Pēdējās nedēļās daudzu jelgavnieku pastkastītēs iemestie komunālo pakalpojumu rēķini būs radījuši ne vienu vien nepatīkama pārsteiguma brīdi.
Pēdējās nedēļās daudzu jelgavnieku pastkastītēs iemestie komunālo pakalpojumu rēķini
būs radījuši ne vienu vien nepatīkama pārsteiguma brīdi.
Saņēmuši Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) paziņojumus par ūdens tēriņiem, daudzi bija šokā, citi savukārt vērsās «Ziņu» redakcijā un lūdza paskaidrot, kāpēc par februāri, aprēķinot aukstā un karstā ūdens patēriņu, tiek izmantots līdz šim nebijis koeficients.
Kāpēc NĪP vajadzīgs koeficients
Patiesībā nekas ārkārtējs nebija noticis. NĪP vienkārši darīja to, par ko jau pērn, tiekoties ar namu vecākajiem un iedzīvotājiem, bija informējusi, tas ir, piemēroja pērn izdotos Ministru kabineta noteikumus, kas reglamentē kārtību, kādā dzīvokļa īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
Kā «Ziņām» skaidroja pilsētas izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks, mājas apsaimniekotājs (šajā gadījumā NĪP) ar pakalpojuma sniedzēju (pašvaldības uzņēmumu «Jelgavas ūdens») norēķinās, pamatojoties uz ēkas ievada skaitītāja rādījumiem. Savukārt iedzīvotājiem atsūtītajos rēķinos līdz šim samaksu par ūdeni noteica pēc dzīvokļa skaitītāju rādījumiem vai, ja tādu nebija, ievērojot noteikto normu (nosaka pašvaldība) vienam cilvēkam mēnesī – 8 kubikmetri karstajam ūdenim un 10 kubikmetri aukstajam ūdenim. Diemžēl abi skaitļi ne vienmēr sakrīt – mājas ievada skaitītājs parasti ir uzrādījis lielāku ūdens patēriņu nekā dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumu summa. Lai segtu trūkstošo, ūdens patēriņa aprēķinos sāka izmantot Ministru kabineta noteikto pārrēķina koeficientu.
Ko nosaka likumdošanas akti
Minētie Ministru kabineta noteikumi paredz: «Ja dzīvojamās mājas aukstā ūdens ievadā, kā arī dzīvokļos ir uzstādīti mērīšanas līdzekļi un mājas iekšējā ūdenssistēma un mērinstrumenti ir pārbaudīti, īrnieki pēc saviem ieskatiem var vienoties, kā sadalāma un samaksājama starpība, kas radusies starp mājas kopējā skaitītāja rādījumu un vienlaikus nolasītu dzīvokļu mērīšanas līdzekļu rādījumu summu. Šo vienošanos ar parakstu apliecina ne mazāk kā 75 procenti īrnieku un izīrētājs.» Ja īrnieki un izīrētājs nevar vienoties, izmanto patēriņa pārrēķina koeficientu, ko aprēķina pēc formulas:
K = Vsk. : 2v, kur
K – koeficients,
Vsk. – kopējais ūdens patēriņš pēc ievada skaitītāja rādījumiem (kubikmetros),
2v – summārais ūdens patēriņš pēc dzīvokļu skaitītāja rādījumiem (kubikmetros).
Koeficients tiek izmantots arī maksas par ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumiem (M) aprēķinā pēc šādas formulas:
M = v x T x K, kur
V – konkrēta patērētāja ūdens patēriņš (kubikmetros),
T – ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs (Ls/kubikmetrā),
K – patēriņa pārrēķina koeficients.
NĪP situācijas skaidrojums
NĪP direktors Juris Vidžis: «Pārrēķina koeficientu sākām rēķināt jau no tā brīža, kad tika apstiprināti MK noteikumi. Par tā izmantošanu pērn mūsu rīkotajās sanāksmēs tika brīdināti visu māju vecākie un arī iedzīvotāji. Vēl nesen zaudējumus, kas radušies no rādījumu starpības sedza pārvalde, un tie sasniedza vairākus tūkstošus latu mēnesī. Taču tie kļuva pārāk lieli mūsu iespējām.»
NĪP apsaimnieko 476 dzīvojamās ēkas, 98 no tām februārī izmantots koeficients virs 0,1. Taču ievērojama starpība regulāri parādās aptuveni 20 līdz 25 daudzdzīvokļu mājās, un to iedzīvotāji februārī saņēmuši rēķinus ar lielu koeficientu –virs 0,7. Tas viņiem maksu par patērēto ūdeni palielina divas, pat trīs reizes.
