Stabilu vietu Jelgavas labāko sporta pārstāvju saimē daudzus gadus ieņem peldētāji, kuri regulāri labojuši Latvijas rekordus. Tomēr, startējot ārzemēs, kaut kā allaž pietrūcis.
Stabilu vietu Jelgavas labāko sporta pārstāvju saimē daudzus gadus ieņem peldētāji, kuri regulāri labojuši Latvijas rekordus. Tomēr, startējot ārzemēs, kaut kā allaž pietrūcis. Lai meklētu iespējamos iemeslus un zemūdens akmeņus, uz sarunu aicinājām Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas (JSPS) direktori Zelmu Ozoliņu.
Par tradīcijām
2005. gadā Latvijas sporta peldēšanai būs 100 gadu jubileja. Patiesībā pagājušogad peldēšanai Jelgavā apritēja daudz sirmāka – 150 gadu – jubileja. Tolaik to neatzīmējām, jo pieejamajos arhīvu materiālos tas neapstiprinājās. Izrādījās, ka ziņas atrodamas visai skopas. Latvijā ar peldēšanas vēstures apzināšanu aizrautīgi nodarbojas Uldis Zembergs, kas savulaik bijis Peldēšanas federācijas izpilddirektors un profesionāls treneris. Viņš joprojām aktīvi seko līdzi peldēšanas attīstībai Latvijā un arhīvos nesen atrada materiālus, kas liecināja, ka pērn Jelgavā peldēšanai tiešām apritēja 150 gadu.
Par treneriem
Man grūti pateikt, vai mūsu (Latvijas) treneri pārsvarā bijuši sportisti izcilnieki. Esmu daudz domājusi par šo jautājumu un nonākusi pie viena secinājuma – izcils sportists vienmēr nevar būt izcils treneris. Katrā ziņā trenerim jābūt saistībai ar attiecīgo sporta veidu, citādi būs ļoti grūti savam audzēknim nodot nepieciešamās zināšanas, bet labi sportisti redz «cīņu ar vējdzirnavām» – cik daudz darba jāiegulda un kā tas jādara, lai spētu sasniegt kaut cik vērā ņemamus rezultātus. Tajā pašā laikā vēl jācīnās ar azarta zudumu pēc preses apgalvojumiem, ka šajā lauciņā nav vērts strādāt, jo rezultātu tāpat nav (parasti aizrobežu sacensībās – red.). Tādēļ uzskatu, ka trenerim jābūt bijušajam sportistam, kas nav sasniedzis izcilus panākumus. Protams, ir izņēmumi, bet katrā ziņā, atkārtošos, trenerim jābūt cieši saistītam ar savu sporta veidu.
JSPS treneri
Mūsu treneri, izņemot manu vietnieci Raisu Palašinu, ir bijušie peldētāji. Turklāt visas treneres ir mūsu skolas audzēknes, un vēsturiski izveidojies, ka tā ir sieviešu komanda. Esmu pārliecināta, ka iemesls, kāpēc treneres ir tikai sievietes, ir tas, ka ar šādu algu diemžēl nevar uzturēt ģimeni. Visi treneri vīrieši ir aizgājuši citos darbos.
Minēju, ka Raisa vienīgā nav bijusī peldētāja: viņa bija izcila distanču slēpotāja (Latvijas čempione un PSRS sporta meistare). Tā kā slēpošana ir mazliet radniecīga peldēšanai, viņa JSPS sāka strādāt kā vispārējās fiziskās sagatavotības pasniedzēja. Raisa pārsvarā strādā ar peldēt apmācības grupām, no kurām perspektīvākos bērnus atdod citām trenerēm.
Kontakts ar ārzemēm
Iespēju robežās cenšamies apmeklēt ārzemju kolēģu rīkotos treneru kvalifikācijas celšanas seminārus, bet nevar apgalvot, ka to darām bieži, jo tas ir saistīts ar lieliem izdevumiem. Pērn viena kolēģe devās pieredzes apmaiņā uz Vāciju. Mums bija prieks par viņas atvestajām atziņām un jauno pieredzi.
Par treneriem ārzemēs
Grūti spriest, jo katram trenerim ir savas zināšanas un praktiskā pieeja. Šos «knifiņus» pārsvarā nemēdz citiem atklāt. Tomēr netrūkst tādu treneru, kas savus pierakstu blociņus netur aizvērtus, jo sportistiem ne vienmēr der vienas un tās pašas metodes. Tādēļ treneri cits citu mēdz pakonsultēt. Kad esam aizrobežu turnīros, vienmēr cenšamies runāt ar kolēģiem. Tiesa, vairāk ar mums runā treneri no bijušajām NVS valstīm. Ļoti atvērti vienmēr ir kaimiņi lietuvieši un igauņi. Tāda pieredzes apmaiņa ir ļoti vērtīga, jo nav gatavas receptes, kas, kā jau minēju, der katram sportistam.
