Daudzi varbūt atceras bērnību, kad kāds mums nodarīja pāri un mēs, zem deguna dusmīgi purpinādami, solījāmies atdarīt pāridarītājam ja ne tieši, tad vismaz pastarpināti. Un tad pienāk īstais laiks pāridarītājam atdarīt.
Daudzi varbūt atceras bērnību, kad kāds mums nodarīja pāri un mēs, zem deguna dusmīgi purpinādami, solījāmies atdarīt pāridarītājam ja ne tieši, tad vismaz pastarpināti. Un tad pienāk īstais laiks pāridarītājam atdarīt.
Šī bērnības reminiscence varbūt būs prātā, atceroties valsts budžeta apspriešanu un pieņemšanu. Valdība budžeta projektu akceptēja februāra vidū, Saeimā pieņēma ar piesardzīgām ieņēmumu prognozēm. Budžetā mērķdotācijas un dotācijas pašvaldībām plānotas noteiktos miljonos latu. Ir arī summas, kas paredzētas pašvaldību aizņēmumu un galvojumu saistību pieļaujamam palielinājumam. Jo ne visu varēs iekļaut valsts investīciju programmās, kuru saturs tika vētīts un pieņemts pēc vecumvecajiem partijiskās piederības principiem.
Laikam lielāko rezonansi sacēla Saeimas «Jaunā laika» frakcijas deputātes Silvas Bendrātes nepildītais priekšvēlēšanu solījums. 17. martā vairāk nekā 170 Kuldīgas rajona mediķu parakstījās zem atklātas vēstules deputātei Silvai Bendrātei, kurā izteica sašutumu un nožēlu par viņas nostāju Kuldīgai būtiskos attīstības jautājumos. Saeimas balsojumā par diviem Kuldīgas pilsētas objektiem – slimnīcu un sporta halli – viņa balsoja pret. Mediķi to saistīja ar Bendrātes kundzes nekompetenci veselības aprūpē. Vēstulē mediķi mēģināja argumentēti pierādīt, ka pilsētai ir vajadzīga jauna un moderna slimnīca, kas atbilstu Eiropas Savienības prasībām. Vēstules beigās bija nepārprotams secinājums, ka ar savu balsojumu deputāte atbalsta kārtējo celtnes iekonservēšanas mēģinājumu, kad līdz darbu beigām atlicis vairs tik vien, kā suņa astei pārkāpt.
Viss notikušais ir pareizs rezultāts, ja vien mēģinām atcerēties pieņemtā lēmuma (balsojuma) politisko zemtekstu. To, ka šāgada budžets, izdalot līdzekļus noteiktu projektu realizācijai pašvaldībās, tāpat kā līdz šim ir taisīts pēc «politiskās krāsas un piederības», «Ziņām» atzina arī 8. Saeimas priekšsēdētājas biedrs «tēvzemietis» Jānis Straume. Ja ņem vērā, ka iepriekšējā Saeimā valdošo koalīciju veidoja citi politiskie spēki, kļūst skaidrs, kāpēc Kuldīgas deputāte tā ir balsojusi.
Pozīcijas deputātu galvenā motivācija projektu noraidījumiem bija tā, ka vispirms esot nepieciešams izvērtēt visu Latvijā iesākto investīciju projektu nākotni un finansējumu un tikai tad lemt par turpmākajām valsts investīcijām. Cik lieli būs šie grozījumi un atbalsts, laikam nevarēs pateikt neviens. Pašreiz tiek minēts no 20 līdz 80 miljoniem latu. Ja vēl ņem vērā samilzušo veselības aprūpes reorganizācijas problēmu un tai nepieciešamos vairāk nekā 100 miljonus, paliek skaidrs, ka jebkuri deputātu iepriekšējie solījumi vēlētājiem paliks neizpildāmi. Protams, ja deputāti nebūs saistīti ar «pareizo», pie varas esošo politisko spēku. Var jautāt – kāds tam sakars ar mūsu pašvaldību? Vistiešākais, jo Jelgavas pašvaldību vada Zemnieku savienības pārstāvji, kas 8. Saeimā kopā ar Zaļo partiju ietilpst valdošajā koalīcijā. Lemjot par izglītības un komunālās saimniecības projektu finansēšanu Jelgavā un rajonā no valsts budžeta, «mūsējie» balsoja «pret». Atturējās vienīgi Jūrmalas ārsts Leopolds Ozoliņš. Skaidrs, ka «zemnieki» balsoja «pret» tāpēc, ka tā bija nolēmusi valdošā koalīcija, kaut arī sarunu līmenī visi kā viens ir gatavi atbalstīt šos projektus.
Latvijas vēlēšanu sistēma ir visai vienkārša un līdzīga daudzu Eiropas valstu sistēmām. Tā atbilst Satversmē izvirzītajiem Saeimas ievēlēšanas principiem. Līdz ar piecu procentu barjeras ieviešanu ir samazinājusies pēcpadomju Latvijas politisko spēku sadrumstalotība. Tomēr ir apsvērumi, kas daudziem liek par tās pareizību šaubīties. Ir politiskās organizācijas un plaša sabiedrības daļa, kas atbalsta jaukto vai mažoritāro vēlēšanu sistēmu. Tāpēc iepriekš teiktais lej ūdeni uz vēlēšanu sistēmas maiņas dzirnavām. Jācer, ka jauni laiki nesīs arī jaunu skatījumu uz politiskās kultūras principiem un politiķi objektīvi, bez pašvaldības politiskās piederības vērtējuma, spēs palūkoties uz projektiem un priekšlikumiem un tikai tad dot savu objektīvo vērtējumu balsojot.
