Latvijas Bankai bieži tiek uzdoti dažādi jautājumi, šoreiz – par pāreju uz eiro, ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Piedāvājam «Ziņu» lasītājiem bankas speciālistu sagatavotas atbildes.
Latvijas Bankai bieži tiek uzdoti dažādi jautājumi, šoreiz – par pāreju uz eiro, ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā. Piedāvājam «Ziņu» lasītājiem bankas speciālistu sagatavotas atbildes.
2004. gadā Latvija, iespējams, pievienosies ES. Tajā iekļaujoties, lats tiks piesaistīts ES kopējai naudai eiro. Kā svārstīsies eiro, tā svārstīsies arī lats.
Pāreja uz eiro nenotiks agrāk par 2007. gada sākumu. Turklāt vēl divus gadus Latvijai vajadzēs pierādīt, ka tā spēj izpildīt Māstrihtas līgumā noteiktos kritērijus: nodrošināt zemu inflāciju, budžeta deficītu, valdības parādu un procentu likmes. Faktiski Latvija šīm prasībām atbilst jau tagad.
Eiro ieviešana un dalība Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) Latvijai ir obligāta pēc iestājas ES. Pāreja uz eiro nebūs saistīta ar lata devalvāciju – latu apmaiņa pret eiro notiks pēc iepriekš fiksēta kursa. Arī latu noguldījumi tiks automātiski konvertēti pēc šā kursa. Paredzams, ka, līdzīgi kā eiro zonā, ieviešanas sākumposmā bankas latus pret eiro mainīs bez komisijas maksas. Tāpēc eiro ieviešana neradīs zaudējumus Latvijas iedzīvotājiem.
Vai pēc eiro ieviešanas gaidāma cenu paaugstināšanās?
EMS valstīs ieviešot jauno valūtu, kopējās cenu pārmaiņas nebija lielas. Cenu paaugstinājums lielākoties bija raksturīgs precēm un pakalpojumiem, kurus cilvēki izmanto ikdienā, piemēram, dažiem pārtikas produktiem, tabakai, sabiedriskās ēdināšanās un ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumiem. Dažās valstīs tika paaugstināti arī nodokļi, līdz ar to cenu palielinājums eiro zonā nav saistāms tikai ar skaidras naudas eiro ieviešanu. Vienlaikus kritās cenas lielākajai daļai ilgas lietošanas preču, jo palielinājās konkurence, piemēram, foto un video tehnikai, datoriem un sakariem. Eiropas Centrālās bankas aprēķini liecina, ka kopējais cenu kāpums pēc eiro ieviešanas nepārsniedz 0,2 līdz 0,4 procentus. Gaidāms, ka nākotnē vienotā valūta drīzāk stimulēs cenu līmeņa stabilitāti, jo tās valstu starpā kļūs vieglāk salīdzināmas un palielināsies konkurence.
Cenu pārmaiņas ikdienas precēm un pakalpojumiem ir saistītas arī ar cenu noapaļošanu un tā dēvētās pievilcīgās cenas veidošanu. Šo cenu kāpumu cilvēki izjūt daudz asāk nekā cenu kritumu ilgas lietošanas precēm. Piemēram, ja bulciņa, ko ik rītu apēd brokastīs, izmaksā par trešdaļu dārgāk nekā iepriekš, šķiet, ka visas cenas ir cēlušās par trešdaļu. Tā tas nav, jo, piemēram, automašīnu cenas eiro zonas valstīs vidēji samazinājās par 30 procentiem, bet lielākā daļa cilvēku to izjuta daudz mazāk, jo šādas preces neiegādājas katru dienu.
Izmantojot šo pieredzi, Latvijas valdība var palīdzēt daļēji nodrošināties pret cenu kāpumu, piemēram, nosakot, ka jau gadu pirms eiro ieviešanas cenu zīmes izliekamas latos un eiro, lai cilvēki varētu pierast pie jaunā cenu līmeņa. Nākamajā dienā pēc eiro ieviešanas tirgotājiem būs grūtāk mainīt cenas uz augšu, jo nebūs ekonomiska pamatojuma pēkšņam cenu kāpumam. Turklāt ir iespējams noteikt mehānismu cenu pārrēķināšanai eiro.
Latvijā nevajadzētu satraukties par cenu kāpumu līdz ar eiro ieviešanu. Tas lielā mērā ir saistīts arī ar Latvijas iedzīvotāju pirktspēju – cenu kāpumam jāatbilst pirktspējas un pieprasījuma pārmaiņām.
P.S. Ja jums ir kādi jautājumi par Latvijas Banku vai tās pārziņā esošajām jomām, dariet tos zināmus «Zemgales Ziņu» redakcijai (Jelgavā, Raiņa ielā 20, tālr.3007098), un mēs lūgsim speciālistiem sagatavot atbildes.
