Turpinām publicēt ģeogrāfijas skolotāja Gunāra Apses smaidīgās piezīmes par ceļojumu iespaidiem, ko viņš kā LNT humoristiskās ziņu pārraides «Ak kungs!» cienītājs, sauc par savām «viesturdūlībām».
Turpinām publicēt ģeogrāfijas skolotāja Gunāra Apses smaidīgās piezīmes par ceļojumu iespaidiem, ko viņš kā LNT humoristiskās ziņu pārraides «Ak kungs!» cienītājs, sauc par savām «viesturdūlībām».
Kad klasē vaimanā
Daži vārdi būtu jāpiemin par Kamčatku. Kaut arī man nav personīgā «autiņa» (ir tikai velosipēds), tomēr ir laimējies nokļūt šajā apmēram desmit tūkstoš kilometru attālajā pussalā, mūsu kontinenta austrumu malā. Gadījās, ka tur pie mūsu grupas pienāca onkulis un jautāja, vai negribot par divpadsmit rubļiem drusku palidot. Teica, ka lidmašīna esot lēnā, bet šajā gadījumā ātrumu nevajadzēja, jo bija doma aplidot vulkānus. Noprasīju: «Vai filmēt un bildināt drīkstēs?» Man atbildēja, ka tikai tad, kad lidotājs to atļaus, jo virs aerodroma tādas lietas darīt nedrīkstot. Pēc tam, kad 1. vidusskolā šo filmu rādīju, skolēni varēja redzēt gan lidmašīnas spārnu, gan krāterus, kas dūmo. Lidmašīna pagriezienā drusku sazvēlās. Klasē skatoties dažs novaimanājās.
Trakāk par zobu sāpēm
Viens tūristu likums ir: nebraukt nekad tālās ekskursijās nesalabotiem zobiem. Ja grupā ir kāds cilvēks, kuram sāp zobi, tad pēc tam uz to pašu vietu ir jābrauc vēlreiz. Nē, mūsu grupā zobi visiem bija veseli, bet vienam nabadziņam vārdā Jānis Kamčatkā iznāca tā. Kad bijām aizbraukuši galā, rakstījām uz mājām kartītes un vēstules. Bet Jānim bija sieviņa un viena konfidenciāla dāmiņa. Viņš uzrakstīja vēstules abām, salika tās aploksnītēs un iemeta. Bet pēc tam visu laiku staigāja drūms un vaimanāja. Vai tik nav sajaucis tos konvertus!? Vai nav ielicis vēstuli sieviņai tās tur aploksnē, un otrādi? Mēs jau gan mierinājām, ka 50% varbūtība ir, ka vēstules saliktas pareizi. Taču drūmais noskaņojums lipa arī pārējiem.
Lai ir ko atcerēties!
Krievijas Eiropas daļā ļoti skaisti ceļots ar kuģiem pa Volgu un Dņepru. Tādā ekskursijā ne par ēšanu, ne par gulēšanu nav jādomā, lielajās pilsētās gaida ekskursiju autobusi. Šādos braucienos pāris reižu mums gadījās jaunie pāri. Viena jaunā sieva stāstīja: «Bija īsas, mazas kāzas, un tagad būs ko atcerēties!» Varēja saprast, ja viņi būtu taisījuši īstas kāzas, tad iznāktu briesmīga dzeršana, vemšana, kliedzieni un rupjības.
