Kopš pagājušā gada oktobra arī Jelgavā sākusies brīvprātīgo kustība, kurā lielākoties darbojas jaunieši.
Kopš pagājušā gada oktobra arī Jelgavā sākusies brīvprātīgo kustība, kurā lielākoties darbojas jaunieši.
Viena no iespējām, kā Jelgavā iesaistīties brīvprātīgo darbā, ir piedalīties projektā «Dodiet darbu!», ko koordinē pilsētas jauniešu nevalstiskā organizācija «Kovārnis». Projektu finansē Pasaules Bankas ANO Attīstības programma. Tās ietvaros jaunieši ne vien iesaistās brīvprātīgo darbā, bet arī apgūst teorētiskās zināšanas dažādās jomās – psiholoģijā, sociālajā aprūpē, nometņu vadīšanā un citās.
Projektā ir divas – brīvprātīgā un algotā darba – sadaļas, ko paredzēts realizēt tuvākajā laikā.
Bērnu un jaunatnes centra «Junda» vadītājas vietniece darbā ar jaunatni un projekta «Dodiet darbu!» brīvprātīgo darba organizatore Daiga Latkovska stāsta, ka, lai arī Latvijas darba tirgus kopumā ir vērtējams kā atvērts konkurētspējīgam, izglītotam darbaspēkam, statistika liecina, ka atsevišķām sociālajām grupām iekļūt tajā ir apgrūtināti. Turklāt to pārstāvji atsevišķās jomās ir spējīgi darboties pietiekami kvalitatīvi.
Viena no tādām sociālajām grupām ir jaunieši vecumā no 16 līdz 21 gadam. Daudzi ir gatavi strādāt par niecīgu atalgojumu vai pat bez tā.
«Joprojām aktuālas ir jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas. Bieži vien vaļasbrīži tiek izmantoti nelietderīgi, tas savukārt rada nelabvēlīgu sociālo klimatu un apgrūtina jauniešu darba meklējumus. Pastāv arī uzskats, ka darbu var iegūt tikai «caur sakariem», kas, protams, neveicina pozitīvo noskaņojumu jaunieša turpmākajās aktivitātēs,» skaidro Daiga.
Projekta ietvaros Jelgavā kā brīvprātīgie strādā vairāk nekā 60 jauniešu, kuriem darbu piedāvājis 18 uzņēmumu un organizāciju. Kā brīvprātīgais darbā pieteicies arī viens pieaugušais, jo, studējot augstskolā sociālo darbu, ik pa brīdim viņš iesaistās darbā ar bērniem no sociālā riska ģimenēm.
Tā ir lieliska iespēja jauniešiem iepazīties ar darba attiecībām, apjaust savas spējas un prasmi palīdzēt dažādās jomās strādājošajiem, nodarbībās iegūt zināšanas, kas saistītas ar psiholoģiju, pasākumu organizēšanu u.c.
Ko iegūst brīvprātīgie
Izrādās, arī strādājot bez atalgojuma, cilvēks sevi var uzskatīt par ieguvēju. Brīvprātīgo darba organizatore stāsta, ka grūti pēc svarīguma sarindot iemeslus, kas mudina jauniešus bez maksas darboties kādā organizācijā, taču tie ir vairāki. Viens – vēlme pamēģināt savā dzīvē ko jaunu, kas līdz šim nav darīts. Tā ir arī iespēja realizēt savas intereses, piemēram, ja meitenēm patīk ņemties ar maziem bērniem, viņas noteiktu laiku var pavadīt bērnudārzā. Daļa jauniešu iesaistās projektā, lai saņemtu apliecinājumu savam darbam, ko vēlāk, protams, kā pieredzi var pievienot CV. Brīvprātīgo aktivitātēs iesaistījušies arī tie, kas skaidri zina savu nākotnes profesiju, un iegūtā pieredze palīdzēs studējot. Starp brīvprātīgajiem ir arī tādi, kas strādājot vēlas pavadīt savu brīvo laiku. «Nezinu, varbūt daļai tas tiešām saistīts ar altruisma idejām. Mūsu vidū ir meitene, kas katoļu baznīcas draudzei palīdz rūpēties par vientuļiem, veciem cilvēkiem un par savu pieredzi stāsta ar lielu aizrautību – tā, it kā uz pasaules tas ir svarīgākais darbs,» stāsta Daiga.
Kopā mācībās un atpūtā
Jauniešiem iesaistīšanās brīvprātīgo kustībā ir arī iespēja tikties ar vienaudžiem, kopīgi sanākt brīvprātīgo klubiņā, piedalīties kursos un pasākumos, priecāties bez alkohola vai citām apreibinošām vielām.
Šonedēļ brīvprātīgo klubiņa dalībnieki dosies uz Žagarkalnu slēpot, iepriekš viņi pieredzes apmaiņā viesojušies Rīgā pie brīvprātīgo centra grupas, kā arī rīkojuši atpūtas pasākumus tepat Jelgavā. Projekta piešķirtie līdzekļi paredzēti arī šiem mērķiem.
Nesen Daiga kopā ar jauniešiem atgriezusies no starptautiskajām mācībām brīvprātīgo darba organizatoriem un brīvprātīgajiem, kas notika Tartu Igaunijā. Tur dalījās pieredzē jaunieši no Igaunijas, Spānijas un Latvijas. Mācības bija gan teorētiskas, gan praktiskas.
