Turpinājums. Eiropas Tiesas izskatītās atsevišķās sūdzības liecina, ka reizēm darbs tiek atteikts ar aizbildinājumu par citā valstī gūto nepietiekamo kvalifikāciju, kaut gan nevienam nav tiesību šāda iemesla dēļ to atteikt ES pilsonim.
Turpinājums. Sākums 4. aprīļa «Zemgales Ziņu» numurā
Eiropas Tiesas izskatītās atsevišķās sūdzības liecina, ka reizēm darbs tiek atteikts ar aizbildinājumu par citā valstī gūto nepietiekamo kvalifikāciju, kaut gan nevienam nav tiesību šāda iemesla dēļ to atteikt ES pilsonim. Ķildas Eiropā gadās, un tad ar pasludināto principu slotu «kopējās mājas» izslauka Eiropas Tiesa.
Bez ierunām atzīs astoņus diplomus
Visā ES teritorijā ar direktīvas spēku ir noteiktas tikai astoņas tā dēvētās reglamentētās profesijas – ārsts, zobārsts, farmaceits, vecmāte, vispārējās aprūpes medicīnas māsa, veterinārārsts, arhitekts un advokāts.
ES valstis ir saskaņojušas mācību ilgumu, programmas un savstarpēji atzīst profesionālās izglītības diplomus. Lai strādātu reglamentētajā profesijā, ir nepieciešami likumā paredzētie izglītību vai profesionālo kvalifikāciju apliecinošie dokumenti (tam papildus cita valsts var pieprasīt vēl sertifikātu). Ar «Likumu par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu» minētajiem nosacījumiem pieskaņojusies arī Latvija. Tomēr Eiropā mūsu diplomus par pilnu ņems tikai pēc tam, kad Latvija būs oficiāli iestājusies ES.
Kaut arī ES garantētās personas brīvas pārvietošanās tiesības dod speciālistam atrast kvalifikācijai atbilstošu darbu citā valstī, tomēr gadās atteikumi, pamatojoties uz neatbilstošu izglītību. Pēdējos divos gados Eiropas Komisija, aizstāvot ES pilsoņus, kas darbu meklējuši citā valstī, Eiropas Tiesā iesūdzēja un uzvarēja sešas dalībvalstis. Tā Itālija tiesā zaudēja par slēpošanas instruktora kvalifikācijas neatzīšanu, Francija – par psihologa, Spānija – par arhitekta diploma neatzīšanu.
Eiropas Tiesā sūdzējušās arī privātpersonas. Beļģijas likumi augstskolu beidzējiem atļauj prasīt valsts pabalstu, kamēr atrod pirmo darbavietu. Beļģietei Marijai Natālijai d’Hopai Nacionālais nodarbinātības birojs ONEM atteica bezdarbnieka pabalstu tikai tāpēc, ka neieskaitīja viņas Francijā gūto izglītību. Beļģiete iesūdzēja valsti Eiropas tiesā un uzvarēja.
Garantēti atzīs pēc iestājas ES
Latvijas pievienošanās ES dos iespēju bez darba atļaujām doties uz piecām valstīm –Lielbritāniju, Īriju, Nīderlandi, Zviedriju, Dāniju, bet pēc pieciem vai septiņiem gadiem – uz pārējām dalībvalstīm. Kas būs jādara pēc Latvijas pievienošanās ES, dodoties uz jaunu dzīves un darba vietu Eiropā?
Pats pirmais, kas interesē darba devēju – meklējamā darbinieka kvalifikācija. ES kvalifikācijas atzīšanas direktīvas attiecas tikai uz ES un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm (Norvēģiju, Islandi, Lihtenšteinu un Šveici) un nosaka to diplomu savstarpējās atzīšanas kārtību.
Automātiska atzīšana un atzīšana profesionālām darbībām, pamatojoties uz profesionālo pieredzi, attieksies uz LR pilsoņiem tikai pēc iestājas ES un tikai tajās valstīs, kas nenoteiks pārejas periodu darbaspēka kustībai.
Eiropas vienoto diploma pielikumu ES valstīs un kandidātvalstīs sāka ieviest tikai 2001. gadā. Aizpildīts vienota parauga pielikums ietilpst sešās lapās. Vienā tā daļā ietverti gan augstskolas akreditācijas parametri, gan attiecīgās programmas apraksts, gan kredītpunktu sadalījuma sistēma utt. Otrā daļa attiecas uz konkrēto absolventu un viņa sekmēm.
Arī Latvijā 2002. gada augstskolu absolventi klāt augstākās profesionālās izglītības dokumentam saņēma pielikuma veidlapu arī angļu valodā. Obligāti tas pagaidām skar tikai pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tāpēc, ja rodas nepieciešamība, diploma angļu variantu apstiprina notārs.
Biznesa augstskolā «Turība» pielikumu angļu valodā absolventiem izsniedz jau trīs gadus, Latvijas Universitāte divvalodu pielikumu izsniedz tikai divu Eiropā pieprasītāko specialitāšu absolventiem – datorzinātniekiem un vidusskolu informātikas skolotājiem. Pārējiem, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes bakalauriem diploma Eiropas parauga pielikumi speciāli jāpieprasa.
