Pavasaris! Tagad jau varam būt pavisam droši, ka tas patiešām tuvojas. Lai arī laiks ir nepastāvīgs, brīžam lutinot mūs ar īsti pavasarīgu siltumu, bet ik pa laiciņam biedējot ar ziemai piedienīgi vēsām naktīm, pavasari vairs nav iespējams nejust.
Pavasaris!
Tagad jau varam būt pavisam droši, ka tas patiešām tuvojas. Lai arī laiks ir nepastāvīgs, brīžam lutinot mūs ar īsti pavasarīgu siltumu, bet ik pa laiciņam biedējot ar ziemai piedienīgi vēsām naktīm, pavasari vairs nav iespējams nejust.
Jau aktīvas kļuvušas pūces, un pavisam drīz jau varēs gaidīt viņu bērniņus. Redzēti pirmie tauriņi, dzirdētas tikko atlidojušās dzērves.
Starp citu, ornitologiem noteikti pavisam īpašs ir jaunais apodziņu piesvilpošanas veids. Slēptā dzīvesveida dēļ apodziņš Latvijā līdz šim bija reti konstatēta suga. Tagad visi šīs mazās pūcītes uzskaites dati apgriezti kājām gaisā, jo atrasts veids, kā to sasvilpot pat gaišā dienas laikā.
Tas, protams ir gandarījums ornitologiem, bet visi citi var priecāties vienkārši par to, ka putni atgriežas un to balsis arvien vairāk un vairāk apliecina pavasara atnākšanu. Ieklausieties!
Viņš ķer putnus – ar fotoaparātu. Jānis Ķuze viņus iemūžina uz visiem laikiem lidojumā, medībās, atpūtā…
Ķemeru Nacionālā parka darbinieka un dabas fotogrāfa Jāņa Ķuzes bilžu izstāde kopš otrdienas aplūkojama Latvijas Lauksaimniecības aula foajē.
Izstāde «Putni Ķemeru Nacionālā parka mitrājos» ir veltījums Ķemeru Nacionālajam parkam kā izcilai putnu vietai un skaistai, pirmatnējai teritorijai. Lielākā daļa putnu attēlu tapuši Ķemeros no 1998. gada. Atsevišķi uzņēmumi izdarīti arī citur Latvijā, taču visas attēlotās putnu sugas sastopamas arī Ķemeru Nacionālajā parkā. Putni ir viena no Ķemeru vizītkartēm, kurus apskatīt ierodas putnu vērotāji no daudzām Eiropas valstīm.
Jānis Ķuze par dabu interesējies jau, kā pats smejot stāsta, kopš bērna kājas. Bērnību viņš aizvadījis laukos un īpaši daudz laika pie ūdeņiem kopā ar savu tēvu, kaislīgu makšķernieku. Arī pats ilgi aizrāvies ar makšķerēšanu, tiesa gan, tagad šim vaļaspriekam vairs laiks neatliekot. Nopietnāk putnus bildēt Jānis sācis apmēram 1998. gadā, bet pirmie mēģinājumi, kas beigušies, vēl īsti neiesākušies, bijuši padomju gados ar toreiz iegādājamo tehniku.
Visi attēlos redzamie putni fotografēti tikai dabiskos apstākļos, neizmantojot nebrīvē turētus modeļus, ko autors uzskata par vienu no svarīgākajiem nosacījumiem putnu fotografēšanā. Viņaprāt, ja pievēršas putnu fotografēšanai, tad no sirds, jo tas prasa mērķtiecīgu darbu un lielu pacietību. Tāpēc visas savas zīdītājdzīvnieku vai rāpuļu bildes Jānis Ķuze uzskata par gadījuma pēc tapušām. Viņš uzsver: «Ja vēlas iegūt labu zīdītājdzīvnieka fotogrāfiju, pie to tapšanas jāpiestrādā tikpat ļoti kā pie vērtīgām putnu bildēm, un tas prasa daudz laika.» Jāņa labākā zīdītājdzīvnieka bilde patiešām arī tapusi nejauši – dodoties meklēt dzeņus, fotogrāfs pamanījis aļņu mātīti, kas ar īpašu skatienu lūkojusies viņam acīs. Viņš, protams, nav kavējies un centies šo mirkli iemūžināt. «Tiesa gan, pēc tam man, tehnikai grabot, iznāca mukt prom, jo izrādījās, ka turpat pie ciņa gulēja alnēns un viņa māte, vēlēdamās to aizsargāt, skrēja man pakaļ,» atceras J.Ķuze.
Ķemeru Nacionālais parks ir viena no trijām Latvijas mitrāju teritorijām. Tās bagātā putnu fauna bija arī viens no iemesliem nacionālā parka nodibināšanai. Pateicoties plašajiem un maz skartajiem mežu un purvu masīviem, tur ligzdo gandrīz visas Latvijā sastopamās dzeņu sugas, mazais ērglis, jūras ērglis, salīdzinoši lielā skaitā arī melnais stārķis un virkne sugu, kas saistītas ar augstajiem purviem. Vasarās Ķemeri kļūst par skaļu un trokšņainu ligzdošanas vietu, caurceļošanas laikā pavasarī un rudenī tas pulcē migrējošo putnu barus, bet ziemās nodrošina patvērumu tiem, kas šo gadalaiku nolēmuši pavadīt Latvijā.
Jānis Ķuze ūdensputnus mēdz bildēt no sava īpaši šim nolūkam izgatavotā peldošā slēpņa. Ideju par to fotogrāfs aizguvis no kāda baltkrievu kolēģa. Tiesa gan, Jānis savu slēpni nav centies izgatavot tik līdzīgu īstajam putnam, tāpēc viņam arī nav gadījušās tādas nedienas kā baltkrievu fotogrāfam. Tā kā Baltkrievijā gulbju medīšana nav retums, kāds vīrs fotogrāfa slēpni bija nolūkojis kā savu medījumu un gribējis ar airi to nosist. Labi, ka bildētājs, kas bija paslēpies zem mākslīgā gulbja, sācis skaļi bļaut.
Savukārt Jānis stāsta, ka pašapmierinātībā par labi iznākušām bildēm neieslīgstot, jo vienmēr esot iespējas noķert kādu labāku kadru.
Bet putnu, kurus vēl gribētos nobildēt, esot daudz. Viņš arī īpaši priecājas par kādu, cituprāt, varbūt ne ar ko īpašu bildi – vārnu. Lai gan cilvēkiem parasti šķiet, ka vārnu ir daudz un tās ir viegli fotografējamas, tā nemaz neesot – arī šo putnu esot grūti iemūžināt.
