Iestāšanās Eiropas Savienībā paredz daudz pārmaiņu, tostarp arī izglītības sistēmā. Viens no faktoriem, kas ietekmēs mūsu veiksmīgu iekļaušanos Eiropas valstu saimē, ir izglītības kvalitāte.
Iestāšanās Eiropas Savienībā paredz daudz pārmaiņu, tostarp arī izglītības sistēmā. Viens no faktoriem, kas ietekmēs mūsu veiksmīgu iekļaušanos Eiropas valstu saimē, ir izglītības kvalitāte. Pagājušajā sestdienā Jelgavas 1. ģimnāzijā pulcējās pilsētas pedagogi, skolu direktori, Izglītības pārvaldes speciālisti, Domes pārstāvji, skolēni un viņu vecāki, lai kopīgi izvērtētu pašreizējo izglītības sistēmu Jelgavā, izdalītu galvenās problēmas un meklētu ceļus to risināšanai.
«Izglītība ir pašvaldības prioritāte – gan finansējuma jomā, gan arī raugoties nākotnē, jo mēs gribam redzēt savu tautu izglītotu, lai, iestājoties Eiropas Savienības valstu saimē, spētu konkurēt Eiropas darba tirgū un veidot mūsu valsti attīstītu un stabilu,» tā izglītības konferences atklāšanā norādīja Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Konferences pirmajā daļā visus uzrunāja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, Domes izpilddirektors Gunārs Kurlovičs. Pašvaldības speciālisti iepazīstināja ar izglītības sistēmu pilsētā, izdalot galvenās problēmas.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis savukārt norādīja, ka iestāšanās Eiropas Savienībā prasīs arī nopietnas pārmaiņas izglītības sistēmā. «Bieži vien izglītības kvalitāte ir palikusi ārpus ierēdņu uzmanības, mums jācenšas šo sistēmu lauzt. Šajā procesā esam partneri – ministrijas un pašvaldības. Izglītības un zinātnes ministrijai šī konference būs labs padomdevējs,» atzina K.Šadurskis
Izglītības sistēma Jelgavā – apmierinoša
G.Auza konferencē norādīja, ka kopumā izglītības sistēma Jelgavā pilda savus pamatuzdevumus – garantē iespējas bērniem iegūt pamata un vidējo izglītību un nodrošina pieaugušo tālākizglītību. Vairāk nekā 80 procentu Jelgavas vidusskolu absolventu sāk studijas augstskolās, tā apliecinot, ka pilsētā ir pietiekami augsta intelektuālā un profesionālā kapacitāte. Visas izglītības programmas skolās ir licencētas un akreditētas. Visas skolas piedāvā interešu izglītību, kā arī papildu programmas. Interešu izglītībai pašvaldība, neskaitot valsts finansējumu, maksā 23 pedagogu darba likmes. Taču arī ar izglītību saistītu problēmu pilsētā netrūkst.
Ir zināms, ka sekmīgai izglītības sistēmas darbībai nepieciešams arī adekvāts finansējums. No pilsētas budžeta ap 50 procentu līdzekļu tiek novirzīti izglītībai. Tas nav maz, taču tas neatrisina visas ar izglītību saistītās problēmas. Konferencē tās tika izdalītas divos līmeņos – valstiski risināmas un pašvaldības pārziņā esošās.
Valstij skolotāji jāmotivē strādāt labāk
Ministrijai būtu jāpilnveido valsts dotāciju apmērs un sadales mehānisms starp pilsētām. Reģionu centri ne vienmēr saņem adekvātu finansējumu, kas saistīts ar citām pašvaldībām sniegtajiem izglītības pakalpojumiem. Speciālisti norāda, ka pašvaldību savstarpējo norēķinu mehānisms ir neefektīvs, tādēļ Jelgava finansē citu pašvaldību skolēnu izglītošanu. Mūsu pilsētā pašlaik izglītojas pāri par diviem tūkstošiem citu rajonu bērnu. Lielākais skolēnu skaits ir no Jelgavas rajona. Spīdolas ģimnāzijā, piemēram, 36 procenti skolēnu ir citu rajonu bērni. Savukārt no Jelgavas uz citām pašvaldībām dodas mācīties 721 skolēns.
Otrs risināmais jautājums saistīts ar pedagogu darba atalgojumu un jauno speciālistu motivēšanu strādāt skolās. Skolotāji strādā lielāku darba slodzi, nekā paredzēts, ir pārslogoti, un tas neveicina priekšmeta pasniegšanas kvalitāti. Konstatēts, ka latviešu valodu un literatūru 56 procenti skolotāju māca gandrīz 39 stundas nedēļā.
