un jātnieku kustība naktī. Tomēr pagātnes trokšņa problēma nav salīdzināma ar mūsdienu sabiedrību, kurai raksturīga dažādu trokšņa avotu klātbūtne.
Trokšņa problēma Eiropas Savienības (ES) valstīs ir samērā liela. Gandrīz puse ES pilsoņu dzīvo akustiskā diskomforta apstākļos. Trokšņa iedarbība var radīt diezgan lielu pārejošu vai arī pastāvīgu ietekmi uz cilvēka organisma fizioloģisko funkciju norisēm. Jutīgiem cilvēkiem tas var izraisīt stabilus funkcionālo sistēmu traucējumus: hipertoniju un sirds išēmisko slimību. Pie jutīgām grupām var pieskaitīt iedzīvotājus ar veselības problēmām, tos, kas veic sarežģītus uzdevumus, aklus cilvēkus, vēl nedzimušus mazuļus, zīdaiņus un mazus bērnus (lasīšanas un valodas apguves procesā), kā arī gados vecus cilvēkus. Pat niecīgi dzirdes traucējumi rada problēmu uztvert sarunas jēgu trokšņainā vidē. Turklāt jāņem vērā apstāklis, ka, sākot ar 40 gadu vecumu, samazinās spēja uztvert izrunātos ziņojumus.
Īpaši nelabvēlīgu iespaidu atstāj impulsveida troksnis, kas sastāv no viena vai vairākiem skaņu signāliem un ilgst mazāk par vienu sekundi. Piemēram, šāviena troksnis, kura ekvivalentais skaņas līmenis pārsniedz 80 decibelu, var būt zināms risks dzirdei.
Miega traucējumi ir visnozīmīgākais vides trokšņa iedarbības efekts. Vides troksnis izraisa tā saucamos primāros efektus miega procesā (pamošanās, miega fāžu izmaiņas, asinsspiediena paaugstināšanās, sirds ritma un elpošanas biežuma izmaiņas) un pēcefektus (pazemināta miega subjektīvā kvalitāte, nogurums, nomākts garastāvoklis, pazeminātas darba spējas), kas izpaužas nākamajā dienā. Tādējādi var secināt, ka sadzīves troksnis ir ne tikai lokāla, bet arī globāla problēma un var ietekmēt ikvienu cilvēku. Tas ietver ne tikai tiešu, bet arī kumulējošu kaitīgu iedarbību uz cilvēka veselību, iespējams, pat kaitīgi ietekmējot nākamās paaudzes.
Pieļaujamo lielumu paredz noteikumi
Lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju aizsardzību pret akustiskā trokšņa nelabvēlīgo iedarbību, 2001. gada 22. maijā Ministru kabinets pieņēma Noteikumus par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās un teritorijās.
Lai spētu dzirdēt un saprast mācību vielu, klases telpās fona skaņas līmenis nedrīkst pārsniegt 35 dB(A), bet bērniem ar dzirdes traucējumiem – vēl mazāk. Ārpus skolas telpām (spēļu un sporta laukumos) ārējo avotu troksnis nedrīkst būt lielāks par 55 dB(A). Vispārējie ekvivalentie skaņas spiediena līmeņi slimnieku palātās dienā nedrīkst būt lielāki par 35 dB(A), bet naktī no pulksten 23 līdz 7 – ne augstāki par 30 dB (A). Tipiskos gadījumos ekvivalentais skaņas spiediena līmenis festivālos un izklaides pasākumos pārsniedz 100 dB(A). Ilgstoša iedarbība var radīt dzirdes traucējumus, tādēļ darbiniekiem, kas strādā šajos pasākumos, jānosaka darba vides standarti. Arī apmeklētāji nedrīkst tikt pakļauti skaņas spiediena līmeņiem, kas ir lielāki par 100 dB(A) četru stundu laikā vairāk nekā četras reizes gadā. Turklāt maksimālajam skaņas līmenim jābūt mazākam par 110 dB(A). Lai nodrošinātu labu naktsmiegu, pastāvīgais troksnis nedrīkst pārsniegt 30 dB(A). Nakts laikā tā skaņas līmeņi nama ārpusē apmēram metru no fasādes nedrīkst būt lielāki par 45 dB(A), lai cilvēki varētu gulēt pie atvērtiem logiem. Lai pasargātu no traucējumiem dienas laikā, ārējais nepārtrauktais troksnis nedrīkstētu būt lielāks par 55 dB(A) uz balkoniem, terasēm un ārējā dzīvojamā vidē. Diezin vai šī norma tiek ievērota Jelgavas ielās ar intensīvo autotransporta kustību, piemēram, Zemgales prospektā un Lielajā ielā, kur trokšņa līmenis sasniedz 75 – 80 decibelu. Autotransporta trokšņa samazināšanai Jelgavā jāveic vismaz savlaicīgs ielu seguma remonts. Nākotnē būtu vēlams atslogot pilsētas centrālo daļu no tranzīta autotransporta, izbūvējot Loka maģistrāles turpinājumā Ziemeļu tiltu, līdz ar to novirzot tranzīta transportu pa apvedceļu.
Par akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu pārsniegšanu ir atbildīgas juridiskās vai fiziskās personas, kuru īpašumā vai lietošanā esošā akustiskā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti pieļaujamie akustiskā trokšņa normatīvi dzīvojamo un publisko ēku telpās vai teritorijā.
Minētās atbildīgās personas sedz visus izdevumus, kas saistīti ar akustiskā trokšņa mērījumiem un trokšņa novērtēšanas pasākumiem, ja to īpašumā vai lietošanā esošā akustiskā trokšņa avota darbības dēļ pārsniegti pieļaujamie normatīvi, kā arī akustiskā trokšņa emisijas ietekmei pakļautajiem iedzīvotājiem pēc viņu pieprasījuma sniedz informāciju par mērījumu rezultātiem.
Sadzīves trokšņa pieļaujamo normatīvu ievērošanu kontrolē Valsts sanitārā inspekcija, kā arī pašvaldības vai citas institūcijas, kurām attiecīgā pašvaldība ir deleģējusi šādas pilnvaras.
Nobeigumā aicinu vērst uzmanību uz ražošanas troksni. Dzirdes traucējumus parasti neprognozē, ja trokšņa līmenis ir 75 dB(A) un zemāks pat pie ilgstošas trokšņa iedarbības darba vidē. Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu cilvēki, kuru darbs saistīts ar ražošanas troksni robežās no 81 līdz 99 decibeliem, ir pakļauti profilaktiskajām medicīniskajām apskatēm reizi divos gados, bet, ja trokšņa līmenis pārsniedz 100 decibelu – reizi gadā. Ražošanas vides trokšņa pieļaujamo normatīvu ievērošanu darbavietās kontrolē Valsts darba inspekcija.