Pēdējos mēnešos NĪP speciālisti rīkojuši daudzas pārbaudes, lai atklātu īstos lielās starpības iemeslus. Kopš gada sākuma par pārkāpumiem sastādīti 47 protokoli. J.Vidžis min arī biežāk sastopamos pārkāpumus:
– netiek uzrādīti dzīvokļu skaitītāju patiesie rādījumi;
– tiek lietotas dažādas ierīces, kas samazina skaitītāju rādījumus (piemēram, magnēti);
– dzīvoklī nav skaitītāja un tur mitinās daudz vairāk iedzīvotāju, nekā pierakstīts;
– savulaik parādnieki par karsto ūdeni varēja no tā atteikties, tad uz karstā ūdens ievada dzīvoklī uzlika noplombētu aizvērtni, taču, to noņemot, iespējams lietot karsto ūdeni bez maksas.
Daudz neuzskaitītu zudumu rodoties no cieši nenoslēdzamiem krāniem vai tekošas skalojamās kastes tualetē.
NĪP piedāvātais risinājums
J.Vidžis min, ka par rādījumu starpības segšanu, nepiemērojot koeficientu, pagaidām esot vienojušies tikai vienas mājas iedzīvotāji. Tas ir iespējams, ja nama kopējā maksājumu bilance ir pozitīva. Tomēr J.Vidžis šo variantu neieteica. Tādējādi tikai samazinoties summa, kuru varētu izlietot mājas remontam. Tomēr līdzīgi starpību sedzot apsaimniekošanas sabiedrības «Nebruk» un «Rimidals».
J.Vidžis: «Pavisam mūsu apsaimniekotajās mājās ir ap 15 600 dzīvokļu, katram klāt izstāvēt nevaram. Nu ir pienācis brīdis, kad daudz aktīvāk un stingrāk vērsīsimies pret tiem, kas rīkojas negodīgi, pirmām kārtām jau pret saviem kaimiņiem.» Tiks aizmetināti visi siltā ūdens pievadi dzīvokļos, kuru iemītnieki no šā pakalpojuma ir atteikušies. Būt aktīvākiem pārkāpumu atklāšanā tiek aicināti visu māju vecākie un arī paši iedzīvotāji. Jo viņi taču ir spiesti samaksāt par to, ko citi tērē nelikumīgi. Pagaidām gan direktors nevēlējās atklāt visas «kārtis», kādas ir NĪP rokās, lai noķertu pie rokas to dzīvokļu iemītniekus, kuru negodīgas rīcības dēļ cieš (maksā) tie, kas uzrāda patieso ūdens patēriņu.
Tomēr jautājumi…
Uzklausot gan V.Ļevčenoku, gan J.Vidži, gan arī piedaloties NĪP rīkotajās sapulcēs, tomēr rodas vairāki jautājumi. Pirmkārt – līdzšinējais atbildības zonu dalījums starp komunālo pakalpojumu uzņēmumiem. «Jelgavas ūdens» atbild tikai par ūdens piegādi līdz mājas ievadam. Ēkas iekšējā ūdens un kanalizācijas sistēma ir NĪP pārziņā, par šo tīklu apkopi tiek iekasēta noteikta nauda, kas gadā veido ievērojamu summu. Otrkārt – kāpēc NĪP un pašvaldība «nesita lielos zvanus» daudz agrāk, bet sāka to darīt tikai tad, kad maksājamās summas kļuva pārāk lielas? Vai tiešām ne māju vecākie, ne iedzīvotāji nav līdz šim ziņojuši NĪP par dzīvokļiem, kuros uzrādītais ūdens patēriņš, skaidri redzams, ir nereāli niecīgs? «Ziņu» rīcībā ir informācija, ka ne vienmēr apsaimniekotājs reaģējis uz šādiem ziņojumiem.
Un vēl. Iedzīvotājiem atsūtītajos rēķinos ir divas patērētā ūdens ailes – aukstā ūdens un ūdens pirms uzsildīšanas ar atbilstošajiem koeficientiem. Ja kāds zog jau karsto ūdeni, tas nozīmē, ka «nozagta» tiek arī tā uzsildīšanai patērētā siltumenerģija. Bet, kā zinām no skolas gadiem, bez pēdām nekas nevar pazust. Kādam par to vienalga ir jāsamaksā. V.Ļevčenoks «Ziņām» tā arī atbildēja – šī siltumenerģija nekur nav pazudusi. Apkures sezonā to pieskaita apkures rēķinam. Tātad katrā mājā atbilstoši tam, cik ūdens tiek nozagts vai izlaistīts zemē, lielāka vai mazāka naudas summa tiks pieskaitīta apkures rēķinam. Vasarā siltumenerģija, kas patērēta «pazudušā» ūdens uzsildīšanai, tiek pieskaitīta tā saucamajai maksai par ūdens cirkulāciju. Tātad arī visas liekās siltumenerģijas izmaksas sedzam mēs, kas godprātīgi norēķināmies par patieso aukstā un karstā ūdens patēriņu.
Cerams, ka gan iedzīvotāji, gan māju apsaimniekotājs atradīs problēmu risinājumu, kamēr nav izcēlies pamatīgs konflikts.
