Šonedēļ Ministru prezidents Einārs Repše nācis klajā ar priekšlikumu aizliegt ceļu policistiem pieprasīt autovadītājam izkāpt no transporta līdzekļa.
Šonedēļ Ministru prezidents Einārs Repše nācis klajā ar priekšlikumu aizliegt ceļu policistiem pieprasīt autovadītājam izkāpt no transporta līdzekļa. Šāda ierosme nākusi no saņemtajām e – pasta vēstulēm, kurās iedzīvotāji premjeram pauduši savu sašutumu par Ceļu policijas aktivitātēm. Taču, kā izrādās, jau pirms trīs gadiem ar bijušā iekšlietu ministra Mareka Segliņa svētību ir pieņemta norma, kas aizliedz ceļu policistiem pieprasīt autovadītājiem izkāpt no transporta līdzekļa, izņemot gadījumus, ja ir aizdomas par nozieguma izdarīšanu vai transporta līdzekļa vadīšanu reibumā.
No tā varam secināt, cik «skrupulozi» ceļu policisti ievēro savas darba instrukcijas, ja pat premjeram radies iespaids, ka kopīga protokolu sastādīšana Ceļu policijas automašīnā ir nerakstīta, bet visu akceptēta norma. Kaut gan, atsaucoties uz iepriekšminēto instrukciju, ceļu policistam tikai četros gadījumos ir tiesības palūgt autovadītāju atstāt transporta līdzekļa salonu. Proti, situācijā, ja inspektora atrašanās blakus transporta līdzeklim rada traucējumus satiksmei, ja ir aizdomas par nozieguma izdarīšanu, ja automašīnai ir tehniskas problēmas, un visbeidzot, ja ir aizdomas par transporta līdzekļa vadīšanu reibumā. Visos pārējos gadījumos ceļu policistiem nav tiesību lūgt autovadītāju atstāt transporta līdzekļa salonu, nerunājot nemaz par aicināšanu iekāpt policijas dienesta automašīnā.
Jāpiekrīt, ka patiešām autovadītājiem tā īsti nav skaidras savas tiesības un ceļu policistu patvaļa kļuvusi par vispārpieņemtu parādību. Inspektoram taču vienmēr taisnība.
Taču faktiski šai ziņā viss ir atkarīgs no autovadītājiem, kas nereti paši izmanto iespējas «čomiski» aprunāties Ceļu policijas automašīnā ar «neuzpērkamajiem» inspektoriem, lai vienotos par «saprātīgu risinājumu», ko juridiski apzīmē kā kukuļdošanu.
Nevienam nav noslēpums, ka tieši Ceļu policijas automašīnās visbiežāk vienojas par tā sauktajiem «saprātīgajiem risinājumiem» neatkarīgi no pārkāpuma smaguma, vienīgais nosacījums – nepieciešama skaidra nauda vai kādas citas ātri konvertējamas materiālas vērtības, piemēram, zeltlietas. Vienīgi tarifs ir atšķirīgs. Rīgā par braukšanu reibumā varēs atpirkties, sākot ar simts latiem, bet mūsu pašu Jelgavā to varēs izdarīt, sākot no piecdesmit latiem. Taču jāatzīst, ka šie tarifi ir pietiekami svārstīgi, jo Ceļu policijas inspektori kaulēšanās prasmi apguvuši ne sliktāk par arābu vai ebreju sīktirgoņiem. Vēl jārēķinās ar to, ka policistiem parasti nav ko izdot, tādēļ lielākas banknotes ieteicams «saskaldīt» jau pirms potenciālā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma, uz ko bieži ejam apzināti. Reizēm «saprātīgā risinājuma» iniciatori ir paši policisti, kas izdara spiedienu uz transporta līdzekļu vadītājiem. Arī premjers norādījis, ka prakse, kā Latvijā tiek sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, rada augsni psiholoģiskai ietekmēšanai un kukuļdošanai.
Diemžēl tāda ir realitāte, ar kuru iznācis sastapties gandrīz vai katram autovadītājam, tāpēc būtu vērts padomāt, kādēļ pat tās retās instrukcijas, kas izdotas, lai disciplinētu ceļu policistus, nedarbojas gluži tāpat kā daudzas labās lietas šajā valstī. Toties nevainojami darbojas dubultmorāles princips, jo, no vienas puses, skaļā balsī esam gatavi lamāt korumpantus, bet, no otras puses, klusītiņām grūžam ceļu policistam kabatā piecīšus, pat nejūtoties līdzatbildīgi. Tikai pēc tam secinām, ka kaimiņmājā dzīvojošais policists iegādājies sev lepnu automašīnu. Nu gluži kā ar tām slavenajām muitnieku mājām… Tiek ievērots savstarpējā izdevīguma princips, kas korupcijai rada vislabvēlīgāko augsni. Tādēļ, kamēr vien uzskatīsim, ka ietaupīt ir svarīgāk nekā godīgi samaksāt sodu par izdarīto pārkāpumu, situācija būtiski neuzlabosies. Tas gan nenozīmē, ka nav nepieciešams izvērtēt Ceļu policijas darbību, jo arī tur ir nepieciešamas pārmaiņas, kaut vai stingrāk kontrolējot protokolu sastādīšanas kārtību vai motivējot iedzīvotājus ziņot par negodīgiem policistiem.
Katrā ziņā pašlaik situācija ir tik absurda, ka policists uz ceļa ir lielākais autovadītāja bieds, un tas noteikti nav darba efektivitātes rādītājs.
