Pēc ilgstošām diskusijām Saeimā, valdībā un visbeidzot arī Nacionālās drošības padomes sēdē nolemts par Satversmes aizsardzības biroja vadītāju virzīt premjera padomnieku korupcijas novēršanas jautājumos Jāni Kažociņu.
Pēc ilgstošām diskusijām Saeimā, valdībā un visbeidzot arī Nacionālās drošības padomes (NDP) sēdē nolemts par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāju virzīt premjera padomnieku korupcijas novēršanas jautājumos Jāni Kažociņu. Kā otrs potenciālais SAB vadītāja amata kandidāts tika skatīts Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš.
Īstas skaidrības gan par to, vai Kažociņš tiks atzīts par pilnvērtīgu kandidātu SAB vadītāja amatam, vēl nav, jo nav atrisinātas dažas juridiskās problēmas, proti, Kažociņam nav piešķirta piekļūšana valsts noslēpumam, kas ir obligāts nosacījums, lai vadītu valsts galveno slepeno dienestu. Turklāt , kaut gan Kažociņa kandidatūra ir apstiprināta NDP, visas Saeimā pārstāvētās frakcijas vēl nav izšķīrušās par atbalstu viņa kandidatūrai. Galvenokārt tādēļ, ka pastāv bažas par to, vai Kažociņš, būdams atvaļināts augsta līmeņa Lielbritānijas virsnieks, spēs neatkarīgi un objektīvi pildīt savus dienesta pienākumus, gādājot par Latvijas drošību.
Būtībā šoreiz politiskā atbildība par Kažociņa izvirzīšanu būtu jāuzņemas premjeram Eināram Repšem, jo tieši viņš kā vecajos labajos laikos saviem koalīcijas partneriem skaidri un gaiši norādīja, kurš šajā gadījumā ir kandidāts un kurš nav. Nu gluži kā ar Auderu, par kura atbilstību amatam Repše bija tikpat pārliecināts.
Trešdien Ministru prezidents parakstījis rīkojumu par Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) priekšnieka Armanda Kalniņa atbrīvošanu no amata par pilnvaru prettiesisku izmantošanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz izmeklēšanas komisijas slēdzienu disciplinārlietā pret Kalniņu. Tajā norādīts, ka bijušais VCP vadītājs, izmantojot savu dienesta stāvokli, panācis, ka Valsts administrācijas skola noslēdz ar viņu līgumu par mācību kursu pasniegšanu 384 stundu apjomā, par to saņemot 3840 latu. Līdztekus šim pārkāpumam Kalniņam vēl tiek inkriminēta nepiedienīga izturēšanās pret viņa pakļautībā strādājošajiem ierēdņiem, lietojot cieņu aizskarošus izteicienus, un nekvalitatīva dienesta pienākumu izpilde.
Pēdējā laikā savu nepieciešamību ar vairākām aktivitātēm, kas izraisījušas plašu publicitāti, sāk attaisnot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Šonedēļ KNAB darbinieki 10 000 dolāru kukuļa saņemšanas brīdī aizturējuši Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras darbinieku Staņislavu Nazarovu, kas, kā izrādās, ir prokurors virknē «skaļo» krimināllietu, tai skaitā uzņēmēja Daiņa Peimaņa, Privatizācijas aģentūras darbinieces Ilonas Skadiņas slepkavības lietā, kā arī uzņēmēja Māra Millera un Finanšu policijas darbinieka Helmuta Skujas slepkavības mēģinājumu lietā. Šis gadījums uzskatāmi norāda uz to, kādēļ virkne noziegumu paliek tikai izmeklēšanas stadijā un lietas līdz tiesai tā arī nenonāk. Priecē gan fakts, ka pēdējā laikā arvien biežāk parādās precedenti, kuros tiek atmaskoti kukuļņēmēji, kas neapšaubāmi liecina par tiesībsargājošo institūciju darba kvalitātes uzlabošanos.
Pasaulē pēdējo divu nedēļu karstākā ziņa karš Irākā būs uzmanības centrā acīmredzot vismaz tik ilgi, kamēr nebūs pārliecības par Sadama režīma krišanu. Taču nevar nepamanīt, ka proporcionāli sabiedroto panākumiem Irākā pasaulē palielinās neapmierinātība ar ASV vadītās koalīcijas militārajām aktivitātēm. Piemēram, Spānijas juristi un mākslinieki nākuši klajā ar lūgumu ierosināt krimināllietu pret valsts premjerministru Hosē Mariju Asnaru par Spānijas iesaistīšanu karā. Viņam tiek pārmesta starptautisko tiesību neievērošana, iesaistoties «agresijas karā», un 900 karavīru nosūtīšana uz Irāku bez konsultācijām ar parlamentu un oficiāla karaļa Huana Karlosa paziņojuma.
Savukārt Skandināvijā dzīvojošie irākieši vērsušies Irākas vēstniecībā Stokholmā ar lūgumu palīdzēt viņiem atgriezties mājās, lai ar ieročiem rokās cīnītos pret ASV vadītās koalīcijas iebrukumu viņu dzimtenē. Vēstniecības pārstāvis Džamals Abdulrazaks norādījis, ka, izrādot līdzīgu iniciatīvu, caur Jordāniju un Sīriju kopš kara sākuma Irākā jau atgriezušies aptuveni seši tūkstoši trimdā dzīvojošo irākiešu.
Ziemeļkoreja ceturtdien izplatījusi paziņojumu, ka Dienvidkorejas lēmums nosūtīt uz Irāku karavīrus ir noziegums, kas vēl vairāk saspīlēs attiecības Korejas pussalā. Šādu Dienvidkorejas soli Ziemeļkoreja iztulkojusi kā atbalstu ASV ambīcijām uzbrukt arī viņu valstij.
Katrs šis gadījums pasvītro pasaulē valdošo attieksmi pret karu Irākā, jo pat valstīs, kuru valdības aktīvi atbalsta karadarbību, vērojamas plašas pretkara aktivitātes.
