Marta vidū gandrīz nedēļu Jelgavā Sv.Annas baznīcas Diakonijas centra telpās strādāja LELB Liturģijas un mūzikas komisijas darba grupa, kuras uzdevums ir pilnveidot tradicionālo mācītāju amata grāmatu «Agenda».
Marta vidū gandrīz nedēļu Jelgavā Sv.Annas baznīcas Diakonijas centra telpās strādāja Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas (LELB) Liturģijas un mūzikas komisijas darba grupa, kuras uzdevums ir pilnveidot tradicionālo mācītāju amata grāmatu «Agenda», kas latviešu valodā beidzamo reizi ir izdota 1928. gadā.
Šīs darba grupas sastāvā ir komisijas vadītājs Vilis Kolms, Bostonas trimdas draudzes mācītāja Sarma Eglīte, Rīgas iecirkņa prāvests Jānis Ginters, Rīgas Doma draudzes mācītājs Elijs Godiņš, mācītājs Ivo Grantiņš, kā arī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāns Juris Cālītis. Cienījamie teologi, strādājot Jelgavā, piekrita uz brīdi pastāstīt par sava darba nozīmi.
Baznīcā katram draudzes loceklim ir pieejama Dziesmu grāmata, kurā, šķiet, ir noteikta dievkalpojuma kārtība jeb svešvārdā liturģija. Man nav nekad gadījies redzēt baznīcas grāmatu ar nosaukumu «Agenda»…
Vilis Kolms: Šī mācītāja amata grāmata «Agenda» ir daudz biezāka par Dziesmu grāmatu. Tā smalki apraksta mācītāja un draudzes darbību dažādos dievkalpojumos. Tiesa, latviešiem «Agenda» mūsdienās ir liels retums, jo tā nelielā tirāžā tika izdota pirms astoņdesmit gadiem, kad Baznīcai bija grūti laiki.
Kādā virzienā strādājat, lai «Agendu» pilnveidotu?
Elijs Godiņš: Pilnveidotā liturģija nav kaut kas pilnīgi jauns un svešs. Kristīgā baznīca pastāvējusi divtūkstoš gadu, un mēs liturģiju bagātinām ar tās vēsturisko pieredzi. Dievkalpojums no teātra atšķiras ar to, ka tajā nav skatītāju, tās ir svinības, kurās darbīgi piedalās visa draudze. Mēs ejam tajā virzienā, lai draudze varētu intensīvāk piedzīvot Kristus klātbūtni.
V.K.: Esam vairāk atkāpušies no pagājušo gadsimtu modeļa, kad draudze tikai sēdēja solos, klausījās, ko runā mācītājs, un dažbrīd kaut ko uzdziedāja. Dievkalpojumam jākļūst dinamiskākam un daudzveidīgākam.
Vai šīs izmaiņas liturģijā nav draudzes locekļiem pārāk sarežģītas un vai tās neizstieps dievkalpojumu nogurdinoši garu?
Sarma Eglīte: Daudzi Bostonas draudzes locekļi ir ļoti cienījamos gados. Tad, kad Veidiņa kungs, kuram drīz apritēs 101 gads, man teica, ka viņam šīs dažas izmaiņas, ko jau ieviesu dievkalpojuma kartībā, nerada nekādas grūtības un liekas tīri normālas, tad es domāju, ka citiem vajadzētu būt līdzīgi. Šiem jauninājumiem arī nevajadzētu atstāt iespaidu uz dievkalpojuma garumu. Neviļus iznācis tā, ka trimdā dievkalpojumi ir īsāki. Mans sprediķis parasti ilgst divpadsmit minūšu, ja aizrunājos, tad piecpadsmit. Gan ASV, gan Kanādā un Vācijā esam pieraduši, ka populārās televīzijas programmas, tāpat daudzi sabiedriskie pasākumi, ir tieši vienu stundu gari. Līdzīgā garumā arī ir dievkalpojumi. Kad trimdinieki atbrauc uz Latviju un ieiet baznīcā, viņi nevar tik ilgi, kā šeit pieņemts, nosēdēt. Savukārt Latvijas latvieši, viesojoties trimdas Baznīcā, gadās, dievkalpojuma beigās saka: «Pag, bet mēs tik tagad sākam iesilt!»
V.K.: Teic, ka pirmās piecpadsmit minūtes mācītājs sprediķi saka draudzei. Otrās piecpadsmit – pats sev, bet trešās piecpadsmit – velnam. Proti, trešajā gadījumā draudze vairs nespēj koncentrēties uz sprediķi un pašu dievkalpojumu, un tas nevar būt no laba.
Kad jūsu darbs tiks pabeigts?
Jānis Ginters: Darbs šajā virzienā būtībā ir nepārtraukts. To, kad varētu tikt izdota jaunā latviešu «Agenda» patlaban noteikt ir grūti. Šā vai tā, «Agenda» tiek uzlabota. Lai mācītāju draudze saprastu, viņš ņem zīmulīti un drusku pielabo. Piemēram, vecajā tekstā ir vārdi «Pateiciet tam Kungam, jo Viņš ir mīlīgs», bet jāņem taču vērā, ka mūsdienās nav kā 20. gadsimta sākumā, kad vārdam «mīlīgs» bija īpaši pagodinoša nozīme. Tagad, piemēram, par kaķi mēdz teikt mīlīgs! Tāpēc daudzi mācītāji nu saka: «Pateiciet tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs» Beigu beigās katrā draudzē dievkalpojums iznāk citāds, jo katrs mācītājs kaut ko uz savu roku ir pielabojis, un tajā arī ir mūsu darba jēga – radīt liturģijā zināmu, visiem pieņemamu kārtību.
