«Lielās lietās cilvēki sevi parāda tādus, kā tas pienākas, bet mazās lietās viņi sevi parāda tādus, kādi viņi ir».
«Lielās lietās cilvēki sevi parāda tādus, kā tas pienākas, bet mazās lietās viņi sevi parāda tādus, kādi viņi ir.»
(Šamfors.)
Jelgava ir studentu pilsēta, te no visas Latvijas sapulcējas tie, kas grib studēt. Līdz ar viņiem šajā pilsētā ieplūst ne vien jauni cilvēki, bet arī izklaides, studiju un brīvā laika pavadīšanas idejas, rodas arvien jaunas tradīcijas.
Cik cilvēku, tik viedokļu – to var attiecināt arī uz brīvo laiku. LLU veikti vairāki pētījumi ar mērķi noskaidrot, kādas ir brīvā laika pavadīšanas iespējas Jelgavā un kuras no tām izmanto studenti. Ar brīvo laiku šoreiz tiek domāti brīži, kad cilvēkam nav jānoņemas ar ikdienas darbiem un viņš var vienkārši atpūsties.
Liela daļa studentu par labāko vaļasbrīžu izmantošanu atzīst izklaidi, ar to saprotot gan ballīšu, gan kino vai teātra apmeklēšanu, gan draugu apciemošanu. Pētījumi liecina, ka pārsvarā LLU studenti nav nekādi lielie sava laika plānotāji. Viņi dzīvo ar domu, ka gan jau paspēs, ja ne šodien, tad kādu citu dienu. LLU studenti ļoti labprāt apciemo draugus gan tuvākās, gan tālākās kopmītnēs. To pat varētu nodēvēt par sava veida tradīciju, jo ciemošanās parasti izvēršas interesantos pasākumos, kas bieži vien beidzas vēlu naktī.
Studiju gadi ir visspilgtāk atmiņā paliekošais posms cilvēka dzīvē. To paredz studentu dzīves daudzveidība, kas nav tikai akadēmiskas vai profesionālas studijas. Jauniešiem ir dota plaša izvēle iesaistīties pašdarbības kolektīvos. Jāatzīst, ka to izmanto tikai neliela daļa studējošo. Pārējie izvēlas savu brīvo laiku pavadīt citādi.
Turpmākais gan neattiecas uz visiem studentiem. Kaut arī nekārtības cēlāju parasti ir mazāk, viņu rīcība nereti uzliek zīmogu pārējiem, tostarp arī apzinīgajiem studiju apguvējiem. Te lieti der atcerēties latviešu tautas sakāmvārdu par darvas pilienu, kas spēj izbojāt veselu medus mucu.
Pēc uzdzīves…
Līdzjūtība pret nabaga apkopējām pārņem jebkuru, kas nākamā rītā pēc «tusiņa», izlīkumojis pa piespļaudīto kopmītņu gaiteni cauri izsmēķiem, iziet ārā. Lai savāktu nakts uzdzīves paliekas, pacietīgajām un klusējošajām sievietēm jānopūlas vaiga sviedros. Ieejot kopmītņu virtuvē, pretī paveras nebūt ne patīkamākais skats: trīs 15 līdz 20 litru plastmasas spaiņi paguruši līkst zem milzīgām tukšo pudeļu kaudzēm.
Vairāki «Ziņu» aptaujātie studenti atzīst, ka kopmītnēs šādu cūcīgu skatu netrūkstot. Nu kā lai ieskaidro studentam, ka viņa siekalas uz grīdas patīk tikai viņam pašam un ka citiem tas izskatās atbaidoši un pretīgi? Kā lai iemāca, ka sienā izurbinātais caurums ir cilvēka ar novirzēm darbs, kas kopējo skatu nepadarīs estētiski baudāmāku, un ka olas ir pārtikas produkts, nevis kāpņu tīrīšanas līdzeklis?
«Ko mēs domājam paši par sevi? Vai nepārvērtējam savas privilēģijas, spējas un iespējas? Mēs, gudrie studenti, kas tālāk vadīs valsti….» Tādas domas risina ne viens vien studentijas pārstāvis. Bet vai tas ko dod?
Studentu visatļautība parādās arī universitātes teritorijā. Visapkārt nomētāts ar cigarešu izsmēķiem, arī košļājamā gumija ir visur – gan pils pagalmā, gan uz grīdas, gan zem soliem un krēsliem auditorijās un pat aulā krēslu audumā. «Pils aulā, kur notiek nodarbības, ir parketa grīda. Pēc lekcijām soli tur ir izgrūstīti, mētājas kokakolas pudeles un kafijas krūzītes, uz grīdas paliek traipi, kurus grūti iztīrīt. Arī baļļu laikā studenti ir ārkārtīgi neapzinīgi – kāds nomet pustukšu alus pudeli, kas tiek ripināta pa visu aulu… Dzēriena paliekas bojā parketu,» stāsta kāds students novērotājs.
«Tusēties» jāmāk ar mēru
Kādu kopmītņu dežurante stāsta, ka studenti viņu nebeidz pārsteigt ar savu attieksmi. «Dažreiz mani pārņem izjūta, ka strādāju nevis lielas augstskolas kopmītnēs, bet gan garā atpalikušo apmešanās vietā. Daudzi sūdzas, ka kopmītnēs ir ļoti slikti sadzīves apstākļi. Bet kādi tie var būt, ja tikko izremontētās dušas telpās tiek salauzta duša? Un tualetēs regulāri izlauztas durvis? Kļūst skumji – tāda ir mūsu jaunatne…» nopūšas dežurante un turpina: «Nav jau runa par cietuma veidošanu kopmītnēs. Var priecāties un trakot, bet jābūt arī mēra izjūtai. Dažreiz liekas, ka jaunieši ir kā teļi, kas tikko izlaisti pavasara saulītē.