Demogrāfiskā situācija veicina pārmaiņas
G.Kurlovičs atzina, ka pilsētai pašlaik nepietiek līdzekļu izglītības infrastruktūras attīstībai, jo tās uzturēšanai vien aiziet lielākie budžeta līdzekļi. Ir nepieciešams vairāku izglītības iestāžu ēku un būvju remonts, vairumā gadījumu pašvaldībai ir reaģējošas darbības raksturs avārijas situācijas gadījumā. Nepieciešams pilnveidot mācību materiālo bāzi, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām.
Par lielu problēmu pedagogi, paši skolēni un viņu vecāki uzskata bērnu slikto veselību, kas prasa lielāku uzmanību no mediķiem un sporta pedagogiem. Tāpēc Jelgavai akūti nepieciešams sporta komplekss, kura būvniecību plānots pabeigt nākamā gada nogalē.
G.Auza norāda, ka izglītības sistēmu ietekmē demogrāfiskā situācija pilsētā (no 1990. gada dzimstības līmenis Jelgavā sarucis gandrīz divas reizes) un nevienmērīgais bērnu sadalījums pa skolām, kas norāda, ka pašreizējā izglītības iestāžu tīklā nākotnē būs nepieciešamas pārmaiņas.
Atsevišķās izglītības iestādēs ir liels skolēnu skaits klasēs. Tam ir vairāki iemesli. Sabiedrības integrācijas process pakāpeniski samazina skolēnu skaitu skolās ar krievu mācību valodu, taču līdz ar to pārslogotas tiek izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu. Kopš 1998. gada vairāk nekā 60 procentu bērnu mācības sāk latviešu valodā. Paredzams, ka 2005. gadā tas ietekmēs 1. un 2. pamatskolas un 6. vidusskolas darbu – tās tiks noslogotas tikai nedaudz vairāk kā par 50 procentiem.
Nesamērīgo skolēnu sadalījumu pa skolām rada arī pieprasījums pēc izglītības iestādēm, kurās, pēc vecāku domām, ir labāka izglītības kvalitāte. Bet tas sadārdzina viena bērna izglītošanas izmaksas. Dažās vidusskolās desmitajā klasē skolēnu skaits sasniedz maksimumu – 34 līdz 35 skolēni, turpretim citās – tikai 25.
Sarežģīta situācija ir ar 7. klašu komplektēšanu, kad daudziem pamatskolas beidzējiem jāpāriet citā mācību iestādē. Skolēnu vienmērīgāku sadalījumu varētu regulēt mikrorajonu princips, taču tas ierobežo iespējas brīvi izvēlēties mācību iestādi.
Jelgavā pārmaiņas nepieciešamas
Konferences otrajā daļā skolotāji, vecāki, skolu vadītāji un skolēni darba grupās diskutēja par izglītības piedāvājuma un pieprasījuma sabalansētību kā kvalitāti sekmējošu faktoru, par to, kā skolā veidot atbalstošu, attīstošu un drošu vidi un kam dot priekšroku – interešu izglītībai vai padziļinātai mācību priekšmetu apguvei.
Skolotāji un vecāki piedāvāja diezgan novatoriskus priekšlikumus, piemēram, Sākumskolu izveidot par Spīdolas ģimnāzijas bāzes skolu, pēc 6. klases ievērot mikrorajonu principu, apvienot 1. un 2. pamatskolu vienā ēkā, izveidot vienu latviešu deviņgadīgo un vienu sešgadīgo pamatskolu, palielināt audzināšanas stundu skaitu, atslogot mācību standartus, kas skolēnus pārslogo. Vecāki savukārt ieteica aktīvāk skolu dzīvē iesaistīt vecvecākus, censties pāriet uz klasēm ar mazāku skolēnu skaitu, sagatavot un izglītot bērnus, kā rīkoties ekstremālās situācijās, kā arī saskaņot mācību standartu un eksāmenus ar augstskolu prasībām.
Skolēni par aktuālāko uzskatīja drošības garantēšanu skolās, viņi arī norādīja uz problēmām attiecībās starp pedagogiem un skolēniem, kas robežojas ar skolēnu tiesību pārkāpumiem.
Konferences laikā tika prezentēti vecāku aptaujas «Mana bērna skola» rezultāti un sabiedriskās organizācijas «Knifs» pētījums par jauniešu problēmām pilsētā.
