1. daļa – TAGAD. Jurģi, 23. aprīlis, latviešiem bijusi aizgājēju un atnācēju diena. Jurģa dienā parasti beidzās darba līguma termiņš, un dzīvesvietas maiņa šai dienā bijusi visai izplatīta.
1. daļa – TAGAD
Jurģi, 23. aprīlis, latviešiem bijusi aizgājēju un atnācēju diena. Jurģa dienā parasti beidzās darba līguma termiņš, un dzīvesvietas maiņa šai dienā bijusi visai izplatīta. Jurģu jeb Jura dienu svinējuši ne vien latvieši, bet arī vācieši, skandināvi, krievi un somi. Šī tradīcija ieviesusies tikai 19. gadsimta sākumā. Toreiz kalpi gāja no mājas uz māju, no pagasta – uz pagastu, bet tagad – no valsts uz valsti.
Latvijas pievienošanās ES dos iespēju bez darba atļaujām doties uz piecām valstīm – Lielbritāniju, Īriju, Nīderlandi, Zviedriju un Dāniju. Pārējās desmit dalībvalstīs paliks līdzšinējā kārtība. Tas ir, darba tirgū Latvija būs tāda pati «trešā valsts» kā tagad. Tātad darbā pieņemšanas kārtība Vācijā vai Spānijā nemainīsies vēl septiņus gadus pēc Latvijas pievienošanās. Kā ir tagad?
Vienīgā biļete – kvalifikācija
Smiltenes pusē pierakstīts ticējums brīdina, ka «Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ jāizslauka, tad nebūs ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas». Kas tagad jādara, dodoties uz jaunu dzīves un darba vietu Eiropā?
Izdevību braukt strādāt uz Eiropas valstīm izmantojuši simtiem Latvijas iedzīvotāju. Iespēja iegūt darbu var būt atkarīga no diploma, kvalifikācijas, darba pieredzes, valodas zināšanām.
Var vērsties kādā no septiņām Nodarbinātības valsts dienestā reģistrētajām firmām iedzīvotāju iekārtošanai darbā ārvalstīs. Tās saņem ārvalstu firmu pasūtījumu un meklē strādniekus vai nu noteiktās specialitātēs, vai palīgstrādniekus bez kvalifikācijas. Piemēram, pamatojoties uz metinātāja apliecību, sertifikātu un darba grāmatiņu, vervētājfirma aizpilda viņa CV, un ārvalsts darba devējam ar to pietiek, lai pieņemtu darbā. Nekādu notariālu savas kvalifikācijas apliecinājumu līdzi ņemt nevajag. Darba devējs savā valstī parūpējas par darba un uzturēšanās atļauju – ES ir vajadzīgs kvalificēts darbaspēks. To rāda Vācija – pieprasījusi septiņu gadu pārejas periodu kandidātvalstu viesstrādniekiem, ieviesusi «zaļo karti» un izsludinājusi datorspeciālistu rekrutēšanu. Kvalifikācija ir vienīgā caurlaide līdz darba devējam caur imigrācijas dienestu sietiem.
Kā pierādīt kvalifikāciju? Ar diplomu, ar darba pieredzi. Tikai – vai pietiks parādīt ar Latvijas ģerboni rotāto augstskolas diplomu? Un vai pietiks, ja darba grāmatiņā būs ieraksti par darba stāžu? Nepietiks.
Diploma un kvalifikācijas atzīšana
ES valstīs pieņem trīs līmeņu kvalifikācijas apliecinājumus: izglītības diplomu, iegūto profesionālo kvalifikāciju un darba pieredzi.
Katrai valstij ir savi likumi un prasības profesijām, ar tiem var iepazīties tikai attiecīgās valsts informācijas centrā. Piemēram, Latvijas pilsoņiem, kas brauc strādāt uz ārzemēm, Akadēmiskās informācijas centra eksperte Solvita Siliņa iesaka Eiropas Komisijas mājas lapā pārliecināties, vai viņa profesija nolūkotajā valstī ir reglamentēta. Zināms tikai tas, ka visā ES teritorijā vienādi reglamentētas ir astoņas profesijas – ārsta, zobārsta, medmāsas, veterinārārsta, vecmātes, arhitekta, farmaceita un advokāta. Ja profesija ir reglamentēta, tad EK mājas lapā jāsameklē attiecīgās valsts profesionālās kvalifikācijas atzīšanas kontaktpunkta adrese, jāsazinās ar to, lai noskaidrotu, kur tieši noteiktai profesijai ir jāiesniedz dokumenti. Ja profesija nav reglamentēta, jāseko darba devēja prasībām. Darba devējs var pieprasīt Latvijā iegūto izglītību atzīt viņa valstī. Tādā gadījumā izglītības dokumenti jāiesniedz dalībvalsts diplomatzīšanas centrā NARIC (Network of National Academic Recognition Information Centres) vai attiecīgajā profesionālajā organizācijā. Piemēram, Somijā jāvēršas pie «Suomen ENIC/NARIC ja korkeakoulututkintojen tunnustaminen», un tas maksā ap 50 eiro.
