Bioloģisko produktu piedāvājums neapmierina pieprasījumu. Cilvēki ir noguruši no stresa un ķimizētas pārtikas.
«Bioloģisko produktu piedāvājums neapmierina pieprasījumu. Cilvēki ir noguruši no stresa un ķimizētas pārtikas. Viņi vēlas dzīvot pilnvērtīgi, lietojot uzturā veselīgu pārtiku,» konferencē «Bioloģiskā lauksaimniecība un mūsu veselība» uzsvēra Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības (LBLOA) prezidente, LLU Lauksaimniecības fakultātes dekāne Dzidra Kreišmane.
Bioloģiskie produkti tiek audzēti saskaņā ar dabu, videi draudzīgā veidā, izmantojot dabas pašregulēšanās procesus. Bioloģiskajā lauksaimniecībā nav atļauta minerālmēslu, herbicīdu un pesticīdu lietošana. Bioloģiskās lopkopības produkcijas ieguvei tiek izmantoti tikai bioloģiski audzēti, ar bioloģisku barību ēdināti lauksaimniecības dzīvnieki. Bez agronomiskām zināšanām laukkopībā, dārzkopībā un lopkopībā nemaz nav iespējams tādu produkciju iegūt. Šāds saimniekošanas veids prasa ļoti precīzi ievērot tehnoloģijas, tādēļ cilvēkiem rodas īpaša attieksme pret dabu un lauksaimniecisko ražošanu. Tālab Dz.Kreišmane uzsvēra, ka bioloģiskajā lauksaimniecībā būtiskas ir zināšanas, un tieši izglītība un pētnieciskais darbs būs šā gada prioritāte, arī tirgus aktivitātes un sabiedrības informēšana. Jau pašlaik izvēles kurss bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek piedāvāts LLU studentiem, bet LBLOA konsultanti labprāt vada tematiskos kursus.
Bioloģiskās saimes vairojas
Bioloģiskā lauksaimniecība latviešiem pieteicās tikai 1991. gadā, taču, izņemot pašus zemniekus, reti kāds to uzskatīja par nopietnu nodarbošanos. Tikai pēc desmit darbīgiem pieredzes vairošanas gadiem tā īsti tirgū parādījušies bioloģiski produkti. Šīs nozares attīstībai Latvijā visus spēkus un neatlaidību veltījusi 1995. gadā dibinātā LBLOA. Un nebūt ne velti. Mūsu valstī pašlaik jau ap 400 zemnieku saimniecību ražo bioloģiskos produktus. Kāds simts saimniecību pievienojās tikai pērn, un tas bija liels pieaugums viena gada laikā. Viņi ar prieku ražo labību, pienu, gaļu, dārzeņus, augļus un medu. «Bioloģiskie zemnieki» pagaidām aizņem 0,7 procentus no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes valstī.
Bioloģiskā labība (mieži, rudzi, auzas u.c.) aug 16 935 hektāros. Daudzi strādā arī gaļas ražošanas nozarē. Taču 90 procentu bioloģisko saimniecību audzē dārzeņus.
Vairākas zemnieku saimniecības ar specializāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā strādā Aizkraukles, Gulbenes, Preiļu, Cēsu un citos rajonos. Zemgalē gan šī nozare nav īpaši aktuāla, jo te vienmēr cieņā bijusi tradicionālā lauksaimniecība. Un tomēr Dz.Kreišmane paredz, ka arī šai pusē būs arvien vairāk cilvēku ar «zaļo domāšanu».
Nededzina kūlu, nelaiž notekūdeņus
«Tik ļoti zaļā produkcija ir cilvēkiem vajadzīga, tik ļoti viņi pēc tās tiecas!» konferencē uzsvēra «Vides Vēstis» redaktore Anitra Tooma – Rijniece. Tiesa, piedāvājums neapmierina pieprasījumu pēc bioloģiski ražotas produkcijas. Saražoto ekoproduktu apjoms nav pietiekams.
Cilvēki arvien vairāk uzmanības velta veselīgam dzīvesveidam un naudu tērē bioloģiskiem produktiem. Bioloģiski ražotie produkti ir marķēti ar preču zīmi «Latvijas ekoprodukts». To piešķir tām zemnieku saimniecībām, kuras saņēmušas atbilstošu sertifikātu. Bioloģiskās saimniecības tiek regulāri pārbaudītas un izlases veidā tiek vērtēta arī gatavā produkcija.
Globālā mērogā bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus veido 25 miljardus dolāru. Latvijā saražota augkopības produkcija par 166 060 latiem un lopkopības produkcija par 490 700 latiem.
«Mūsu uzdevums nav saražot, mūsu uzdevums ir pilnvērtīgi dzīvot. Izkopt zaļo dzīvi! Tikai jāatceras, ka nekad nedrīkst dedzināt kūlu, pērnās lapas, laist notekūdeņus, jo tā bioloģiskās lauksaimniecības nozīme ar piesārņojumu tiek mazināta. Mums jādomā ne tikai par priekšu, bet arī par pakaļu!» tā savdabīgi savu uzrunu beidza A.Tooma – Rijniece.
