Lielai daļai no mums ikrīta rituāls sākas ar kārdinoši aromātisku kafijas krūzi. Šo dzērienu pazīst visi – gan tie, kas bez tās nespēj pamosties, gan tie, kas tā arī nav izpratuši, kur slēpjas kafijas maģiskā burvība.
Lielai daļai no mums ikrīta rituāls sākas ar kārdinoši aromātisku kafijas krūzi. Šo dzērienu pazīst visi – gan tie, kas bez tās nespēj pamosties, gan tie, kas tā arī nav izpratuši, kur slēpjas kafijas maģiskā burvība.
Lai pagatavotu šo dzērienu, katram no mums ir savs īpašais «knifiņš». Kur tad slēpjas labi pagatavotas un kārdinoši aromātiskas kafijas noslēpums?
Par kafijas dzimteni uzskata Āfrikas zemi Etiopiju, kur augstās plakankalnēs lietus mežos tā joprojām aug brīvā dabā. No turienes kafija sākusi savu ceļu caur Eiropu uz Indiju, Javu un tikai 18. gadsimtā tālāk arī uz Brazīliju, kur mūsdienās kafijas ieguves apjomi ir vieni no lielākajiem.
Rūgtu vai saldu?
«Zvērināti kafijotāji» gan uzskata, ka melnā dzēriena īstā garša atklājas, to malkojot bez jebkādām piedevām. Tomēr, kā liecina statistika, aptuveni 2/3 visu kafijas dzērāju to labprātāk bauda saldu.
Kafiju var saldināt, pieberot ierasto cukura karoti vai iegūstot daudz niansētāku garšu ar brūno cukuru, medu vai kļavu sīrupu. Medus padara kafiju aromātiskāku un garšā tumīgāku, savukārt brūnais graudiņu jeb tā dēvētais dzintara cukurs un kļavu sīrups tai piešķir patīkamu karameļu garšu.
Labas kafijas pagatavošanas noteikumi
Kafijas garšas kvalitāti nosaka trīs komponenti: grauzdējums, malums un ūdens.
Kafiju aplej ar karstu, nevis verdošu ūdeni. Izņēmums ir turku kafija, ko uzvāra. Ūdenim jābūt svaigam.
Pupiņas ieteicams malt tieši pirms kafijas apliešanas. Glabāta samaltā veidā, tā strauji zaudē aromātu, turklāt piesavinās visas blakussmaržas.
Lai kafija būtu garšīga, labāk piebērt vairāk maltu pupiņu, nevis gaidīt, kamēr ievelkas mazumiņš.
Nekad biezumus neaplej atkārtoti.
Kafiju nav ieteicams ilgi glabāt un atsildīt.
Tikko aplietai kafijai jāļauj pāris minūšu «atpūsties», lai dzēriens iegūst pilnīgu garšu.
Lai izgaršotu visas kafijas nianses, uzdzer vēsu un tīru ūdeni – ūdens nomazgā garšas receptorus un sagatavo nākamā kafijas malka izgaršošanai.
Visprecīzāk garšu izjūt, kafiju dzerot melnu bez cukura, alkohola un piena.
Kofeīns – labais un sliktais
Galvenokārt cilvēki kafiju izvēlas uzmundrinošā efekta dēļ. Nereti šo dzērienu dēvē pat par garastāvokļa «liftu». Pozitīvo iedarbību cilvēka smadzenēs veic kofeīns, kas ir kafijas sastāvā. Kofeīns stimulē centrālo nervu sistēmu, tāpēc cilvēks pēc kafijas dzeršanas ilgāku laiku jūtas možs. Kofeīns arī nedaudz paaugstina vielmaiņu, tādēļ tas bieži vien iekļauts to uztura bagātinātāju sastāvā, kas palīdz «sadedzināt» liekos taukus. Vēl kofeīnam piemīt viegls diurētisks efekts – tas pastiprina urinēšanas biežumu.
