Sarkanbaltsarkans no galvas līdz kājām, spilgti nokrāsojies, smaidīgs, skaļš un azartisks – tāds ir Latvijas hokeja fans.
Sarkanbaltsarkans no galvas līdz kājām, spilgti nokrāsojies, smaidīgs, skaļš un azartisks – tāds ir Latvijas hokeja fans. Un pavisam drīz vismaz sirdī par tādiem kļūs daudzi. 26. aprīlī par tādu uz laiku jau ceturto reizi pārvērtīsies arī firmas «Flora» direktors Viesturs Garda.
Pirmais periods
Pirms četriem gadiem Viesturs Garda kopā ar draugiem nolēma pirmo reizi aizbraukt uz pasaules čempionātu hokejā, jo tas notika netālu no Latvijas – Pēterburgā. Interesanti, ka draugu kompānijai šī bija pirmā došanās uz čempionātu, un visi viņi vairs nespēja no hokeja skatīšanās klātienē atteikties ne nākamajā, ne aiznākamajā reizē un brauks arī šogad – ceturto gadu pēc kārtas.
Draugu pulciņš izvēlas turp doties savā kompānijā, nevis kopā ar lielajām tūristu grupām – tā esot vieglāk šķērsot robežas, un arī citur mazs pulciņš cilvēku tiek cauri ātrāk.
Arī pirms došanās uz hokeja čempionātiem klātienē Viesturs sekojis līdzi sacensībām TV pārraidēs un pie izdevības arī labprāt apmeklējis draudzības spēles Rīgā.
Ar hokeja spēles rezultātu prognozēšanu Viesturs nenodarbojoties, un nekādas derības viņi savā kompānijā slēdzot. «Ar mūsu valsts komandu ir tā, ka nekad neko nevar zināt. Viņiem darbi un nedarbi izdodas ļoti dažādi un parasti visnegaidītākajā laikā,» smejas Viesturs.
Viņš paredz, ka hokejistiem Somijā būs jācīnās sīvi: «Domāju, ka šogad pirmajās divās spēlēs ar Zviedrijas un Kanādas hokejistiem mūsējie cīnīsies labi, bet neuzvarēs. Galvenais, lai komandai līdz trešajai spēlei ar Baltkrieviju nepazustu cīņasspars un vēlme uzvarēt, lai pietiktu spēka, izturības un nebūtu traumu.»
Starpbrīdis
Arī pats Viesturs amatiera līmenī labprāt pasporto. Tiesa gan, hokeju viņš nespēlē. Viņa iecienītākie sporta veidi ir basketbols, teniss un orientēšanās. Kā kārtīgs sportists un sporta fans no katra pasaules čempionāta hokejā Viesturs mājās pārvedot hokeja ripu, kā arī citus suvenīrus, ja vien tajā valstī tiek tirgoti suvenīri ar Latvijas atribūtiku. Protams, arī pašam mājās ir īsts līdzjutēja ekipējums – krekls, cepure, taures – viss komplekts, ko šeit, Latvijā, var iegādāties. Visu gadu tas tiek glabāts skapī, bet reizi sezonā valkāts pat ļoti intensīvi. «Novalkāts man ietērps ir ļoti. Mēs savas fanu formas nemazgājam, tā teikt, lai visi darba un līdzi jušanas sviedri saglabātos un palīdzētu izcīnīt nākamās uzvaras mūsu hokejistiem,» stāsta Viesturs.
Hokeja fans atceras, ka čempionāta laikā Pēterburgas presē žurnālisti rakstījuši, ka laikam Latvijas valdība līdzjutējiem maksā par tērpiem. Viņi nespēja saprast, kā tik daudzi cilvēki var saģērbties vienādi.
Otrais periods
Latviešu fanus visur pasaulē pazīst kā aktīvākos. Dažkārt arī skandināvi diezgan sparīgi aizstāv savu izlašu spēlētājus čempionātos, bet ne tik azartiski kā latvieši. Viesturs stāsta, ka skandināvi visbiežāk izvēloties braukt tikai uz pēdējām spēlēm un nekad tik kuplā skaitā kā mūsu līdzjutēji. Protams, tas neattiecas uz tās valsts skatītājiem, kurā notiek spēles – viņi uz tām ierodoties lielā skaitā.
