Šopavasar plūdi Jelgavā diezin vai sāksies, vismaz Lielupe negrasās iet krastiem pāri. Ja nu vienīgi uznāk milzu lieli sniegi un lieti. Tomēr zeme atkūst un, ūdenslīmenim paaugstinoties, ne viens vien dārzs un māja applūst.
Šopavasar plūdi Jelgavā diezin vai sāksies, vismaz Lielupe negrasās iet krastiem pāri.
Ja nu vienīgi uznāk milzu lieli sniegi un lieti. Tomēr zeme atkūst un, ūdenslīmenim paaugstinoties, ne viens vien dārzs un māja applūst.
Aģentūras «Pilsētsaimniecība» hidrotehnisko būvju inženiere Daina Ieviņa stāsta, ka siltajā laikā grunts ātri atkūst, bet caurtekas zem ceļu seguma vēl aizsalušas. Tāpēc pilsētā vairākās vietās sāk uzkrāties ūdeņi. «KULK» darbinieki aizsalušās caurtekas jau atkaluši Dambja un Rūpniecības ielas krustojumā, Filozofu un Rūpniecības ielas krustojumā, kā arī Miera ielā pie Lietuvas šosejas.
Zemākās vietas pārplūst, jo nelielā slīpuma, kā arī hidrotehnisko būvju problēmu dēļ ūdens aizplūst lēnām. Palu laikā pašteces kolektori, pa kuriem saimnieciski fekālās kanalizācijas un lietus ūdeņi ieplūst Platonē un Driksā, darbojas otrādi, un zemākajās pilsētas ielās ūdens brīvi izplūst, tā applūdinot zemākos pagalmus. Gājējiem pat uz kādu laiku jāizveido laipas, lai tiktu no mājām ārā. Applūšanu sekmē arī neattīrītās gūlijas vai to trūkums, lietus kanalizācijas sistēmas aizsērēšana un citi iemesli. Tātad pilsētā izbūvētais novadošais tīkls nespēj pilnībā pildīt savas funkcijas un uzņemt visus virszemes ūdeņus.
Otrs izplatītākais applūšanas iemesls ir grāvju un caurteku aizsprostojumi. Vietām problēmas izraisa patvaļīga caurteku izbūve. Šā iemesla dēļ grūtības ar ūdens novadīšanu ir Filozofu un Augusta ielas krustojumā.
Lai izvairītos no sarežģījumiem, kā uzsver D.Ieviņa, caurtekas remonts vai jaunas izbūve obligāti jāsaskaņo ar aģentūru «Pilsētsaimniecība». Diemžēl jelgavniekiem joprojām patīk pašdarbība – grāvī tiek patvarīgi iebūvētas caurtekas, kas tehnisku iemeslu dēļ nepilda savas funkcijas, bet pats grāvis «ērtību» labad tiek aizbērts.
Daudzviet teritoriju applūšanā vainojami iedzīvotāji, kas notekgrāvjus, lietusūdeņu uztvērējus un akas pieber ar atkritumiem un dažviet pat pārvērš par izgāztuvēm. Arī rudenī nenovāktās lapas aizsprosto caurtekas un grāvjus. Kritiska situācija veidojas Lietuvas šosejā, kur iedzīvotāji jau vairākkārt brīdināti, lai iztīra caurtekas pie savām mājām. Vakar aģentūra «Pilsētsaimniecība» uz turieni norīkojusi arī «KULK» darbiniekus.
D.Ieviņa atgādina, ka tuvākajā laikā pilsētā aģentūra kopā ar Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes darbiniekiem pilsētas privātmāju rajonos sāks pārbaudīt, kā iedzīvotāji rūpējas par caurteku uzturēšanu pie savām mājām un kā novada kanalizācijas ūdeņus.
