Redakcijas apmeklētājas stāstīto par apstākļiem viņas darba kolektīvā lūdzu komentēt ģimenes centra «Vesta» psiholoģi Ditu Lūku.
Redakcijas apmeklētājas stāstīto par apstākļiem viņas darba kolektīvā lūdzu komentēt ģimenes centra «Vesta» psiholoģi Ditu Lūku.
Katram darba kolektīvam ir sava specifika un savas problēmas. Bieži nākas novērot, ka kādam kolēģim ir īpašs statuss attiecībā pret pārējiem. Kā to uztvert, kā rīkoties?
Pirmkārt, apdomāt, vai, nemitīgi sūkstoties par šīs darbinieces priekšrocībām, neesam tendēti uz sevis žēlošanu. Varbūt ļaut, lai dzīve sakārto visu pa vietām, veltīgi nebojājot savus nervus un veselību.
Otrkārt, katrs cilvēks ir pelnījis savu laimi. Kā katrs pie tās tiek – tas jau ir cits jautājums. Savu vēlmju un interešu apmierināšanai cilvēki izmanto dažādus paņēmienus. Kādam tie šķiet pašsaprotami, citam – nepieņemami. Tas atkarīgs gan no mūsu morālajām vērtībām, gan no dzīves pieredzes.
Protams, kolēģi dienesta romānu uztvers dažādi. Iespējams, cilvēks, kura dzīve ir veiksmīgi izveidojusies – ir laba ģimene, mīlošs dzīvesdraugs, patīkams, labi atalgots darbs un tamlīdzīgi – nemaz nepievērsīs uzmanību citu cilvēku personīgajai dzīvei. Visbiežāk par kolēģu un priekšnieku intīmo dzīvi runā un interesējas tie, kuriem pašiem tā nav izdevusies…
Treškārt, vai esat padomājuši par to, kas tieši ir TAS, ar ko jūsu kolēģe var tik veiksmīgi piesaistīt priekšnieku? Varbūt beidzot vīrietis atradis sievieti, kas spēj viņu uzklausīt, pieņemt tādu, kāds viņš ir, saprast viņu? Līdz ar to šī sieviete var tikt iecelta pat dievietes kārtā, neņemot vērā viņas trūkumus.
Katrā ziņā dienesta romāni nav visai patīkami gan pašiem mīlētājiem (viss ir kā uz delnas), gan kolēģiem. Galvenā problēma ir tā, ka neviens īsti nezina un nesaprot, kā pareizi izturēties. Viens gan ir skaidrs – mīļotajam cilvēkam vienmēr būs priekšrocības, salīdzinot ar pārējiem. Lai tas neatstātu tik sāpīgas pēdas kā minētajā gadījumā, kāds, kas ir priekšnieka autoritāte, varētu izdevīgā brīdī par to ar viņu izrunāties. Ļoti iespējams, ka viņš pat neaizdomājas par to, ka kolektīvs tik slikti jūtas. Katrā ziņā profesionālam vadītājam jūtas nevalda pār saprātu, un tās nedrīkst iespaidot viņa attieksmi pret darbu un darbiniekiem. Bet gadās jau arī diletanti…
