Necerēti, bet fakts, ka «Latvenergo» trīs miljonu lieta tomēr ir nonākusi līdz Rīgas apgabaltiesai, kurā ceturtdien to sāka izskatīt.
Necerēti, bet fakts, ka «Latvenergo» trīs miljonu lieta tomēr ir nonākusi līdz Rīgas apgabaltiesai, kurā ceturtdien to sāka izskatīt. Par šo lietu, līdzīgi kā par «Bankas Baltija» afēru, jau ne mazums šķēpu aplauzts un lapu apdrukāts, tomēr jautājums, kurš nozaga «Latvenergo» trīs miljonus, vēl joprojām ir aktuāls, jo naudas pēdējais adresāts tā arī nav noskaidrots.
Krimināllietu par mantas piesavināšanos lielos apmēros un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu ierosināta pret bijušo «Latvenergo» prezidentu Edgaru Birkānu, viceprezidentu Kārli Purni, finanšu direktoru Ivaru Liuziniku un advokātu Armandu Čapkēviču.
Birkāns un Capkēvičs apsūdzēti par mantas piesavināšanos lielos apmēros, kas veikta organizētā grupā, par ko paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no sešiem līdz piecpadsmit gadiem. Savukārt Purnis un Liuziniks apsūdzēti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kuram bijušas smagas sekas, par ko paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem vai naudas sods līdz 150 minimālajām mēnešalgām.
Zīmīgi, ka Latvijas Bankas amatpersonas (tai skaitā arī pašreizējais premjers Einārs Repše) bija informētas par darījumu starp «Latvenergo» un ārzonas firmu «International Finance Company Establishment», tomēr neko nedarīja, lai novērstu šo finanšu operāciju.
Tiesas process, visdrīzāk, ievilksies līdz maijam, taču neatkarīgi no tā rezultātiem trīs miljonu liktenis diezin vai kļūs skaidrāks, jo apsūdzētie spītīgi noliedz savu vainu.
Ceturtdien Rīgas Domē parakstīts sadarbības līgums starp Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) un Tautas saskaņas partiju (TSP). Kopā šim blokam ir 23 deputātu vietas, kas nenodrošina balsu vairākumu. Tādēļ pastāv vienošanās par sadarbību ar Zaļo partiju (2 deputāti) un deputātu bloka «Centrs» (7 deputāti), kas nodrošina balsu vairākumu. Taču tas nenozīmē, ka līdz ar to šī neformālā koalīcija (starp partijām nav noslēgts koalīcijas līgums) ir slēgta. Arī Rīgas mērs Gundars Bojārs norādījis, ka Rīgas Dome ir vairāk saimnieciska, nevis politiska struktūra, tādēļ arī pārējos deputātus aicina pievienoties koalīcijai.
Ar visai skandaloziem paziņojumiem ceturtdien klajā nācis TSP vadītājs Jānis Jurkāns, uzsverot, ka Repšes valdības stabilitāti nodrošina proamerikāniskā politika, kuras iespaidā notiek arī kadru tīrīšana valsts pārvaldē. Jurkāns tieši ar ASV interesēm saista Šķēles aiziešanu no politikas un drīzumā prognozējis Ventspils mēra Aivara Lemberga «nostumšanu» malā. Amerikāņu intereses Latvijā Jurkāns saista ar drīzo pievienošanos NATO un Latvijas ģeopolitisko stāvokli. Daļēji šim pieņēmumam var piekrist, jo Repšes kadru tīrīšanas operācijas ir pārāk vērienīgas, lai tās realizētu bez iepriekš izstrādāta plāna un informācijas. Par to liecina mērķtiecīgās aktivitātes, operējot ar informāciju, kuru dažu mēnešu laikā savākt nav iespējams. Turklāt jāatzīst arī tas, ka Latvijas ārpolitika kopš neatkarības atgūšanas visu laiku ir virzīta proamerikāniskā virzienā, meklējot lielo brāli, ko bijāties, taču tas absolūti nenozīmē to, ka Repšes valdība varētu darboties pēc amerikāņu norādījumiem un instrukcijām.
Trešdien atentātā Belgradā nogalināts Serbijas premjerministrs Zorans Džindžičs. Premjers tika smagi ievainots apšaudē pie valdības nama un drīz pēc tam slimnīcā mira. Serbijā pēc šā atentāta izsludināts ārkārtas stāvoklis. Izteikti minējumi, ka slepkavības motīvs ir Džindžiča sāktā cīņa pret organizēto noziedzību. Serbijas ministru kabinets slepkavībā apsūdzējis «Zemunas grupējumu», kuras vadītājs ir bijušais Iekšlietu ministrijas Sabiedriskās drošības pārvaldes specvienības komandieris Milorads Lukovičs.
Atentāts Serbijā izraisījis vispārēju šoku. Izsludinātas pat trīs dienu sēras. Arī ES ārpolitikas vadītāji Havjers Solana un Kriss Patens ir nobažījušies par trauslo stabilitāti Serbijā, tādēļ ES valstu vārdā pauduši pilnu atbalstu Serbijas centieniem novērst sekas, kādas vēlējās panākt Džindžiča slepkavas.
Kaut gan ANO Drošības padomes dalībvalstīm ir atšķirīga nostāja Irākas krīzes risinājumā, kompromiss visdrīzāk tikšot panākts jau nākamnedēļ. Šādu pārliecību pauduši vairāki ANO diplomāti. Pašlaik gan jau atmesta doma par iespēju apstiprināt otru ANO rezolūciju, taču principāli ir panākta vienošanās, ka ASV ar saviem ciešākajiem sabiedrotajiem Lielbritāniju un Spāniju izvēlēsies ANO ieroču inspektoru piedāvātos termiņus Irākas atbruņošanai.
Pēc pagājušajā mēnesī pārtrauktā naftas ieguves nozares darbinieku ģenerālstreika tikai tagad Venecuēlā naftas ieguves apjoms sasniedzis normālu līmeni. Tas ir 2,9 miljoni barelu dienā. Salīdzinoši divus mēnešus ilgušā streika laikā naftas ieguve samazinājās līdz 150 tūkstošiem barelu dienā. Taču Venecuēla ir pilnvērtīgi atgriezusies naftas tirdzniecības apritē, tās cena turpina augt, kam būtiskākais iemesls ir Irākas krīze. Venecuēla ir piektā lielākā naftas eksportētājvalsts, tādēļ ir ļoti svarīgi, ka tā spējusi tika ātri iekļauties starptautiskajā apritē.
