Jelgavas tiesa februārī skatīja Svētes iedzīvotāja Gunāra Lakša prasību par darba algas piedziņu no Vircavas zemnieku saimniecības «Gaitas» īpašnieka Ziedoņa Caunes.
Jelgavas tiesa februārī skatīja Svētes iedzīvotāja Gunāra Lakša prasību par darba algas piedziņu no Vircavas zemnieku saimniecības «Gaitas» īpašnieka Ziedoņa Caunes. Viņš ir arī Vircavas pagasta priekšsēdētājs.
Prasībā G.Laksis norāda, ka oficiāli zemnieku saimniecības «Gaitas» gaterī par meistaru strādājis no pagājušā gada 2. aprīļa līdz jūlija beigām. Darba līgumā paredzēta alga 40 latu. 29. jūlijā saimniecības grāmatvede Stase Kaunese paziņojusi, lai G.Laksis ierodas pēc darba grāmatiņas, jo ir atlaists no darba sakarā ar uzņēmuma likvidāciju. Brīdinājums ne rakstisks, ne mutisks mēnesi pirms atlaišanas, kā to paredz darba likumdošana, nav saņemts. Laksim par nostrādāto laiku nav izmaksāta darba alga un atlaišanas pabalsts.
Taisnļbu meklē tiesā
Lai panāktu savu taisnību, G.Laksis griezies tiesā. Patiesībā viņš gaterī strādājis kopš 1996. gada maija, līdz ar to arī neizmaksātā summa esot krietni lielāka. Taču darba līgums parakstīts gadu vēlāk, tādēļ prasīt visu nesaņemto neesot pamata. Turklāt šajā laikā mainījies gatera apsaimniekotājs ar zemnieku saimniecības «Gaitas» izkārtni gateris darbojies no 1996. gada septembra.
Visu G.Lakša strādāšanas laiku atalgojums gaterī maksāts tikai kā avanss, pilna alga neesot saņemta nevienu mēnesi. To apliecināja arī viņa uzaicinātais liecinieks Elmārs Ruseckis, kas «Gaitās» bez papīriem strādājis no 1996. gada 19. septembra līdz pērnā gada martam. Kad mēnešus trīs vispār nekas neesot saņemts, strādnieki rīkojuši pat dumpi nav strādājuši, iekams gūta kāda skaidrība par atalgojumu.
Uz jautājumu, kā bez algas G.Laksis izticis un uzturējis ģimeni, viņš norādīja uz savu saimniecību 5,8 hektāriem zemes un mājlopiem kūtī.
Prasļbu neatzļst
Atbildētājs Ziedonis Caune neatzina G.Lakša prasību, kā arī noliedza liecinieka pazīšanas faktu viņš E.Rusecki redzot pirmo reizi un šāds cilvēks zemnieku saimniecībā neesot strādājis.
Zemnieku saimniecība «Gaitas» nodokļu maksātāju reģistra uzskaitē attiecībā uz gatera strādniekiem fiksēta 1996. gada 27. augustā. Sociālās apdrošināšanas pārvaldes pagājušā gada novembrī izdotā izziņa apliecina, ka visi nodokļu maksājumi par gaterī strādājošajiem ir nokārtoti. Arī tiesai iesniegtie algu maksājumu saraksti liecina, ka ik mēnesi G.Laksim izmaksāti 32,35 lati. Z.Caune sacīja, ka cilvēkiem algas ir izmaksātas un nodokļi nomaksāti. Līdz ar nozares likvidāciju visiem atlaistajiem bijusi iespēja stāties bezdarbnieku uzskaitē.
Izdomājumi vai ļstenļba?
G.Laksis algu sarakstu sakarā norādīja, ka viņa paraksti izdarīti vienā dienā un ar vienu tinti. Tas noticis pagājušā gada 11. oktobrī. Tajā dienā G.Lakša brālis (bijis viens no daļu īpašniekiem firmā, kas savulaik apsaimniekojusi Vircavas gateri, darbu tajā turpinājis arī Z.Caunes laikos) piedāvājis kurināšanai no gatera atvest atgriezumus. Pēc tam brālis devies prom. Uz lielceļa atgriezumu krāvēji pamanījuši sarkanu folksvāgenu, ar ko parasti pārvietojies Z.Caune. Kad no Jelgavas puses tam tuvojies balts mersedess, abas automašīnas iebraukušas gatera teritorijā. Divu izkāpušo ietekmīga izskata vīru pavadībā Ziedonis Caune licis Gunāram Laksim parakstīties algu sarakstos. Toreiz G.Laksis arī piekauts, tādēļ kādu laiku viņam vajadzējis gulēt slimnīcā un staigāt ar metāla skavām mutē, lai saglābtu zobus. Krimināllietu šinī sakarā gan atteikts ierosināt.
