Ļoti gribas ticēt, ka Irākas karā sācies pirmā posma nobeigums. Tomēr tas ievieš savus likumus, diktē noteikumus tiem, kas pārliecības vai citādu iemeslu dēļ tajā ir iesaistījušies, un arī tiem, kas to visu vēro no malas.
Ļoti gribas ticēt, ka Irākas karā sācies pirmā posma nobeigums. Tomēr tas ievieš savus likumus, diktē noteikumus tiem, kas pārliecības vai citādu iemeslu dēļ tajā ir iesaistījušies, un arī tiem, kas to visu vēro no malas. Vienaldzīgo šajā karā nav.
Arī mūsu valstī cilvēku viedokļos par Irākas karu un tā nepieciešamību vienotības nav. Pareizi, nepareizi, vajadzēja, nevajadzēja… Starp spriedējiem, analītiķiem, protestētājiem ir arī tie, kas gatavi iesaistīties miera uzturēšanas un atjaunošanas pasākumos Irākā, lai gan viņiem nav nekāda sakara ar militārām lietām, – studenti, celtnieki, inženieri, valodnieki. Uz turieni gatavi doties arī profesionālā militārā dienesta karavīri. Arī tie, kuriem jau ir pieredze starptautiskajās misijās un operācijās.
Rīgas garnizona priekšnieks, Rekrutēšanas un atlases centra (RAC) vadītājs pulkvedis Juris Vectirāns stāsta, ka centra uzdevums ir reģistrēt brīvprātīgos civiliedzīvotājus un no viņiem precizēt informāciju par iepriekšējo pieredzi, valodas zināšanām, veselības stāvokli, specialitāti un arī iespējamo sodāmību, lai nepieciešamības gadījumā viņi varētu sagatavoties un iesaistīties atjaunošanas darbos Irākā. «Domāju, visiem ir svarīgi, ka cilvēki izrāda aktivitāti un vēlmi atbalstīt savas valsts nostādnes. Taču Aizsardzības ministrija nebūs vienīgā instance, kas organizēs, sagatavos un nosūtīs savas valsts pilsoņus likvidēt Irākā kara sekas. Mierīgas dzīves atjaunošana ir sarežģīts, humāns un ļoti svarīgs pasākums, un to organizē, piemēram, ANO, Starptautiskā Sarkanā Krusta organizācija un citas. Atjaunošanas pasākumi saistīti ar dažādiem celtniecības darbiem, medicīnisko palīdzību… Nepieciešamības gadījumā esam gatavi ziņas par brīvprātīgajiem nodot starptautiskajām organizācijām, kas organizē šīs ekspedīcijas,» skaidro pulkvedis J.Vectirāns.
ANO visai plaši izmanto civilpersonu palīdzību, taču, pirms kādu nosūtīt uz bijušās karadarbības zonu, cilvēki vispusīgi jāsagatavo. Kad brīvprātīgie jau iesaistīti atjaunošanas darbos, jānodrošina viņu drošība. Tādēļ uz Irāku atjaunotāji var tikt sūtīti tikai pēc karadarbības beigām.
Līdz šim doties uz Irāku RAC pieteikušies civiliedzīvotāji no daudzām Latvijas pilsētām. Viņu vidū ir arī sievietes.
Viena no brīvprātīgajiem atjaunotājiem Ludmila ir 55 gadus veca celtniecības inženiere.
«Pēc karadarbības beigām esmu gatava doties uz Irāku vairāku iemeslu dēļ,» viņa stāsta. «Mana vienīgā meita 19 gadu vecumā gāja bojā autoavārijā vadītāja vainas dēļ. Esmu palikusi viena. Meitas tēvs ir musulmanis, varbūt tāpēc jūtu saikni ar šo pasauli, kas ir pavisam citāda nekā mūsējā. Musulmaņiem ir smags raksturs. Es varētu piedalīties dažādos atjaunošanas darbos, strādāt bērnunamā. Man ir klusa cerība: varbūt varētu adoptēt kādu karā bez vecākiem palikušu bērnu. Uzskatu, ka Huseina režīms bija jāgāž, tikai žēl, ka cilvēki iet bojā. Es apzinos, ka piedalīšanās misijā ir arī bīstams pasākums, taču tas mani nebiedē.»
Policijas akadēmijas 24 gadus vecais students Artūrs doties uz Irāku izlēmis kopā ar draugu.
«Man bija grūti izvēlēties starp studijām Policijas akadēmijā un Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Militārā joma mani saista,» skaidro Artūrs. «Piedalīties Irākas atjaunošanā pieteicāmies divatā ar draugu. Taču mana gatavība būt brīvprātīgajam vairāk saistāma ar iespēju nopelnīt. Ja nemaldos, Bosnijā mēnesī misijas dalībnieks saņēma 1,5 – 2 tūkstošus dolāru. Nauda man ir nepieciešama, lai pabeigtu studijas un sāktu veidot karjeru un ģimenes dzīvi.
Esmu ASV pusē. Uzskatu, ka 1991. gadā Amerika palīdzēja mums, un tas ir loģiski, ka tagad Latvijas politiķi un liela daļa tautas atbalsta ASV. Totalitārais režīms Irākā bija jāgāž.»
Leitnants Aleksandrs ir jau trīs reizes piedalījies miera uzturēšanas misijā Bosnijā.
«Ja būs nepieciešams, esmu gatavs doties uz Irāku un pildīt karavīra pienākumu. Uzskatu, ka varētu būt noderīgs, jo man ir liela pieredze. Karavīram jābūt gatavam pildīt valstiski svarīgus lēmumus. Taču, lai piedalītos miera uzturēšanas misijās, nepieciešama sagatavošanās. Manuprāt, 30 jauniešu var sagatavot apmēram divu mēnešu laikā un vēl apmēram mēnesis vajadzīgs valstī, kurā miers jānodrošina,» stāsta Aleksandrs.
RAC darbinieki paredz, ka tuvākajā laikā, karadarbībai sašaurinoties, brīvprātīgo skaits palielināsies. Ja kādam ir interese par piedalīšanos miera atjaunošanas misijās vai par militārās karjeras iespējām, informāciju var iegūt RAC pa tālruni 7335495.
***
Latvijas karavīri dosies uz Kuveitu
Aizsardzības ministrija informē, ka aprīļa beigās uz Kuveitu dosies trīs Latvijas NBS virsnieki, kas veiks sagatavošanas darbus vēl 36 Latvijas karavīru izvietošanai Persijas līča reģionā. Uz Kuveitu brauks apgādes un nodrošinājuma vads, kā arī seši nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas speciālisti.
NBS jau bijusi brīvprātīgo karavīru atlase, pašlaik notiek pretendentu pārbaudes. Aprīļa beigās sāksies apmācība, kurā karavīri apgūs šai misijai nepieciešamās iemaņas.