Daiga: «Interesanta ir Spānijas pieredze. Tur izveidotas nevalstiskas organizācijas, kas specializējas brīvprātīgo darba organizēšanā konkrētās jomās, piemēram, vienā darbojas tie, kas rūpējas par cilvēkiem, kas nupat kā iznākuši no apcietinājuma, citā – par AIDS slimniekiem. Spānijā izdots arī brīvprātīgo likums, kas aizliedz viņus nodarbināt ilgāk par četrām stundām dienā. Tā kā pieredzes un kompetences līmenis Tartu mācību dalībniekiem bija dažāds, mums bija ko pamācīties, bet par dažām lietām varam tikai pasapņot cerībā uz nākotni.»
Varbūt baltieši nevarēja spāņu kolēģus pārsteigt ar pieredzi, taču izbrīnu viņos radīja pirts – sauna, pēc kuras sekoja vārtīšanās sniegā, kas spāņiem izrādījās visnotaļ eksotisks pasākums.
Organizācijām jāuzticas jauniešiem
Pēc projekta termiņa beigām Daiga Latkovska paredz iesākto turpināt un ar citu projektu starpniecību saņemt līdzfinansējumu. «Līdzekļi nepieciešami, lai varētu motivēt jauniešus un potenciālos darba devējus, lai uzturētu sakarus un palīdzētu organizācijām sagatavoties brīvprātīgo uzņemšanai. Patiesībā mūsu sabiedrība nav gatava ne uzņemt darbā brīvprātīgos, ne arī būt par brīvprātīgajiem. Būtu ļoti jauki atrast fondu, kas atbalstītu līdzīgus projektus. Ir gadījumi, kad organizācija brīvprātīgo uztver kā slogu, tāpēc arī jāpalīdz tām sagatavoties – lai jaunieti gaidītu un uzņemtu kā palīgu. Reizēm iestāde vai organizācija šaubās, vai iesaistīt jauniešus. Žēl, ka neesam gatavi uzticēties jauniem cilvēkiem,» spriež Daiga. Pašreizējos darba devējus brīvprātīgie līdz šim meklējuši paši, cenšoties darbu pieskaņot jauniešu interesēm.
Katrai organizācijai, kas dod darbu, nepieciešams izvēlēties koordinatoru, kas varētu brīvprātīgajam ierādīt darbu, paskaidrot viņa pienākumus un būt par padomdevēju. Ir valstis, kurās brīvprātīgo koordinatoram ir speciāla štata vieta un viņš strādā tikai ar brīvprātīgajiem, piemēram, slimnīcās, kur palīdz pat vairāki simti brīvprātīgo. Daiga uzskata, ka arī mūsu valstī šiem cilvēkiem būtu jāmaksā, jo viņiem papildus savam darbam rodas jauni pienākumi.
Projekts «Dodiet darbu!» sākās ar vienas dienas semināru brīvprātīgo koordinatoriem, kurā viņi iepazinās ar brīvprātīgo darba organizēšanas principiem. Līdz jaunajam gadam šie cilvēki regulāri tika aicināti sanākt kopā, lai dalītos pieredzē. Aprīlī gaidāms kārtējais izglītojošais seminārs organizāciju pārstāvjiem, kas gatavi piedalīties brīvprātīgo jauniešu kustībā un dot viņiem darbu.
«Organizācijām, kas varētu pieņemt brīvprātīgos jauniešus, nevajadzētu baidīties to darīt, bet gan būtu jāpaskatās uz to pozitīvi! Darba devēja iestāde iegūst papildu cilvēku resursus – rokas, galvas, idejas, novitātes, iekļaujoties straujajā dzīves ritmā. Katra iestāde šādā veidā kļūst atvērta sabiedrībai, jauniešiem, un tas nozīmē – nākotnei,» bilst Daiga, atzīstot, ka, iesaistot jauniešus darbā, arī centra «Junda» darbinieki ir ieguvēji.
Ko darīt, ja esat nolēmis iesaistīties brīvprātīgajos
Ja esat iecerējis iesaistīties brīvprātīgo kustībā, klubiņā un citās aktivitātēs, jādodas uz bērnu un jauniešu centru «Junda». Labi būtu jau iepriekš zināt, kas jūs interesē, kas aizrauj. Ja ir konkrētas vēlmes, brīvprātīgo darba organizators centīsies darbu piemeklēt atbilstoši tām. Ja neesat pārliecināts un šaubāties par jomu, kurā varētu strādāt un gūt pieredzi, uz vietas būs iespējams aizpildīt testu, kurā noskaidrosiet, kas jums būtu piemērots – darbs ar cilvēkiem vai arī vairāk esat radīts strādāt viens. Ir meitenes, kas Jelgavas Krīzes centra telpās iekārto vidi, rada noskaņojumu, Valentīndienā izdekorējot centru ar skaistām sirsniņām.
Jārēķinās, ka sākumā uzreiz neuzticēs atbildīgus darbus, taču pakāpeniski, savstarpēji iepazīstoties un apgūstot kādas pamatiemaņas, arī darba devēja uzticība jums augs. Daiga stāsta, ka darbu jauniešiem cenšas piemeklēt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai vai skolai.
Tuvojas vasara un bērnu nometņu laiks, brīvprātīgo darbam nometnēs pieteikušies astoņi pilsētas jaunieši. Februārī viņiem bijušas mācības, kurās varēja apgūt daudz ko interesantu, piemēram, pasākuma organizēšanu, režiju utt. Tagad skolēnu brīvlaikā «Jundā» notiek dažādas akcijas, kurās iesaistās arī šie jaunieši.
Galvenais ir uzdrīkstēties – gan jauniešiem, gan darba devējiem –, uzskata Daiga.
