Ap astoņiem vakarā, kad mājā beidzot bija iestājies miers un klusums, visi bija gatavi aizbraukšanai. Salicis koferus bagāžniekā, tētis iekāpa automašīnā.
(Turpinājums. Sākums 10., 17., 24., 31. jūlija, 7., 14., 22. augusta,1., 6., 11., 18., 25. septembra, 2., 9., 16., 23., 30. oktobra, 6., 13., 27. novembra, 4., 11., 30. decembra, 8., 15., 22., 29. janvāra, 6., 12., 19., 26. februāra, 5. marta «Lācēna stūrī»)
Ap astoņiem vakarā, kad mājā beidzot bija iestājies miers un klusums, visi bija gatavi aizbraukšanai. Salicis koferus bagāžniekā, tētis iekāpa automašīnā. Piegājusi pie brālēniem, Linda teica:
Es pēc jums ilgošos.
Mums tevis arī pietrūks, sacīja Gatis.
Jā, piekrita Raivis. Tu biji īsts čoms.
Nu tad, čau! Linda teica un iekāpa mašīnā, kas drīz vien jau bija uz ceļa, kurš veda mājup. Kopā ar viņiem brauca arī Aigars, jo viņam pilsētā bija darīšanas.
Mājās viņi ieradās tikai pēc desmitiem. Linda nolēma nezvanīt Alisei, jo bija pārāk vēls, arī pašai nāca miegs. Uzgājusi augšā, Linda devās savā istabā un apskatīja to.
Cik gan ilgi šeit neesmu bijusi! viņa, turēdama rokās brūno lācīti, nodomāja. Tad noģērbās, ielīda savā mīļajā gultā un aizmiga.
Nākamajā rītā Linda piezvanīja Alisei. Cik ļoti Alise priecājās par to, ka draudzene atgriezusies! Izrunājušās par visu svarīgāko, viņas nolēma satikties.
Es aiziešu pie tevis. Čau! teica Alise un nolika klausuli.
Pāršķirstījusi rīta avīzes, vienā no lapām Linda ieraudzīja grupas fotogrāfiju.
Nu tu esi īsta zvaigzne! teica tētis.
Pēc dažām minūtēm klāt bija Alise.
Sveika, draudzenīt! viņa priecīgi teica un nenoturējās, neapskāvusi Lindu. Kā es esmu pēc tevis noilgojusies!
Es arī! ne mazāk laimīga atbildēja Linda un, pabrīdinājusi mammu, devās ar Alisi pastaigāties. Abām draudzenēm bija daudz kas pārrunājams.
Viņas runāja par piedāvājumu braukt uz Losandželosu, kad pēkšņi kāda meitene no pretējās ielas puses uzsauca: Čau, Linda!
Viņa pienāca pie Lindas un Alises. Tā bija Sanita meitene no viņas klases.
(Turpmāk vēl.)
