Uzreiz pēc vēlēšanām, kad 8. Saeimā iekļuvušās partijas veidoja koalīcijas, tās, kas spēja vienoties «kopīgā dziesmā», piekrita, ka jāuzsāk tūlītēja cīņa ar korupciju pēc Honkongas Neatkarīgās pretkorupcijas komisijas parauga.
Uzreiz pēc vēlēšanām, kad 8. Saeimā iekļuvušās partijas veidoja koalīcijas, tās, kas spēja vienoties «kopīgā dziesmā», piekrita, ka jāuzsāk tūlītēja cīņa ar korupciju pēc Honkongas Neatkarīgās pretkorupcijas komisijas parauga, pieņemot tajā izmantoto britu modeli. Tās piekrita arī ķerties klāt tūlītējai kontrabandas apkarošanai, nodokļu iekasēšanas darba uzlabošanai, kā arī narkomafijas apkarošanai. Patiesībā jautājums par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atradīsies tiešā premjera Eināra Repšes uzmanības lokā, bija zināms vēl krietni pirms viņa nokļūšanas augstajā amatā. Vienīgais, ka «Jaunā laika» programmā bija solīts izveidot vienotu, un it īpaši uzsverams, ar īpašām izmeklēšanas pilnvarām apveltītu, neatkarīgu institūciju, ko nevar teikt, ja šī institūcija atrodas premjera tiešā pakļautībā un tikai viņam atskaitās par padarīto.
No šā viedokļa «Jaunajam laikam» nevajadzētu censties panākt pretkorupcijas biroja atrašanos Ministru prezidenta pakļautībā, jo pakļautība valdības vadītājam ne tikai nav savienojama ar neatkarību, bet ir arī pārāk riskanta. Galu galā labi funkcionējošas institūcijas spēj veiksmīgi darboties arī tad, ja vienā vai otrā nozīmīgā amatā nonāk negodīgi vai tam nepiemēroti cilvēki. Birojam jāspēj būt efektīvam arī tad, ja premjera amatā kādreiz nonāktu cilvēks, kas korupcijas apkarošanā nebūtu ieinteresēts.
Pēc vēlēšanām uz brīdi pieklususi, ar jaunu sparu atgriezusies ideja par biroja veidošanu pēc daudz pieminētā Honkongas modeļa. Turklāt premjera padomnieki uzskata, ka vienīgais, kas nepieciešams KNAB, ir finansējums, apmācība un pāreja uz Honkongas korupcijas apkarošanas modeli, jo pašlaik birojs tā vēl nestrādājot.
1974. gadā Honkongā izveidoja īpašu komisiju – ICAC (Independent Commission Against Corruption), kas tagad iegājusi vēsturē kā viena no pasaules veiksmīgākajām pretkorupcijas institūcijām. To izveidoja pēc septiņdesmito gadu sākumā pieņemtā lēmuma, ka korupcijas līmenis ir nepieņemami augsts, lai tālākā britu mazās kolonijas attīstība būtu sekmīga. Kā liecina paši honkongieši, tajos laikos pat nonācis tik tālu, ka ielu demonstrācijās pret korupciju esot devušies iedzīvotāji. Tik traki pie mums vēl nav, bet vai jāsāk rīkoties tikai tad, kad «visiem jau ir līdz kaklam»? Lai iepazītos ar «apstākļiem uz vietas», Honkongu nesen apmeklēja arī KNAB delegācija. Cik tur gūtās atziņas būs nākušas par labu viņu izpratnei un zināšanām, cerams, varēsim redzēt jau netālā nākotnē. Šoreiz jāatceras, ka paši tālās zemes sistēmas veidotāji cīņu ar korupciju balstīja uz trim vaļiem – korupcijas apkarošanu, tās savlaicīgu novēršanu un sabiedrības izglītošanu. To līdzsvars veido Honkongas modeļa būtību. Pašlaik no aptuveni 1300 ICAC darbiniekiem 900 strādā Operāciju departamentā (no tiem 500 kā izmeklētāji), 200 nodarbojas ar iedzīvotāju izglītošanu Sabiedrisko attiecību departamentā, un tikai aptuveni 70 cilvēku ir Korupcijas preventīvās novēršanas departamentā. Departamentu finansēšana saistīta ar darbinieku skaitu un to veikto uzdevumu tehniskajām vajadzībām.