Lietojot kafiju mērenos daudzumos, kofeīna iedarbība nevarētu likt cilvēkam justies slikti. Taču gadās, ka kafijas dzeršana tiek pārspīlēta, un cilvēks uzņem pārāk lielu kofeīna devu. Kofeīns pārāk lielā devā var izraisīt paātrinātu sirdsdarbību, uzbudināmību, bezmiegu, nemieru un nervozitāti, gremošanas traucējumus, koncentrēšanās spēju zudumu, muskuļu raustīšanos (krampjus).
Cik daudz ir par daudz?
Lai organismā rastos pārmaiņas, nepieciešams uzņemt apmēram 100 mg kofeīna. Vairākums ekspertu uzskata, ka 300 mg kofeīna dienā ir deva, kas kafijas lietotājam nekaitē un nākotnē nedraud ar veselības sarežģījumiem. 300 mg kofeīna atbilst trim vidēja lieluma tasēm maltas kafijas vai četrām tasēm šķīstošās kafijas.
Kafijas
pagatavošanas veidi
Krūzes vai kafijkannas metode ir vispopulārākā un visvairāk lietotā. Rīkojas šādi: sasilda trauku, tajā ieber attiecīgo daudzumu rupja vai vidēja maluma kafijas, ko aplej ar karstu, bet ne vārošu ūdeni. Atstāj pāris minūšu ievilkties.
Filtra metode ir otrs ļoti populārs kafijas gatavošanas veids – virs kafijas trauka novieto filtra turētāju, tajā ieliek filtru, ieber kafiju, kurai uzlej nedaudz karsta ūdens un ļauj mazliet uzbriest, tad lej karstu ūdeni, lai tas apsedz kafiju. Kad ūdens deva iztecējusi, lej nākamo ūdens porciju.
Preses metodē apvienoti abi iepriekšējie paņēmieni. Cilindram līdzīgā traukā ieber vidēja maluma kafiju, to aplej ar karstu ūdeni un atstāj divas līdz četras minūtes ievilkties. Tad ar virzuļfiltra palīdzību biezumus nospiež trauka apakšā. Ar šo metodi iegūst vislabāko kafiju, jo visas aromātvielas nokļūst tieši krūzītē. Degustatori šo metodi uzskata par vispareizāko.
Turku kafijai izmanto nelielu misiņa vai vara kausiņu ar garu rokturi, ko dēvē par ibriku, džezvu un citādos svešos vārdos. Trauciņā ielej ūdeni un liek uz uguns vai karstās smiltīs uzvārīties. Kad ūdens uzmet burbuli, tam pievieno melni grauzdētu un vissmalkākā maluma kafiju. Var pielikt arī cukuru. Vēlreiz visu uzvāra trīs reizes. Lai ātrāk nosēstos biezumi, iepilina aukstu ūdeni. Salej mazās tasītēs.
Ar espresso metodi tiek iegūta ļoti stipra kafija – caur speciālu hermētisku iekārtu cauri smalki samaltai kafijai tiek dzīts ūdens tvaiks. Ja šādi gatavotai kafijai pievieno karstu saputotu pienu, iegūst kapučīno.
Kafijas automāti pārsvarā kļuvuši par biroju inventāru. Procesu droši var atstāt savā vaļā, un gatava kafija ilgstoši saglabājas silta. Kafijas garša gan vismazāk izteikta, tāpēc kārtīgs kafijmīlis šo metodi ignorē.
***
Ķeizara kafija
Nepieciešams:
1 olas dzeltenums,
ēdamkarote cukura (vēlams brūnā),
maza glāzīte konjaka,
1/4 tases ļoti stipras kafijas,
1/4 tases karsta piena.
Olas dzeltenumu sajauc ar cukuru, bet nesaputo. Pielej konjaku. Visu uzmanīgi samaisa, lej tasē un pārlej ar karstu kafiju un pienu.
