Mazulim peldēšana ir tikpat svarīga dzīves sākuma daļa kā mātes piens, svaigs gaiss, uzmanība un mīloši vecāki. Ūdens, kas, deviņus mēnešus esot mātes puncī, bērniņam bijis visapkārt, ir ļoti nepieciešams arī pēc viņa nākšanas pasaulē.
Mazulim peldēšana ir tikpat svarīga dzīves sākuma daļa kā mātes piens, svaigs gaiss, uzmanība un mīloši vecāki. Ūdens, kas, deviņus mēnešus esot mātes puncī, bērniņam bijis visapkārt, ir ļoti nepieciešams arī pēc viņa nākšanas pasaulē.
Mazajai Gerdai ir septiņi mēneši, un viņa ir viena no tiem retajiem bērniņiem, kuriem ir tā brīnišķīgā iespēja ūdens priekus baudīt katru dienu. Vecāki pēc draugu ieteikuma atraduši pieredzējušu medicīnas māsiņu Raisu Zaicevu, kas ne vienu vien mazuli iemācījusi nebaidīties no ūdens, sadzīvot ar to, pareizi elpot, vingrināt muskuļus un pat nirt. Tieši tā – mazā Gerda, nemaz neprotestēdama, lieliski demonstrē savu niršanas māku. Lai māmiņai vai tētim mazulis visu laiku ūdenī nebūtu jātur uz rokām, Gerdiņai izgatavota savdabīga peldcepure – parasta zīdaiņa cepurīte, kas apšūta ar putuplasta gabaliņiem. Tie notur mazuļa galviņu virs ūdens (tikai ne tad, ja bērns peld uz vēdera). Pārējais ķermenis brīvi peld zem ūdens, un Gerda izskatās gluži kā pludiņš. Viņa ir apmierināta, labsajūtā dūdo, un mazajam liekas, ka peld mammas puncī.
Raisa pirms daudziem gadiem ir absolvējusi 3. medicīnas skolu. Ar bērnu peldināšanu viņa sākusi nodarboties pirms 25 gadiem, kad pašai piedzimusi meita. Viņa stāsta, ka mūsdienās vecāku aizņemtības un citu apstākļu dēļ reti kurš mazulis saņem tik nepieciešamo ūdens terapiju. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ bērniem nav nostiprinājusies imunitāte. Raisa savu meitiņu regulāri peldinājusi jau tūlīt pēc viņas dzimšanas, divu gadu vecumā bērns jau pats pratis peldēt, un tagad meita var lepoties ar augstiem sasniegumiem un zelta medaļām dažādās peldēšanas sacensībās.
Ko dod peldēšana
Raisa stāsta, ka ūdenī, bērnam kustoties, tiek nodarbināti visi muskulīši un vingrinājumi ir ļoti labi mazuļa tālākajai attīstībai. Īpaši noderīga peldēšana ir bērniem ar paaugstinātu muskuļu tonusu, kas dzimuši smagās dzemdībās. Niršana ļoti laba esot mazuļiem, kas pasaulē nākuši ar ķeizargriezienu, sākt elpot viņiem palīdzējis skābekļa aparāts, un niršana ir veids, kā bērns pareizi mācās elpot. Peldot mazulis norūdās un viņam nostiprinās imunitāte, nostiprinās mugurkaula muskuļi, plaušas, bronhi. Ar niršanas vingrinājumiem var ārstēt iesnas, tikai tas jādara pareizi. Gerdas māmiņa stāsta, ka meita līdz septiņiem mēnešiem vēl ne reizi nav slimojusi un, viņasprāt, liels nopelns ir peldēšanai. Atšķirībā no sava brāļa Gerda naktīs labi guļ, īpaši, ja viņa peldējusies vakarā. Speciālisti tā arī iesaka darīt.
Kad sākt peldēt un nirt
Mazuli var sākt peldināt jau tūlīt pēc pārvešanas no slimnīcas. Ūdens parasti ir vide, kurā bērns jūtas vislabāk. Labi, ja mazais var peldēt katru dienu. Sākumā ūdens temperatūrai jābūt 36,6 grādi, bet pakāpeniski bērnu var radināt pie vēsāka ūdens. Gerda jau peldas 32 grādu siltā ūdenī. Pirmajās peldēs vecākiem jābūt īpaši uzmanīgiem, jo bērniņš pats vēl netur galviņu. Raisa stāsta, ka ir speciāli vingrinājumi, kā pakāpeniski pieradināt bērnu pie ūdens. Mazulis aizkļūst līdz vannas malai un, ar kājiņām atsperoties, virzās atpakaļ. Vēl tikai māmiņas priecīgie smiekli, paslavēšana, un tā lieta aiziet.
Nirt jāmācās, kad bērns ar prieku metas ūdenī un ir jau apvēlies. Sākumā gan to vēlams darīt speciālista klātbūtnē, bet vēlāk ar to tiek galā vecāki paši. Mazā Gerda demonstrē lielisku niršanu. Viņa saprot, kad Raisa saka: «Gerda, uzmanību, tūlīt nirsim!», un zina, ka jāaiztur elpa. Lai kā patiktu ūdens, nevajadzētu ar peldēšanu pārlieku aizrauties, dienā pietiktu ar ne vairāk kā desmit minūtēm.
Medicīnas māsa stāsta, ja gadu vecs bērns joprojām baidās no ūdens, ar varu nedrīkst spiest. Kad mazais gribēs, viņš sāks peldēt. Labi, ja viņš redz, kā citiem bērniem patīk ūdens un kā viņi peldas, varbūt tas iedrošinās arī viņu. Peldināšana vislabāk izdodas, kamēr mazulis vēl nesēž. Tikko viņš to sācis darīt, tā jau grib sēdēt arī vannā, vienkārši priecāties ūdenī un spēlēties, bet mazāk kustēties.
Jelgavā vajadzīga bērnu vanna
Ne katra bērna vecākiem ir iespējams peldināt mazuli mājās. Gerdas māmiņa stāsta, ka Rīgā ir speciāli baseini, kur māmiņas var vest savus lolojumus uz nodarbībām. Jelgavā, lai kā gribētos, tādas iespējas nav. Cilvēki vēl nesaprot, cik bērna attīstībai tas būtu svarīgi. Viņa stāsta, ka vēl gluži nesen ar jau izstrādātu projektu kāda uzņēmīga sieviete vērsusies vairākās iestādēs, kur varētu ierīkot šādu vannu vai baseinu mazuļiem. Visur viņai atteikts, un projekts tā arī palicis ieceru līmenī. Ideāli, ja ko līdzīgu varētu ierīkot poliklīnikas vai, piemēram, bērnudārza «Rotaļa» telpās, kas jau krietnu laiku cīnās par sava baseina atjaunošanu. Pēdējā laikā ļoti daudz mazuļu dzimst ar dažādām veselības problēmām, bet pasaulē pierādīts, ka ūdens terapijas neskaitāmie veidi spēj darīt brīnumus. Kāpēc lai tas nenotiktu arī pie mums?!
