Šā gada Eiropas kultūras mantojuma tēmu – pēckara mantojums – plašāk atzīmēs septembrī. Pirmo tai veltīto tikšanos Jelgavas muzejs organizēja jau vakar.
Šā gada Eiropas kultūras mantojuma tēmu – pēckara mantojums – plašāk atzīmēs septembrī. Pirmo tai veltīto tikšanos Jelgavas muzejs organizēja jau vakar.
Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzrunā atgādināja pēckara kultūras mantojuma tēmas aktuālumu – gandrīz visa Jelgava celta pēc kara – un aicināja katru «pielikt roku, sirdi un prātu», lai mūsdienīgā veidolā atjaunotu pilsētas seno spožumu.
Kā norādīja muzeja Vēstures un izglītības nodaļas vadītāja Inese Stikute, par pēckara mantojumu uzskatāma arī Sv.Simeona un Annas katedrāle. Tai veltītajā izstādē atspoguļotie notikumi bija pulcēšanās tēma. Padomju laikos izglābta, senā celtne atdzimusi tikai pēc neatkarības atgūšanas.
Apritējis 20 gadu, kopš, veikusi priekšdarbus, Jelgavas vadība tomēr atteicās no ēkas uzspridzināšanas. Kā stāsta novadpētnieks Modris Ziemelis, tas bija varas vīru otrais mēģinājums reizi par visām reizēm «atrisināt» jautājumu, ko darīt ar kara sapostītajām sienām. Agrākā muzeja direktore Skaidrīte Siliņa stāstījusi, ka pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs lēmumu mainījis, no viņas uzzinot, ka ēkas iznīcināšanu atlikt vēlas augstākās amatpersonas Rīgā. Ar M.Ziemeļa gādību muzejā nonākušas Marikas Vanagas fotogrāfijas, kurās iemūžinātas spridzināšanas priekšdarbu sekas un toreizējā Rīgas Politehniskā institūta mācībspēka Jāņa Klētnieka fotogrametrisko mērījumu rezultāti. Sarīkojumu ar savu klātbūtni pagodināja draudzes priesteris tēvs Nikolajs. Pareizticīgo kopienu pārstāvēja arī kultūrtūrisma gids Jurijs Petrovs.
