«Ziņas» jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Jelgavas pašvaldība un Latvijas Olimpiskā komiteja slēdza līgumu par SIA «Zemgales Olimpiskais centrs» dibināšanu.
«Ziņas» jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Jelgavas pašvaldība un Latvijas Olimpiskā komiteja slēdza līgumu par SIA «Zemgales Olimpiskais centrs» (ZOC) dibināšanu. Lai uzzinātu, kāds būs centrs, kādus jautājumus risinās, «Ziņas» tikās ar tā padomes priekšsēdētāju Sporta servisa centra direktoru Juri Kaminski un Olimpiskā centra izpilddirektoru Valdi Ilmeru.
Vai šī jums bija pirmā vizīte Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) gaiteņos?
Valdis Ilmers: Patiesībā mūs LOK «komandcentrā» pazīst jau divus gadus, jo ar olimpiskā centra izveidošanas ideju un tās realizēšanas variantiem tur viesojāmies kopš 2001. gada. Mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas izteica velēšanos veidot olimpisko centru līdztekus jau tapušajiem Ventspils, Gulbenes un Limbažu centriem. Vērojot mūsu aktivitātes, sarosījās arī pārējie.
Juris Kaminskis: Toreiz, kad sākām runāt ar LOK par šāda centra izveidi, minētie centri bija sabiedriskās organizācijas. Jelgavas iesaistīšanās sarunās liecināja, ka tādas drīzumā varētu savairoties kā sēnes pēc lietus, tādēļ LOK šo procesu ierobežoja, izveidojot attiecīgo sabiedrisko veidojumu dibināšanas noteikumus ar fiksētiem budžeta apjomiem. Pēc tāda notikuma pavērsiena iespējamāks kļuva reģionālās nozīmes centra izveides variants.
V. I.: Jelgava praktiski jau bija nodibinājusi savu olimpisko centru. Paguvām izveidot statūtus pat divām programmām – pilsētas un novada. Pēdējam variantam no Zemgales novada rajoniem bija nepieciešamas attīstības programmas. Tādu diemžēl iesniedza tikai Dobele.
Patiesībā ZOC varējām nodibināt jau pagājušogad, ja pat ne ātrāk. Lielākais sprungulis spieķos bija finansiālās problēmas. LOK izstrādātajos noteikumos bija paredzēts, ka pašvaldībām ZOC budžetā jāiedala 40 000 latu. Iesākumā ar rajoniem vienojāmies, ka katra atbalstāmā sportista «vieta» maksās četrus tūkstošus latu. Astoņas (starp tiem divas pilsētai) vietas kopā savāca attiecīgi 32 tūkstošus, un atlikušos astoņus garantēja Jelgavas Dome. Tomēr rajonu pašvaldības nevarēja vienoties, pārdomāja, un tāds variants izjuka.
Ķeroties pie otrā varianta (pilsētas – red.), izdevās Domi ieinteresēt mums atvēlēt 30 000 latu, līdz ar to LOK pusei atstājot atlikušos divdesmit tūkstošus. LOK šādi nosacījumi apmierināja, un beidzot nonācām pie veiksmīga atrisinājuma. Esmu pārliecināts, ka dibināšanas process izdevās galvenokārt tādēļ, ka Jelgavā atradās cilvēki, kuriem sports ir sirdslieta un kuri māk to uzturēt un kultivēt. Domāju, ka to pēc mūsu vairākkārtējām vizītēm Rīgā ievēroja arī LOK pārstāvji – viņi guva nepieciešamo pārliecību par mūsu spēju produktīvi strādāt un deva akceptu.
Līdz šim zināmu atbalstu Jelgavas sportam sniedza Sporta servisa centrs. Tagad to dos arī LOK. Vai šajā finansējuma shēmā no SSC puses kaut kas būtiski mainīsies?
V. I.: SSC atbalsta galvenā doma ir veicināt gan lielo, gan tautas sportu. Būtībā tie 30 tūkstoši no Domes ir mūsu nauda, kas tiks mūsu pilsētas sportistiem. Tādēļ pirmais jautājums pēc ZOC darbības pirmās dienas būs izveidot stabilus kritērijus, pēc kuriem noteiksim, cik katrs sportists saņems. Katrā ziņā būs jāvienojas, kuri rezultāti ir augstvērtīgāki.
J. K.: ZOC finansējamo sporta veidu sarakstā esam iekļāvuši arī sporta spēles. LOK gan nelabprāt atbalsta komandu sporta veidus, bet, ja atsevišķi sportisti būs sasnieguši līmeni, ka varētu jau cerēt uz startu valsts izlasēs, domāsim arī par viņu atbalstīšanu. Turklāt apzināti savā pulciņā iesaistījām pauerliftingu, kas nebūt nav olimpiskais veids, tomēr pilsētas vārda popularizēšanā tam ir lieli nopelni. Tādēļ spēkavīriem ar ZOC palīdzību varēsim sniegt būtiski lielāku atbalstu.
Galvenais LOK mērķis ir attīstīt olimpisko sporta veidu individuālos pārstāvjus. Lai tiktu pie līdzekļiem, sportistam jāuzrāda vismaz C grupas rezultāti. Jelgavā šādu sportistu ir daudz. LOK noteicis, ka atbalstu gūs 100 C grupas censoņu no visas Latvijas. Vismaz divi mūsējie arī tiks pie LOK finansiālā atbalsta.
