Dabas aizsardzības pārvalde izsludinājusi konkursu par vīngliemežu ievākšanas atļaujām šajā gadā.
Dabas aizsardzības pārvalde izsludinājusi konkursu par vīngliemežu ievākšanas atļaujām šajā gadā.
Lai regulētu vīngliemežu resursu izmantošanu, katru gadu, pamatojoties uz iepriekšējo gadu sezonas uzskaites datiem, tiek noteikts vīngliemežu ievākšanas maksimālais daudzums, kā arī izsludināts konkurss par to ievākšanas atļaujām.
Šajā konkursā tiesības ievākt vīngliemežus jau vairākus gadus ieguvusi firma «Pomatia». Tā arī izveidojusi vīngliemežu apstrādes cehu.
Vākšanai labvēlīgo, silto un mitro laika apstākļu dēļ 2002. gada pavasarī tika pilnībā izpildīta Latvijā atļautā gada norma – savāktas 150 tonnas gliemežu. Vīngliemeži pērn tika vākti 16 Latvijas rajonos. Visaktīvāk tas noticis Zemgalē un Kurzemē, kur gliemju skaits bijis lielāks nekā Vidzemē un Latgalē. Latvijā salasītie vīngliemeži lielākoties tiek realizēti eksporta tirgos.
Vīngliemežu vākšanas laiks parasti ir aprīļa beigas un maija sākums, kamēr tie vēl nav sākuši ēst zāli. Konkursa pieteikumi ir jāiesniedz līdz 7. aprīlim. Nolikums pieejams Dabas aizsardzības pārvaldē Rīgā.
Gliemežu jeb vēderkāju klase (110 000 sugu) ir sugām visbagātākā gliemju klase. Tajā vērojama arī vislielākā ķermeņa uzbūves un dzīvesveida daudzveidība. Gliemeži apdzīvo gan jūras, gan sauszemi un saldūdeņus, vairumam ir spirālveida čaula, kuras izmēri var būt, sākot no 2 mm mazajam punktgliemezim (Punctum pygmaeum), līdz 70 cm milzu sīrinksam (Syrinx aruana). Arī pēc dzīvesveida gliemeži ir ļoti dažādi, daudzi ir augēdāji, bet daudzi – plēsēji.
Latvijā sastopams ap 80 sauszemes gliemežu, 48 saldūdens gliemežu un trīs jūras gliemežu sugas.
Sauszemes gliemežu faunu veido apmēram 80 sugu, pēc ekoloģisko grupu iedalījuma tajā ir vērojama daudz lielāka daudzveidība nekā starp saldūdens gliemjiem.
Latvijas mežos zemsedzē un zemsegā atkarībā no mežu tipa sastopams no 10 līdz 50 gliemežu sugu, zāļu purvos un dūkstājos 10 – 20 sugu, upju palienēs 20 – 30 sugu, slapjās pļavās ap 20 sugu. Malakofauniski visbagātākās teritorijas ir visu lielāko upju ielejas, it īpaši vietās, kur dominē kaļķainas augsnes. Skuju koku mežos mēdz būt līdz 10 gliemežu sugu, lapu koku – līdz 50 sugu. Jo vecāks mežs, jo vairāk tajā reto, mežiem tipisko sugu. Pastāvīgu ūdenskrātuvju mitruma režīma zonā (atkarībā no biotopa noēnotības) var būt sastopams 20 – 40 dažādu gliemežu sugu.
Tikai 15 % sugu ir ekoloģiski tik plastiskas, ka spējušas pielāgoties dzīvei dārzos un parkos. Varētu minēt, piemēram, parka jeb īsto vīngliemezi (Helix pomatia), birztalas vīngliemezi (Cepaea nemoralis), raibo vīngliemezi (Arianta arbustorum), milzu kailgliemezi (Limax maximus), raibo mīkstgliemezi (Deroceras reticulatum), parasto gludgliemezi (Cochlicopa lubrica), parasto matiņgliemezi (Trichia hispida) u. c. Pārējās sugas ir saistītas pie dabīgajiem biotopiem, un to izdzīvošana atkarīga no dabīgo biotopu saglabāšanas.
Vienīgā komerciāli izmantojamā suga Latvijā ir parka jeb īstais vīngliemezis (Helix pomatia), kuru kopš 1994. gada ievāc apmēram 150 t gadā. Vismaz pagaidām tāds nolasīšanas daudzums nespējot apdraudēt sugas pastāvēšanu.
