Esmu augusi laukos. Tēvam piederēja neliela jaunsaimnieka zeme.
Esmu augusi laukos. Tēvam piederēja neliela jaunsaimnieka zeme. Arī kaimiņos bija zemes īpašnieki. Nesaprotu, vai tad nu vairs tā nav jāapstrādā, ka var augt nenopļauta zāle un veidoties kūla. Tādu brīnumu nebija ne mūsu, ne kaimiņu laukos, kuros auga labība, saknes un kartupeļi. Visas grāvmalas tika izpļautas lopiem sienam ziemai. Vai tad šodien ir labāk ievest no ārzemēm, nekā izmantot savu zemīti? Arī kolhoza laikos zeme tika apstrādāta, vairāk gan ar mašīnām, vien nedaudzi apaļi pauguri palika neapstrādāti. Bet tagad auglīgajā Zemgalē izaudzētās cukurbietes ber krūmos. Braucot no Jelgavas uz Tukumu, maz redz ziemāju. Kāpēc? Vai mūsu laukus galīgi aizlaidīs nekoptus, alkšņiem aizaugušus? Kur kādreiz Ulmaņa laikā mūsu 19 hektāru saimniecībā izkūla 120 maisu labības, tur šodien laikam jādedzina kūla. Mums nav īstu lauksaimnieku! Filmās redzu, kā Vācijā katrs zemes stūrītis ir apstrādāts. Kad mūsu zemīti kāds sāks kopt kā sendienās? Vai tur nevar izmantot bezdarbniekus?
Deveiķe
