Pagājušās nedēļas beigās daudz domāju par mūsu leģionāriem, viņu vietu Otrā pasaules kara vēsturē. Un šķiet, ka mūsdienās ne mazāk kā tolaik viņi tiek izmantoti svešu varu interesēs.
Pagājušās nedēļas beigās daudz domāju par mūsu leģionāriem, viņu vietu Otrā pasaules kara vēsturē. Un šķiet, ka mūsdienās ne mazāk kā tolaik viņi tiek izmantoti svešu varu interesēs. Mums vajadzētu turēt cieņā cilvēkus, kas cīnījās par savu tautu, Tēvzemi, riskēja ar dzīvību. Taču biežāk mūsu sabiedrība pakļaujas lielās pasaules politiskajām spēlēm un trūkst cilvēciska skatiena uz saviem tautiešiem. Svētdienas dievkalpojumā leģiona vārds gan tieši neizskanēja, taču sprediķi centos virzīt cilvēcisko vērtību apceres gultnē.
Pirmdiena mācītājiem parasti ir brīvdiena. Tad rītos esmu vienīgi šoferītis, kas bērnus nogādā līdz skolai vai dārziņam. Samērā daudz atbildēju uz vēstulēm. Vispār šajā kara un satraukuma laikā iznāk darboties kā psihoterapeitam, jo sevišķi cilvēkiem, kuriem ir cietusi nervu sistēma, šis ir laiks, kad vajadzīgs atbalsts.
Otrdien Jelgavā ieradās Latvijas un arī trimdas evaņģēliski luteriskās baznīcas kopīgā Liturģijas un mūzikas ekspertu komisija, ko vada Vilis Kolms. Viņiem mūsu draudzes Diakonijas centrs šonedēļ bija kā miera osta, kur netraucēti pastrādāt pie jaunās dievkalpojumu kārtības. Vakarā vadīju kārtējo nodarbību iesvētes grupai. Gaidāms, ka 30 jaunu draudzes locekļu tiks iesvētīts Vasarsvētkos.
Trešdienas skaistais vakara dievkalpojums, kurā piedalījās Rīgas viesi, bija grūts, jo skaidri saproti, ka naktī uz ceturtdienu sāksies karš. Sirds saka priekšā, ka vajadzētu lūgt par mieru, bet tajā pašā laikā prātam tādu cerību vairs nav.
Ceturtdien kara sakarā iesaistījos portāla «Delfi» diskusijā, kur bieži vien cilvēki izsaka svētīgas domas. Kad aicināju pārējos diskusijas dalībniekus savus viedokļus nosūtīt arī mūsu augstākās varas pārstāvjiem, iznāca, ka manis iekopētos un publiski pieejamos prezidentes kancelejas, valdības un Saeimas telefona numurus, e – pasta adreses «Delfu» cenzūra drīz vien izdzēsa. It kā tās būtu kādas rupjības vai nezin kas. Pats savu viedokli, kas tomēr atšķiras no mūsu oficiālā, prezidentei nosūtīju.
Piektdien gatavojos svētdienas dievkalpojumam, jo sestdien jāiet uz Teoloģijas fakultātes profesora Visvalža Varneša Klīves bērēm. Viņš mums bija viens no mīļākiem pasniedzējiem.