Operāciju departaments pārbauda ziņojumus par korupcijas faktiem, nodrošinot izmeklēšanu valsts, privātajā un publiskajā sektorā, kā arī ziņotāju un liecinieku aizsardzību. Tā sastāvā ir izveidots speciāls Ziņojumu centrs, kas strādā visu diennakti bez brīvdienām. Interesanti, ka izskatīšanai pieņem visus ziņojumus, ieskaitot anonīmos. Komisijas pirmajos darbības gados anonīmas bija divas trešdaļas ziņojumu, toties tagad tādu skaits sarucis līdz mazāk par trešdaļu. Iedzīvotāju aptaujas rāda, ka arvien mazāk cilvēku uzskata, ka ICAC savā darbībā pārsniedz tai likumdošanā piešķirtās pilnvaras.
Komisijas Sabiedrisko attiecību departaments sabiedrību izglīto korupcijas jautājumos, organizē speciālas reklāmas un sabiedrības informēšanas kampaņas, veido un uztur internetā mājas lapu, kas domāta plašai publikai. Pat pusaudžiem tajā paredzēta sava lappuse – «Teensland». Galvenais, ka ICAC prot izglītošanā iesaistīt visu kategoriju un vecumu iedzīvotājus. Ir pat īpaša apmācības programma četrgadīgajiem bērniem.
Korupcijas novēršanas departaments to nodrošina, pēc savas iniciatīvas meklējot vājās vietas dažādās dzīves jomās – muitā, celtniecībā, komunālajos pakalpojumos. Regulāri tiek izdota ieteikumu grāmatu sērija «Korupcijas prevencijas rokasgrāmata. Labākā prakse».
Būtiskākais ir tas, ka ICAC neatkarība tiek nodrošināta likumdošanā. Sākotnēji septiņdesmito gadu sākumā tā atradās Lielbritānijas ģenerālgubernatora pakļautībā, jo viņš bija tikko stājies amatā un apņēmības pilns izskaust korupciju, par ko tik neapmierināti bija paši iedzīvotāji. Varētu jau vilkt zināmas paralēles ar «jaunlaiku» vadoni, ja tikai… uzmanību nepievērstu Repšes kunga visai izteiktais autoritatīvais vadības stils un paņēmieni. Turklāt, kā pierādījies, bieži vien tas viņam sniedzis «lāča pakalpojumu». Pie mums antikorupcijas «orgāna» uzraudzītāja varētu būt tikpat labi kā Valsts prezidente, tā arī Saeima.
Un vēl – pretkorupcijas komisija papildus kalpoja kā instruments pilsoņu līdzdalības mobilizēšanai, jo veselas četras pilsoņu konsultatīvās komisijas vada un uzrauga tās darbu. Tas nodrošina saikni ar sabiedrību un sabiedrības kontroli pār ICAC. Komitejas nevar ietekmēt krimināllietas izmeklēšanu vai nosūtīšanu tiesai, toties nevienu pārbaudi vai krimināllietu nevar izbeigt bez speciālas uzraudzības komitejas piekrišanas. Komiteju sastāvā ir no desmit līdz trīspadsmit cienījamu Honkongas sabiedrības pārstāvju un ne vairāk par četrām amatpersonām, kuras komiteju sastāvā ietilpst pēc ieņemamā amata, un visos gadījumos komiteju priekšsēdētāji nav amatpersonas, bet gan sabiedrības pārstāvji. Domājams, ka šī visai loģiski veidotā struktūra ir tā, kas no vienas puses nodrošina ICAC aktivitātes valsts un sabiedrības interesēs, bet no otras puses garantē ICAC neatkarību.
Ko no tālās aizjūras varēsim pārdēstīt pašu zemē? Galu galā korupcija, kontrabanda un pārējās negācijas ir tikai sekas, ar kurām var cīnīties bezgalīgi: vienus iesēdinās, citi nāks vietā. Patiesībā ir jānovērš cēloņi.
