Ir tāds nesen tapis ticējums – Lieldienām tuvojoties, no sīpoliem tirdzniecības vietās sāk pazust mizas. Starp citu, jo tuvāk Lieldienas, jo retāka tā laimīgā iespēja iegādāties sīpolus ar visām mizām.
Ir tāds nesen tapis ticējums – Lieldienām tuvojoties, no sīpoliem tirdzniecības vietās sāk pazust mizas. Starp citu, jo tuvāk Lieldienas, jo retāka tā laimīgā iespēja iegādāties sīpolus ar visām mizām. Protams, nav jau tā, ka tos tirgotu gluži plikus, pati plānākā miziņa ir atstāta, bet iespēja sarūpēt mizas olu krāsošanai gan ir liegta (kādam jau tā tiek – kādā vairumtirdzniecības bāzē vai veikalā strādājošam). Un vēl mizu pietiek tiem, kam pašu audzēti sīpoli mājās.
Hertu gan šogad šī problēma īpaši neskar, viņa sakarību starp Lieldienu tuvošanos un mizu pazušanu bija ievērojusi jau iepriekšējos gados, tāpēc šoreiz jau 1. janvārī, tūliņ pēc Jaunā gada sagaidīšanas, nolēma – sākusies sīpolu mizu krāšana.
Un viņai atlika vien pasmaidīt, kādā veikalā dzirdot mātes un meitas sarunu, kurā jaunietei, kas izvēlējās svēršanai sīpolus, māmiņa teica: «Izlasi tādus, kuriem vairāk mizu, lai ir ar ko oliņas krāsot!» Herta pat nepabrīnījās, kad meitene, kādu brītiņu pačaukstinājusies pa sīpolu kasti, mātei atbildēja: «Bet nav jau to mizu!»
Kāds, kurš tam īpašu uzmanību nepievērš, varbūt teiktu, ka sīpoli visu gadu tiek tirgoti tādi «puspliki», bet tā vis nav. Herta, kas mizas bija sākusi krāt jau janvārī, intereses pēc šad un tad iepērkoties uzmeta skatienu arī sīpoliem, un, ticiet vai ne, gada sākumā tiem mizu bija vairāk!
Viens gan priecē, ka sīpoliem uz Lieldienu laiku pazūd mizas – tas liecina vien par to, ka latviešiem ir tuva sena, tradīcijām bagāta un dabiska olu krāsošana. Lai cik ātri un cik plašā klāstā pirms Lieldienām veikalos parādās dažādas olu krāsas, šķiet, cilvēki tomēr vairāk iecīnījuši dabiskos krāsošanas veidus. Arī šogad jau pirms kāda mēneša Jelgavas veikalos parādījusies dažāda Lieldienu atribūtika – sveces olu un cālīšu izskatā, salvetes ar tematiskiem zīmējumiem, olu turētāji (kurus, starp citu, veikalos var atrast gandrīz tikai Lieldienu laikā), un kur nu vēl bagātīgais šokolādīšu un konfekšu klāsts, kuru arī rotā tie paši attēli.
No vienas puses, prieks, ka ir iespēja izvēlēties dažādas mīļas dāvaniņas Lieldienām, bet no otras – ka mums tuvākas pašu ieražas. Sak, sīpolu mizās krāsotas oliņas tomēr gardākas par ķīmiskās, spilgtās krāsās mērcētām.
Morāle: lai ticējums, ka, Lieldienām tuvojoties, no sīpoliem tirdzniecības vietās sāk pazust mizas, nepiepildītos, sīpoli jāaudzē pašam un mizas jāsāk krāt jau laikus.