G.Lakša aicinātie šā notikuma liecinieki tiesā nebija ieradušies. Savukārt Z.Caune sava bijušā strādnieka teikto sauca par izdomājumiem. Redzot materiālu un iekārtu zādzības, viņš esot ziņojis iekārtu īpašniekam Alfonam Tumavičum.
Tiesa, uzskatot, ka visi lietas apstākļi ir iepazīti, noraidīja prasītāja lūgumu par jaunu liecinieku pieaicināšanu un tiesas kārtējo atlikšanu (pirmajā reizē tas saistīts ar Z.Caunes slimību). Tādējādi G.Lakša prasība tika lakoniski noraidīta, viņam ir iespēja to apelācijas kārtībā pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā.
Reputācija nekaitē
Vircavas gateris zināmās aprindās pazīstams labi. Sākumā to nopircis individuālais uzņēmums «L.I.J.». No 1993. gada tajā saimniekojusi bēdīgi slavenā firma «Atlants», tad SIA «MMA». Ar abu vārdiem saistīti dažādi finansu disciplīnas pārkāpumi, par ko ierosinātas krimināllietas. Vietējās aprindās klīdušas dažādas runas arī par cita veida skandāliem. Tādēļ šķiet dīvaini, kāpēc, zinot gatera bēdīgo reputāciju, ražotni savas saimniecības paspārnē nolemj pārņemt pagasta priekšsēdētājs. Interesanti arī, ka S.Kaunese savulaik bijusi gan «Atlanta», gan «MMA» grāmatvede, bet šobrīd šo darbu veic Z.Caunes zemnieku saimniecībā.
Ziedonis Caune «Ziņām» sacīja, ka sākums licies cerīgs. Panākta vienošanās gan ar gatera iekārtu īpašnieku, gan zemes īpašnieku. Taču drīz bijis jāatzīst, ka rezultāti ar vēlmēm nesaskan. Tā kā saimniecībā dominē tīrā lauksaimniecība, nolemts, ka ar graudu un cukurbiešu audzēšanu nevar atļauties dotēt gateri. Turklāt radusies iespēja nomāto zemes platību paplašināt (Z.Caunes atbildi par viņa rīcībā esošo zemi gan nākas labu brīdi gaidīt, līdz izskan minējums par 150 170 hektāriem).
Katra paņa pienākums
Tiesas zāles kuluāros izskanēja doma, ka Vircavas gaterī vismaz puse vīru strādājuši bez darba līgumiem, taču vietējie iedzīvotāji šajos bezdarba apstākļos jau nu nebūs tie, kas liecinās pret vietējo varu. Par tik izplatīto darba attiecību nesakārtotību valstī Z.Caune teic, ka tas ir katra paša pienākums, stājoties darbā, nokārtot dokumentus, lai būtu sociālā aizsardzība un pēc tam tik vienkārši nevarētu izmest uz ielas.
Par situāciju Vircavā S.Kaunese izteicās, ka cilvēkiem vienkārši esot dusmas uz kādreizējiem gatera priekšniekiem un puse no stāstītā esot aplamības. Iespējams, paši strādnieki ņēmuši paziņas pa naktīm piestrādāt, kad darba bijis pietiekami daudz. Palīgiem acīmredzot solīts maksāt no savas naudas.
Uz «Ziņu» iebildi, ka darba devējus vajadzētu stingrāk saukt pie kārtības, Z.Caune norādīja, ka finansu inspektori un sociālās apdrošināšanas pārvalde darba devējus pārbauda pietiekami. Arī zemnieku saimniecībās ar pastāvīgajiem strādniekiem darba attiecības esot nokārtotas. Kārtējo reizi apstiprinās teiciens sargi sevi pats, tad arī Dievs tevi sargās.