«Ja mūsu hokejisti spēlē ar kādu skandināvu komandu, katrs atbalsta savējos, bet, ja ar kādu citu valsti, tad skandināvu līdzjutēji vienmēr pievienojas latviešu pulkam,» klāsta Viesturs.
Viņš atceras, ka reiz kopā ar draugiem apmeklējuši arī maču starp ASV un Kanādu un bijuši ļoti pārsteigti, ka visi skatītāji, kuru bija ļoti daudz, mierīgi sēdējuši un skatījušies spēli – gluži kā teātra vai operas izrādi. Kad ieradušies latvieši, tad tik sākusies īstā līdzi jušana un spēlētāju uzmundrināšana!
Turklāt citu valstu līdzjutēji pret mūsējiem izturoties ļoti draudzīgi, tāpat kā visi iedzīvotāji, kas savas pilsētas ielās sastop latviešu fanus. Bez smaida neviens garām nepaejot.
Starpbrīdis
Vairākas reizes esot čempionātos, novērots, ka mazās pilsētas (pēdējos gados čempionāts noticis samērā nelielās pilsētās) ņemot piemēru cita no citas, kā labāk uzņemt latviešu fanus. Kārlstādē bukleti bijuši latviešu valodā. Nevienam mūsu līdzjutējam nav bijušas problēmas dabūt informāciju par viesnīcām, restorāniem, muzejiem un citām iestādēm latviešu valodā. Protams, šīm pilsētām lielais latviešu pulks ir finansiāli izdevīgs, bet Viesturs priecājas, ka mūsējo labā slava iet pa priekšu. Nekur netiek uzskatīts, ka ieradīsies nabadzīgie latvieši, kas tikai piedzersies un traucēs pilsētas mieru.
Interesanti, ka pagājušajā čempionātā starpbrīdī pie suvenīru kioska izveidojusies apmēram 50 metru gara rinda, kurā stāvējuši gandrīz tikai latvieši. Noslēgumā vienkārši izbeigušies suvenīri, latvieši šo kiosku izpirkuši tukšu.
Starp citu, par dzeršanu – pastāv uzskats, ka līdzjutēji čempionātos to vien dara kā nenormālos apjomos patērē alkoholu. Viesturs stāsta, ka tā nemaz neesot, jo ļoti daudzi, it īpaši tuvākās kaimiņvalstīs, ierodoties ar saviem transporta līdzekļiem un tad jau nekāda lielā dzeršana nemaz nevar iznākt.
Trešais periods
Visspilgtākās atmiņas Viesturam palikušas no spēles, kad Latvijas komanda Ķelnē ar 2:0 pārspējusi ASV hokejistus. Līdzjutēju sajūsma pēc tam bijusi neaprakstāma. Viņi vairākas stundas pēc tam nav gājuši prom no halles. Savukārt uz skatuves, kas speciāli uz čempionāta laiku tikusi uzcelta ārā pie halles, nemitīgi skanējusi latviešu mūzika, ko kaut kur bija sagādājuši vācu dīdžeji.
Parasti pēc mūsu komandas uzvaras līdzjutēji spēles norises vietu pametot ļoti lēni, dziedot un skaļi bļaujot aiz sajūsmas. Tiekot sagaidīti sportisti, notiekot fotografēšanās ar viņiem un autogrāfu medīšana. Arī Viesturam pāris esot – Sanda Ozoliņa, Sergeja Žoltoka, Aleksandra Macijevska un vēl dažu citu sportistu.
«Reiz, lielā sajūsmā pārspriezdami spēli, mēs ar draugiem ar pēdējo metro aizbraucām septiņas pieturas nepareizā virzienā. Tas bija diezgan traki, kad izkāpām ārā un sapratām, ka esam tālu no naktsmītnes un mums nav nekāda transporta, ar ko turp nokļūt,» piedzīvojumus atceras Viesturs.
Viņš iesaka, ja vien ir līdzekļi un brīvs laiks, braukt uz pasaules čempionātu hokejā, tas esot viens no jaukākajiem atvaļinājuma pavadīšanas veidiem. Tas ir daudz aizraujošāk, nekā vienkārši ceļot vai gulēt jūrmalas smiltīs.
