Nedēļas nogalē valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» apsaimniekotajā Skrīveru dendroloģiskajā parkā notika teritorijas sakopšanas talka.
Nedēļas nogalē valsts akciju sabiedrības «Latvijas valsts meži» apsaimniekotajā Skrīveru dendroloģiskajā parkā notika teritorijas sakopšanas talka. Tajā piedalījās arī jelgavnieki.
Talku rīkoja aktīvistu grupa «LP – 50 Rīga» sadarbībā ar sabiedrisko organizāciju «Jaunie eksperti Skrīveriem», Pasaules dabas fondu, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolu un citām sabiedriskajām organizācijām.
No Jelgavas talkā strādāja pieci strādnieki no SIA «KULK» ar saviem motorzāģiem, krūmgriežiem un transportu, kā arī individuālā uzņēmuma «Cibo» strādnieki ar motorzāģiem.
Skrīveru dendrārijs ir simtgadu eksperiments, ko 1891. gadā iesāka Makss fon Siverss, izveidojot šeit parku. Sēklas dendrārijam gādātas no savvaļā augušiem augiem, tāpēc fon Siverss atraidījis piedāvājumus no starpniekiem – sēklu audzētājām firmām.
Skrīveru dendrāriju daudz savā daiļradē pieminējis Andrejs Upīts.
Taku ierīkošana tajā sākās, pēc Imanta Ziedoņa iniciatīvas darbojoties Dižkoku atbrīvošanas grupā. No 1983. gada Skrīveru vidusskolā darbojas dendrārija taku kopšanas grupiņa ar nosaukumu «Zaļais termoss». Šogad tai aprit 20 gadu. 17 gadu šo grupu vadīja Skrīveru vidusskolas fizikas skolotājs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Leonīds Antons. Kopš 2000. gada «Zaļo termosu» vada Skrīveru skolas direktors Aldis Rakstiņš.
Tieši tāpēc – lai saglabātu šo unikālo vietu un tūristiem būtu patīkami turp doties un atpūsties, aktīvisti arī organizēja šīs talkas nedēļas nogalē, kuru laikā tika paveikts daudz parka sakopšanā.
***
Fakti
– Dendroloģija – grieķiski «dendron» – koks, logos – mācība, zinātne.
Tā ir botānikas nozare, kas pēta kokaugus. Zinātnieki uz visas zemeslodes līdz šim ir atklājuši apmēram 18 000 kokaugu sugu.
Dendroloģijas pirmsākumi vērojami jau antīkās pasaules autoru botāniskajos sacerējumos, kuros bija apkopotas toreizējās zināšanas par izmantojamajiem augiem. Apkopotie augi tika grupēti pēc utilitārā principa: ēdamie, ārstnieciskie, indīgie, augi, kurus izmanto apģērba gatavošanai, mājokļu celtniecībai un iekārtošanai.
Zināšanas par derīgajiem, it sevišķi ārstniecības, augiem bija nepieciešamas arī viduslaikos. Ārstniecības augus kultivēja mūki klosteru dārzos. Pēc tam no viņiem augu dziedniecības noslēpumus pārņēma aptiekāri, kuri derīgos augus sāka audzēt aptieku dārzos.
Jauns periods dendroloģijas attīstībā sākās ar renesansi un lielo ģeogrāfisko atklājumu laikmetu. Tika dibinātas universitātes, un pie tām ierīkoja botāniskos dārzus.
No jaunatklātajām zemēm uz Eiropas universitātēm un privātajiem dārziem plūda jaunu, līdz šim neredzētu augu straume. Strauji auga botānisko dārzu skaits un paplašinājās šo dārzu kolekcijas.