Dažādu profesiju (piemēram, skolotāja, inženiera) diplomu atzīšana var ilgt līdz četriem mēnešiem – varbūt abu valstu izglītības programmas ir atšķirīgas. Ja Latvijas skolotājs grib dabūt darbu Dānijā, izglītības dokumenta tulkojums angļu vai dāņu valodā jāiesniedz Dānijas kompetentajā iestādē (CVUU – Center for Vurdering af Udenlandske Uddannelser). Tā izlems, vai kvalifikācija ir pietiekama. Vēl latvietim var arī atteikt, ko nedrīkstētu ES pilsonim.
Latvijas Profesionālās izglītības likumā noteiktie profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst ES prasībām un nerada problēmas profesionālo kvalifikāciju savstarpējas salīdzināšanas jomā. Solvita Siliņa gan atgādina, ka profesionālās kvalifikācijas atzīšana tikai paver ceļu uz darba tirgu, bet neuzliek nevienam pienākumu kādu obligāti pieņemt darbā. Savukārt salīdzināšana nenozīmē automātisku atzīšanu.
Arī darba pieredze ir atzīstams arguments
Latvijas celtnieks var nebūt gājis augstskolā. Viņam nav izvirzītas speciālas prasības, lai strādātu ES valstīs. Ja celtnieks ieguvis profesionālās skolas diplomu, tas tiks atzīts. ES par izglītību neatzīst vienīgi dažādos kursos saņemtos diplomus. Bet darba devējam tie derēs kvalifikācijas apliecināšanai.
Svarīgi, ka ES valstīs tiek akceptētas arī padomju laikā celtniekiem piešķirtās kategorijas. Taču bieži vien ir arī papildu prasības. Tā Zviedrijā īpašas prasības ir metinātājiem – starptautiski atzīts sertifikāts MIG, MAG vai DIG. Ir jāapgūst kurss, ko var arī Latvijā (to par kādiem trīssimt latiem organizē vai nu lielās kompānijas, vai privātās mācību firmas).
Kā apliecināja NVD Pakalpojumu attīstības un statistikas daļas vadītāja Grieta Tentere, izziņu par darba pieredzi cilvēks var dabūt no pašreizējā vai bijušā darba devēja. Tā kā tā būs vajadzīga ārzemēs, visdrošāk ir tai sagatavot oficiālu notariāli apstiprinātu tulkojumu. Dažādās valstīs ārvalstnieku nodarbināšanas noteikumi atšķiras, bet ar šādu notariāli apstiprinātu izziņu vajadzētu pietikt jebkurā valstī, uzskata NVD speciāliste.
Bet visu jau nosaka ārzemju darba devējs, kas tagad drīkst atteikt ar jebkādu aizbildinājumu.
NARIC birojs Latvijā – Akadēmiskās informācijas centrs
ES valstīs darba devējs parasti lūdz uzrādīt izglītību apliecinošu diplomu, sertifikātu vai citu kvalifikācijas dokumentu. Zināšanu un prasmju atzīšana var būt sarežģīta katras valsts atšķirīgās izglītības sistēmas dēļ. Tāpēc ES ir izveidots savstarpējā profesionālās kvalifikācijas atzīšanas tīkls NARIC. Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) ir tā Latvijas posms. Centra galvenais uzdevums ir izsniegt atzinumu ES valstīs izdotiem izglītības dokumentiem. Nesen pēc medmāsas un vecmātes izglītības apliecinājuma bija nākusi zviedriete, kas jau desmit gadu dzīvo Latvijā, apguvusi latviešu valodu un nu vēlas pastrādāt.
Nepieciešamības gadījumā AIC sazinās ar NARIC birojiem citās ES valstīs un sniedz informāciju izbraucējiem, kādus dokumentus nepieciešams sagatavot līdzņemšanai. Piemēram, vecajās ES valstīs Lielbritānijā un Vācijā viss ir ļoti sīki reglamentēts un vajag daudz dokumentu, turpretim Ziemeļvalstīs birokrātija ir daudz mazāka.
Kāda kurā valstī ir kārtība, to var uzzināt vai nu internetā minētajās adresēs, vai interneta portālā , vai NARIC kontaktpunktos. Degošas nepieciešamības gadījumā to var lūgt arī NARIC pārstāvniecībā Latvijā – Akadēmiskās izglītības centrā (tālr. 721237).