V. I.: Līdzekļu piesaistīšana ar ZOC shēmu palīdzību atrisinās daudz problēmu. Līdz šim savus lielā sporta pārstāvjus varējām atbalstīt gandrīz vai simboliski. Tagad SSC ir «atslogojusies» no lielā sporta un varēs vairāk koncentrēties uz tautas sportu. Ilggadējās tradīcijas saglabāsies. Turklāt ar LOK atbalstu klāt nāks Olimpiskā skrējēju diena, olimpiskās dienas skolās un olimpisko talantu meklēšana.
J. K.: Valdim kā ZOC direktoram (smejas – red.) tagad būs grūti atrast līdzekļus SSC, lai atbalstītu minēto tautas sportu, jo vārds «olimpiskais» ziedotājiem, liekas, šaubas neradīs, bet viens un tas pats labvēlis divām organizācijām naudu diezin vai dos.
V. I.: Esmu pārliecināts, ka ar izvēles grūtībām nesastapšos, jo pilsētas sports un ZOC aprūpētie lauciņi ir ļoti cieši saistīti. Noteikti, ja iegūs viens, liels labums tiks arī otram. Turklāt atbalsts tiks sportistu treneriem, kas bieži vien paliek apdalīti.
Pēc kādiem kritērijiem noteicāt tos sporta veidus, kas nonāks ZOC paspārnē?
J. K.: Šis deviņu veidu saraksts nav viennozīmīgs un uz visiem laikiem fiksēts. Pirms tā veidošanas centāmies saskatīt perspektīvākos sportistus, tādēļ uzmanības lokā nonāca arī viena dāma jāšanas sportā. Pēc kāda laika kā perspektīvs sporta veids parādījās hokejs. Ņemot vērā svaigākos sasniegumus, minētajā sarakstā vēl iekļuva džudo un airēšanas programmas.
V. I.: Šādi saraksti var būt plaši, bet vispirms mums pašiem jāvienojas, kādus rezultātus uzskatīsim par C, B un A grupas (grupu kritērijiem atbilstošus rezultātus nosaka LOK – red.) cienīgiem, jo izveidot kandidātu rindu nav grūti, bet LOK noliks priekšā savus noteikumus un naudu nedabūs neviens. Noteikti priekšroku dosim jaunatnei. Pavērosim, cik tālu katrs ticis. Ja kādam līdz augstākā mēroga sacensību goda pjedestālam pietrūkst pavisam maz, iekļausim ZOC atbalsta kandidātu listē un palīdzēsim mērķi sasniegt.
ZOC paliek atvērts – tā rindās varēs iesaistīties visi, kas reāli raugās uz lieliem panākumiem. Nav jādomā, ka ZOC «kompānija» paliks nemainīga, neņemot vērā nekādus apstākļus – kaut vai hronisku rezultātu kritumu.
Vai pastāv kaut kādi nosacījumi, lai LOK var pārtrauktu sadarbību ar ZOC?
J. K.: Ir grūti kaut kam tādam notikt. Ja nu vienīgi, ja likvidējas kāda puse. Protams, mums ir noslēgts līgums ar LOK, un tas var tikt lauzts. Līgumā paredzēts, ka katru gadu jāizstrādā budžets. LOK un mūsu ieguldītās naudas optimālai proporcijai jābūt 50:50. Vienīgi tas var radīt lūzumu sadarbībā. Protams, mēs nevarēsim izdomāt: redz, Jelgava grib īstenot vērienīgu projektu, kuram atvēlēsim vienu miljonu, tādēļ pēc noteiktās proporcijas dodiet mums vēl vienu. Abu pušu investīciju samērs šādos gadījumos tiks izskatīts un koriģēts, bet noteikti daudz mazāk ZOC nevajadzētu būt. Īpaši šis apstāklis jāņem vērā, ja tas būtu liels investīciju projekts sporta bāzēs.
ZOC beidzot nodibināts. Kas ir iegūts?
V. I.: Beidzot iegūts nozīmīgs atbalsts lielajam sportam, protams, izpildot attiecīgos normatīvus. Agrāk Jelgavas Dome līdzēja, cik spēja, bet ar to bija stipri par maz. Tagad labākajiem palīdzēs LOK. Turklāt iegūs treneri, jo par izciliem panākumiem atalgoti tiks arī viņi. Piedevām, ja viss ritēs sekmīgi, piesaistīsim līdzekļus jaunas sporta bāzes celšanai, jo kārtīgam Olimpiskajam centram vajag savu galveno mītni. Tomēr nekādas «gaisa pilis» vēl nebūvēsim.
Kā, jūsuprāt, sporta attīstību varētu ietekmēt Finanšu ministrijas gatavotās izmaiņas likumdošanā, kas līdz šim valsts un pašvaldību uzņēmumiem un iestādēm, kā arī privātuzņēmējiem ļāva ziedot līdzekļus sportam un kultūrai, par to pretī saņemot nodokļu atlaides?
Pat neatbildot uz jautājumu, abi intervējamie smagi nopūtās un skumji pasmaidīja, tāpēc «Ziņas» apmierinājās ar šo daudznozīmīgo atbildi.
Pagājušajā nedēļā pēc līguma parakstīšanas LOK viceprezidents Žoržs Tikmers uz jautājumu par minētā centra izveidošanu Jelgavā «Ziņām» teica, ka tas acīmredzot būs pēdējais Latvijā. Ja citas novada pašvaldības vēlēsies atbalstīt savus sportistus, tām būs jāmeklē kopēja valoda ar jau dibinātajiem centriem.