Andrejs Rauhvargers, Eiropas Diploma atzīšanas konvencijas priekšsēdētājs, par diplomu atzīšanas praksi reiz izteicās:
«Tajās valstīs, kurās ir augsta mācību maksa, attieksme ir tāda: nāciet, jūs mums derat! Valstīs, kur augstākā izglītība tiek uzskatīta par cilvēka tiesībām un mācību maksa nav augsta, iespēju ir tik daudz, cik stipendiju Baltijas vai jaunattīstības valstīm. Ja studētgribētājs uz turieni aizbrauc individuāli, viņam «piesienas» pie diploma, jo viņi nevar atļauties pateikt: piedodiet, mums kvota pilna!
Tas pats attiecas uz augstskolu beidzējiem un profesionāļu atzīšanu. Ir valstis, kur trūkst ārstu, piemēram, Dānijā – tur Baltijas ārsti der, tikai gada laikā jāiemācās dāņu valoda. Turpretim Nīderlandē mūsu ārstam paskaidros, ka «viņa izglītība vispār neder.»
Pēc Latvijas pievienošanās ES šādi aizbildinājumi nebūs.
Katrā valstī – savs reglaments
Turklāt katras valsts nacionālā likumdošana nosaka vēl citas reglamentētās profesijas – ar atšķirīgām prasībām, ar kurām var iepazīties tikai attiecīgās valsts informācijas centros. Arī NARIC pārstāvniecībā Latvijā var iegūt ziņas par citu valstu prasībām diploma uzrādītājam. Klāt pie ES noteiktajām astoņām profesijām Skandināvijas valstis reglamentē visai nelielu profesiju skaitu, piemēram, Somija tikai kādas četras. Turpretim Latvija vairāk līdzinās sīki reglamentētajām «veceiropas birokrātijas valstīm» – pie mums reglamentētas 76 profesijas, kas dod tiesības ārvalstniekam pieprasīt izglītību, kas jāsalīdzina ar pie mums iegūstamajām zināšanām. Ja profesija ir reglamentēta, jaunajā mītnes valstī jāuzrāda tikai notariāli apstiprināts diploma tulkojums. Ja tā nav reglamentēta, ES pilsoni nedrīkstēs noraidīt neatbilstošas izglītības dēļ.
Katras valsts nacionālā likumdošana nosaka atšķirīgas prasības dažādām profesijām, ar kurām var iepazīties tikai attiecīgās valsts informācijas centros.
«Pats pirmais, ja dodaties studēt uz kādu ārzemju universitāti, ir noskaidrot, vai izvēlētā augstākās izglītības iestāde ir akreditēta šai valstī,» piekodina Akadēmiskās informācijas centra eksperta Solvita Siliņa. «Ja profesija nav reglamentēta, jāseko darba devēja norādījumiem un prasībām. Tikai viņš var pieprasīt diploma atzīšanu ENIC birojā. Ja, piemēram, skolotāja profesija ir reglamentēta un tāda tā ir visās dalībvalstīs, jāsazinās ar kompetento institūciju un jānoskaidro, kādas ir prasības, lai varētu diplomu atzīt.»
Automātiski… trīs mēnešu laikā
Tā kā reglamentēto profesiju mācību programmas un izglītības diplomi ir saskaņoti, kvalifikācija tiek apstiprināta automātiski triju mēnešu laikā. Nav iespējama situācija, kad, piemēram, pēc iestāšanās ES Latvijā akreditētas augstskolas diploms netiktu atzīts Francijā. Iestāšanās sarunās Latvija ir panākusi, ka ES dalībvalstis atzīs arī PSRS laikā iegūtos diplomus. Dažādu citu profesiju diplomu atzīšana var ilgt līdz četriem mēnešiem, ja abu valstu izglītības programmas ir atšķirīgas. Tādā gadījumā izglītība tiek salīdzināta, un, ja, piemēram, mācību ilgums atšķiras par vienu gadu, komisija var noteikt papildu prasības. Šajā gadījumā jāpierāda divu gadu darba pieredze, bet nedrīkst prasīt vairāk par četriem gadiem praktiska darba. Tas nozīmē, ka pēc četru gadu nostrādāšanas savā profesijā nav formālu iemeslu ES pilsonim atteikt darbu viņa īsākas skološanās dēļ.
Palielināsies kvalificēto darbinieku kustība
Iespējams, no 2004. gada 1. maija Latvijas pilsoņi varēs strādāt citā dalībvalstī tajā profesijā, ko viņi ieguvuši Latvijā. Kvalificēto profesiju pārstāvju kustība Eiropā patlaban ir diezgan zema, taču eksperti uzskata, ka nākotnē samazināsies nekvalificētā darbaspēka plūsma, bet palielināsies kvalificētu darbinieku kustība.
Atsevišķos gadījumos, ja nereglamentētas profesijas pārstāvis dosies strādāt uz valsti, kur šī darbība ir reglamentēta, komisija var pieprasīt dokumentu, kas apliecina vismaz trīs gadu profesionālo pieredzi savā valstī. Tātad trūkstošo izglītību varēs aizvietot ar profesionālo darbību. Protams, ka astoņu gadu darbs nevarēs aizstāt četros gados iegūto bakalaura grādu, bet darba stāžs izlīdzina atšķirības mācīšanās ilgumā.