Startos allaž kā pietrūkst
Mēs par to bieži domājam. Mans uzskats ir tāds – viens no augstvērtīgu starptautiski konkurējošu rezultātu veiksmīgas izaugsmes apstākļiem varētu būt laba medicīniskā uzraudzība. Jebkurā treniņā nepārtraukti jāuzmana pulss, asinsspiediens un bioķīmiskie procesi sportista organismā. Mums diemžēl tā pietrūkst. Ārsti terapeiti, kas strādā uz pusslodzi, labākajā gadījumā var sportistus pārbaudīt divreiz gadā ar parastajiem testiem, kas sniedz virspusēju informāciju. Patiesībā jebkurā brīdī jāzina, kas sportistam ir nepieciešams. Mūsu treneri darbojas galvenokārt pēc nojautas. Ārzemēs ir ļoti daudz laboratoriju, kas nosaka sportistam optimālo slodzi attiecīgos apstākļos, pēc kuras nosaka treniņu intensitāti. Protams, tiek izmantoti vitamīni un dažādas pārtikas piedevas. Un visam «sāli pievieno» treneru un sportistu nesakārtotā sadzīve. Kā piemēru varu minēt vienu no mūsu labākajiem peldētājiem Guntaru Deičmanu, kas vienu brīdi atradās izvēles priekšā – vai ņemt akadēmisko pārtraukumu, lai uzlabotu rezultātus, vai turpināt studijas. Guntaram pirmais treniņš sākas septiņos un turpinās līdz vienpadsmitiem. Tad sportistam ir jāatpūšas, jo pēcpusdienā seko četru piecu stundu treniņš. Diemžēl studiju plāni negrib ar to samierināties.
Sports + studijas
Tā kā strādāju ar studentiem, cenšos pārliecināt, lai viņi neiet mācīties citur, lai paliek tepat LLU. Kā galveno argumentu izmantoju plašo studiju programmu, kas visas ir akreditētas, un diez vai labu izglītību vajadzētu meklēt citur. Protams, ir audzēkņi, kas vēlas tikt prom no ģimenes un rast iespēju veidot patstāvīgu dzīvi. Tomēr apgalvoju, ka, atrodoties šeit, ir ievērojami vieglāk apvienot studijas ar treniņiem. Turklāt jāapzinās, ka, ne jau iestājoties augstskolā, kļūsi par izcilu peldētāju. Ja izcils atnāci, tad turpināsi progresēt. Tādā plāksnē studijas diez vai var uzskatīt par traucēkli.
Par spēcinošajiem līdzekļiem
Mūsdienu peldēšanas sportā ķīmisko veicinātāju klātbūtne ir milzīga. Būtībā tie ir pārbaudīti un kaitēt sportista veselībai nevar, un bez tiem peldētājs nevar būt augstas klases sportists. No «ķīmijas» neizbēgt, jo vajag paātrināt organisma atjaunošanās procesus, jāpalielina spēka daudzums un ātruma īpašības. Nav jāsaka priekšā, ka visi preparāti maksā milzu naudu, kuras Latvijā nav un pagaidām nebūs. Tādēļ mūsu peldētāju rezultāts Eiropas līmenī ir tā vieta, kādu var nopelnīt cilvēks ar savām dabiskajām spējām.
Par slodzi
Šajā sporta veidā tiek ievērota stingra pakāpenība. Jaunākie audzēkņi no otrās klases mācās tikai peldēt. Ar lielāku slodzi sāk strādāt trešajā vai ceturtajā apmācības gadā. Tajā laikā parasti novērojama liela atsijāšanās, jo dažiem pāriet vēlme strādāt, bet citi izrādās pārāk godkārīgi. Talantu jau pirmajās nodarbībās pamana pēc viņa «īpatnējās slīdamības» ūdenī. Šos bērnus cenšamies noturēt, bet esam pārliecinājušies, ka bez vecāku ieinteresētības, izcilu rezultātu nebūs. Slodze tiek palielināta pakāpeniski, tādēļ neviens bērns netiek pārslogots. Šim nolūkam mums ir mediķi, kas divreiz gadā veic nepieciešamās pārbaudes. Turklāt treneri ir apguvuši anatomiju un bioķīmiju, kas palīdz darbā.