Savā darbā esmu nostrādājusi ļoti ilgu laiku, tādēļ esmu pieradusi pie jauniešu nakts svinībām, pie skaļas uzvedības. Bet ne vienu vien reizi ir iznācis svinētājiem aizrādīt, ka nav iespējams izturēt skaļo bļaustīšanos, dziedāšanu un ālēšanos, ko vistrāpīgāk var apzīmēt ar terminu «aurošana». Tad nu gan ir redzēti tāā-āādi skati… Brīnos, kur tik daudz viens cilvēks var izdzert! Viņiem jau iekšu vietā ir bleķis, citādi to nevarētu izturēt! Litriem spirtoto dzērienu… viens pēc otra, un nav brīnums, ka nākamajā dienā visi atkritumu spaiņi ir pārpildīti.»
Dežurante novērojusi, ka daži studenti aliņu sūc 24 stundas diennaktī. Uzreiz pēc stundām, arī to laikā.
Beigās dežurante piebilst: «Ne jau visi studenti ir tādi… Daudzi ir apzinīgi un kārtīgi – cilvēki kā cilvēki. Diemžēl šie «brīvības baudītāji» sabojā priekšstatu par visu studentu kārtu un rada iespaidu, ka visi viņi ir pļēguri un vandaļi.»
«Tas nav mans, daru, ko gribu!»
Studentu pašpārvaldes priekšnieks Aivis Aizsilnieks atzīst, ka studentiem ir nekā nedarīšanas un dzeršanas problēma. Studenti ir pasīvi, viņiem nepatīk neko darīt, tas īpaši jūtams, kad jānoorganizē pasākumi. Lielākoties pašdarbnieku kolektīvos darbojas vieni un tie paši. Aivis stāsta, ka šī problēma nav tikai studentiem vien. Tas ir vērojams jau pamatskolā un vidusskolā. Jau jaunāko klašu bērni aizvien retāk interesējas par pašdarbību.
Aivis vairākkārt ir piedalījies Studentu dienu un citu pasākumu organizēšanā un atzīst, ka studenti vienmēr «parūpējas», lai pēc pasākuma tīrīšanas darbi būtu pamatīgi.
«Tas nav mans, daru ko gribu,» diemžēl tāda pašlaik esot studentu attieksme pret visu, kas tieši neskar pašus.
Viņi novērtē uzlabojumus
LLU direktora vietniece objektu ekspluatācijas jautājumos Nadīna Puidīte «Ziņām» stāsta, ka jauniešu attieksme pret augstskolu un kopmītnēm ar gadiem ir krietni uzlabojusies. Nu jau vismaz 90 procentiem no «kojās» dzīvojošajiem rūp, kas notiek ar viņu «mājām». Pēdējos gados jauniešu attieksme pret inventāru kļuvusi daudz kulturālāka. N.Puidīte priecājas, ka universitāte radusi iespēju uzlabot kopmītnēs sadzīves apstākļus. Studenti to novērtējot. N.Puidīte nenoliedz, ka bijuši gadījumi, kad studenti pret inventāru universitātē un kopmītnēs izturas nesaudzīgi, bet tie esot reti izņēmumi. Kopumā jauniešu attieksmē pozitīvā pārsvars pār negatīvo ir jūtams.
Studentu uzvedība izraisa sašutumu
Municipālās policijas priekšnieks Fēlikss Jasens «Ziņām» atzīst, ka studentu uzvedība Jelgavā nav apmierinoša un diemžēl ar gadiem tā nekļūstot labāka. Pilsētas kārtības uzturētājiem Municipālajai policijai īpaši pastiprināti jāstrādā studentu svētkos – fakultāšu un studentu dienās u.c. Par piemēru jauniešu vandalismam var minēt pēdējās Mehu dienas. Studenti gājuši pa ielām dzerdami un pudeles nometuši, kur pagadās. Viņi klaigājuši un braukājuši ar mašīnām, izliekušies pa mašīnas logiem un bļaustīdamies. Šāda uzvedība nav retums, atzīst F.Jasens. Īpaši ar savām brīvības izpausmēm izceļoties pirmkursnieki mācību gada sākumā. Rudens ir tas laiks, kad viņi, beidzot tikuši prom no vecākiem, izbauda dzīvi un ir kā no ķēdes norāvušies. Arī atskurbtuvē studenti ir diezgan bieži «viesi».
F.Jasens atceras šo un iepriekšējo gadu Studentu dienas: «Jaunieši atstāj mašīnas, kur grib, neinteresējoties, vai kāds tiks garām. «Es daru, ko gribu, jo tagad esmu pilsētas karalis. Šīs ir manas dienas,» tā Municipālās policijas priekšnieks raksturo studentu attieksmi.
«Studenti dzer ne tikai «kojās» un bāros. Viņi to dara uz ielām, skvēros, parkos. Sliktākais ir tas, ka skolēni viņus izvēlas par paraugu, un kā ne, viņiem jau arī vajadzētu būt paraugam. Diemžēl tā tas nav,» atzīst F.Jasens.
