Līdz 20. martam «Kino 19» – «Aplis» un «Skaistulīte no Alabamas».
Līdz 20. martam «Kino 19» – «Aplis» (pulksten 15.40 un 20) un «Skaistulīte no Alabamas» (pulksten 13.30 un 17.50).
Bērnu komēdija («Peļu medības»), asa sižeta «krimiķis» patumša humora mērcē («Meksikānis»), piedzīvojumi un fantastika («Laika mašīna»). Par to, ka režisora Gora Verbinska «žanru hameleona» spējas novērtējusi studija «Dreamworks», liecina kaut vai tas, ka pēdējā no minētajām filmām viņš izmantots kā situācijas glābējs: pēdējā brīdī «iesviests» (kā aktieris mēdz «ielēkt» saslimuša kolēģa lomā) palīdzēt «Laika mašīnas» režisoram Saimonam Velsam pārvarēt radošo krīzi. Turklāt veiksmīgi. Par veiksmi var saukt arī japāņa Kodzi Suzuki grāmatas ekranizācju: stāstu par nenosakāmās izcelsmes videoierakstu, kura saturs atgādina avangardiski noskaņota kinoamatiera fantāzijas un kura skatītāji pēc nedēļas mirst. Tiesa, jāšaubās, vai daudzi Verbinska filmas skatītāji dalīsies tikpat asos iespaidos, kādus japāņu kinovarianta vērošana atstājusi «Apļa» izpildproducentam Rojam Lī (tieši viņš darbu ieteica ekranizācijai «Dreamworks»). Pirmoreiz (starp citu, video) viņš to nav spējis skatīties citādi, kā vien lenti šausmīgākajos brīžos izslēdzot. Par to, lai gana iedarbīgs tomēr būtu arī amerikāņu «Aplis», gādā Naomi Votsa krustmeitas nāves apstākļu noskaidrotājas veselīgi skeptiskās reportieres Reičelas lomā, atgādinot, ka visaptveroša nedrošība nav mazāk mūsdienīga izjūta kā neticība – populāra reakcija uz visu acumirklī neizskaidrojamo.
Endija Tenanta komēdijā «Skaistulīte no Alabamas» Rīsa Viderspūna tēlo tērpu mākslinieci, kas jaunu (un ārkārtīgi izdevīgu) laulību alkās no Ņujorkas atgriežas dzimtajā Pidžinkrīkas miestā Alabamā, lai panāktu ātru šķiršanos no līdzšinējā vīra.
Ar dažu joku, kas apspēlē nevis snobismu, bet nezināšanu, un stereotipiskiem dienvidnieku dzīves atribūtiem, kas nav domāti nekam vairāk kā omulīgam norises fonam, ir par maz, lai scenāriju un režiju atbrīvotu no bezpalīdzīguma iespaida, kuram atšķirībā no spēles partneriem Kendisas Bergenas un Freda Vorda diemžēl pakļaujas «gudrā blondīne» Viderspūna.
***
Esēnija Zariņa:
«Aplis». Filma, kas tiešām iedveš šausmas, un reizē – labs kino. Baismīgs stāsts par videokaseti ar sirreālu saturu – pāri visiem maniaku, zemūdens monstru un visuma briesmoņu murgiem. Vērts redzēt. Bagātinās jūsu pieredzi šausmu filmu žanrā, protams, ja neesat redzējuši japāņu oriģinālu.
«Skaistulīte no Alabamas». Amerikāņiem joprojām neapnīk skatīties naivas pasaciņas un mums – ar tām samierināties. Garlaicīgi.
Agnese Āboltiņa:
«Aplis». Uz racionālisma pamata būvēts šausmu gabals, kas paliek atmiņā ilgi – tieši tāpēc, ka izjūtu iemiesošanai nav izvēlēti šā žanra filmu biežie viesi – dažādi nereāli mošķi. «Netaustāmi» mistiskās briesmas mīt tik pierastās, ikdienā izmantotās lietās kā video.
«Skaistulīte no Alabamas». Aizkustinoša, viegli skatāma. Joki nav jēli, bet «apstrādāti», padarīti ietilpīgāki. Nav lieki jāapsver: iet vai neiet – vienkārši ejiet.
Aiva Roga:
«Aplis».Viena no baisākajām šausmu filmām, kādas esmu redzējusi. Spēcīga aktierspēle. Nekādā gadījumā neiesaku bērniem un cilvēkiem ar vāju nervu sistēmu. Nevaru iedomāties, ka japāņu variants ir vēl briesmīgāks. Katrā ziņā aplis, televizors un telefona zvans – šo tēlu apvienojums uz kādu laiciņu liks justies diezgan neomulīgi…
«Skaistulīte no Alabamas». Nekā īpaša un aizraujoša. Vienkārša un tipiska šā žanra amerikāņu filma.