Par apnikumu
Gadās brīži, kad sportistam apnīk cīnīties ar spītīgo ūdeni. Īpaši periodos, kad rezultāts neuzlabojas – reizēm pat divus gadus vai ilgāk. Jāteic, ka ieguldītais darbs kādreiz nesīs augļus un notiks gaidītais progress. Vienīgi ir audzēkņi, kas nespēj šo brīdi sagaidīt un pārdomā iespēju pamest nodarbības. Vairumā gadījumu esam centušies iejaukties un mēģinājuši pierunāt palikt. Šajā gadījumā viss atkarīgs no vecāku nostājas. Ja viņi saka, ka labāk ir nevis peldēt, bet pelnīt naudu, tad bērns arī to dara.
ASV ir citādi
Tur, kur pašreiz studē mana meita (peldētāja Agnese Ozoliņa – red.), vienīgā problēma ir izpildīt izvirzītās prasības. Pārējais ir perfekti sakārtots un organizēts. Piemēram, sacensību plāns tiek izsniegts līdz ar mācību gada sākumu un to izsūta arī sportistu vecākiem, tāpēc amerikāņu vecāki brīnās, kāpēc nebraucu skatīties, kā startē Agnese.
Apskaužama ir ASV treneru iespēja izmantot tehniskos palīglīdzekļus treniņu darbā. Piemēram, kaut vai tā saucamos ātruma celiņus, kuros var regulēt ūdens plūsmu, lai sportists novirzītos no stereotipa «ātri peldu, ja krēsli baseina malā zib garām ātrāk».
Ja es baseinā noķertu zelta zivtiņu
Grūti sacīt, ko viņai palūgtu, noteikti būtu apjukusi. Tomēr, ja mierīgi padomā, ļoti gribētu iegūt tās zināšanas treniņu metodēs un sakārtotību, kas valda aiz Latvijas robežām. Protams, vēlētos iegūt skolai dažādas papildiespējas bērnu trenēšanai. Zinu, ka jaunākajām grupām ārzemju kolēģi izmanto dažādus krāsainus pludiņus un rotaļlietas, kas piesaista un ieinteresē mazuļus. Un vēl – ļoti nepieciešams mazo bērnu baseiniņš. Ja tāda nebūs, būs problēmas, jo patiesībā mūsu baseins nav piemērots apmācībai. Tas noderētu ne tikai mazo sportistu pirmajiem soļiem, bet arī pilsētas jaundzimušajiem, kuri diemžēl arvien biežāk cieš no dažādām kaitēm.
Attieksme pret dopingu
Ja godīgi, es šīs lietas neatzīstu un savam bērnam negribētu dot. Bet ir jāsaprot, ka slodzes ir ļoti lielas un kaut vai, lai pasargātu to pašu sirdi, jānodrošina organisms ar attiecīgajiem vitamīniem. Mēs lietojam vispāratzītus, nekaitīgus vitamīnus un pārtikas piedevas. Ja es zinātu, ka jādod bērnam vielas, kas ir nepieciešamas tikai rezultāta uzlabošanai un kaitē organismam, noteikti būtu kategoriski pret.
«Mammu, esmu noguris»
Protams, gadās, ka vecāki mums sāk pārmest par to, ka bērns sūdzas par nogurumu. Tādēļ pirms katras treniņnometnes iegādājamies vitamīnus, kam atvēlam 300 latu gadā. Turklāt visa gada garumā cenšamies vecākiem ieteikt vēlamos preparātus bērna organisma stiprināšanai. Bet ir vecāki, kas sūdzas, ka viņu atvases ir nogurušas un no tā ciešot mācības. Man ir stingra pārliecība, ka izcilnieks sportā būs arī izcilnieks mācībās, jo šie cilvēki iemācās organizēt savu laiku.
Uz olimpiādi…
Pašreiz grūti pateikt par Jelgavas pārstāvniecību Atēnās, jo vispirms jāizpilda olimpiskie normatīvi, kurus Peldēšanas federācija man neizprotamu iemeslu dēļ ir paaugstinājusi. Visiem zināms, ka pastāv A un B grupas normatīvs. Lielākā daļa latviešu olimpiādēs piedalījās, izpildot B grupas normatīvus. Šogad federācija peldētājiem latiņu pacēlusi augstāk – lai izcīnītu tiesības piedalīties olimpiskajās spēlēs, sportistam jāuzrāda rezultāts, kas vismaz ir labāks par B, bet sliktāks par A grupas normatīvu. Pagaidām šos nosacījumus, būdams Amerikā, ir sasniedzis tikai Andrejs Dūda, bet laika vēl ir daudz. Ceru, ka divi mūsējie aizbrauks uz Atēnām – Andrejam varētu pievienoties arī Guntars Deičmans. Ja ļoti paveiksies, varbūt vēl kāds.
