27. aprīlī notiks jau čempionāta otrā kārta Jelgavas krievu biljarda paveidā «amerikāniete» jeb, kā to pazīst vairāk, «piramīda».
27. aprīlī notiks jau čempionāta otrā kārta Jelgavas krievu biljarda paveidā «amerikāniete» jeb, kā to pazīst vairāk, «piramīda». Kā tāds spēlējams, lūdzām pastāstīt gaidāmā turnīra organizētājam un biljarda pratējam Valērijam Nolbergam.
Teju vai visās Jelgavas atpūtas vietās iespējams uzspēlēt biljardu. Turklāt daži ar to aizrāvušies tik tālu, ka sākuši nopietnus treniņus un iesaistījušies sporta biljarda apritē. Pirmais Jelgavas čempionāts (sacensības notiek desmit posmos, kuros iegūtie punkti tiek krāti līdz noslēgumam), izrādās nav spēlējams uz bieži sastopamajiem galdiem. Agrāk dēvētā amerikāniete, bet tagad piramīda, kurā sacenšas Jelgavas meistarīgākie biljardisti, būtiski atšķiras no bāros spēlētajiem pūļa mačiem. Vienīgā kopīgā iezīme ir zaļais galds, bumbu komplekts, lūzas (atveres kurās jāiesit bumbas) un sitamā kija.
«Stingrais biljards»
Kā skaidroja Valērijs Nolbergs, kas pats savulaik trenējies sporta biljardā, krievu biljards atšķirībā no amerikāņu (biežāk sastopamie paveidi ir pūls un snukers) prasa no spēlmaņa lielāku koncentrēšanās spēju un smalkāku precizitāti. Tas viss nepieciešams, lai iedabūtu spēles bumbas lūzās, kuru izmēri ievērojami atšķiras. Parastajā pūlā (amerikāņu biljards) lūzas ieejas diametrs ir gandrīz divreiz lielāks par bumbas diametru, bet krievu (turpmāk piramīda) šīs atveres platums ir tikai dažus milimetrus lielāks par lodi. Piramīdas spēles apaļumu diametrs pēc noteikta standarta ir 67 milimetri, bet centra lūzām tikai 80 līdz 82. Galda stūru atverēm tie ir vēl mazāki – 74 līdz 76 milimetri.
Šādi izmēri praktiski izslēdz iespēju bumbu iesist lūzā ar viltīgi aprēķinātu trajektoriju – tas izdosies tikai pēc tiešas tēmēšanas. Nav jāsaprot, ka punktu iespējams gūt tikai tad, ja potenciāli iesitamā bumba ir uz vienas līnijas, kas atrodas precīzi perpendikulāri izraudzītajai lūzai. Lodes iemānīšanai jāizmanto citas bumbas, kas kalpo kā atsitiena pamats, kas maina ripošanas leņķi līdz ideālajam. Pūlā bumbas bez liekām problēmām var iesist pat tad, ja tās atrodas pie paša «borta», piramīdā tas neizdosies. Tādēļ arī piramīdu dēvē par «stingro biljardu».
Amerikāņu biljarda noteikumi paredz, ka visas bumbas jāsadzen lūzās ar vienu noteiktas krāsas – sitamo lodi, bet krievu biljardā par sitamo bumbu var izmantot jebkuru, kas tajā brīdī atrodas izdevīgākā pozīcijā. Šāda nianse liek spēlmanim plānot smalkāku taktiku, lai «neizkārtotu» savam pretiniekam izdevīgākas situācijas. Turklāt lielāku interesi rada iespēja ar «pirmo kiju» pabeigt partiju. Tas notiek, tad, ja pēc pirmā sitiena bez kļūdām biljardists ievirza lūzās astoņas bumbas pēc kārtas, kas arī ir galvenais visu krievu biljarda paveidu mērķis.
Populārāka ir piramīda
Pēc V.Nolberga vārdiem, populārākie krievu biljarda paveidi ir minētā amerikāniete jeb piramīda, kā arī Maskavas un krievu piramīda. Jelgavā biežāk tiek spēlēts pirmais variants. Krievu piramīdu spēlē pieredzējušākie, jo tai nepieciešama ļoti smalka taktiskā domāšana un atstrādāts sitiens. Galvenais mērķis ir pirmajam gūt 71 punktu. Uz galda piramīdas veidā tiek saliktas 15 numurētas bumbas (sākot ar pirmo numuru). Ja saskaita visus kārtas numurus, iegūst 120 punktu. Lai palielinātu interesi, bumbām, kuru kārtas numurs sākas ar vieninieku, pieskaitīts desmit punktu. Turklāt pēdējai uz galda palikušajai arī tiek piesummē desmit punktu. Tādā veidā konkurenti lauž prātus, lai ātrāk savāktu nepieciešamo summu.
Maskavas un parastā piramīda ir ļoti līdzīgas. Atšķirībā no krievu piramīdas šeit galvenais mērķis ir pirmajam iesist astoņas bumbas. Turklāt par sitamo bumbu var izmantot jebkuru izdevīgāk novietoto lodi. Vienīgi, ja Maskavas piramīdā tiek iesista atšķirīgās krāsas sitamā bumba, to noliek atpakaļ «mājas pozīcijā» un pretinieks pēc izvēles pieskaita sev vienalga kuru uz galda esošo bumbu. Parastajā piramīdā lūzā ievirzīto sitamo bumbu pieskaita savējām un turpina spēli. Pēdējais variants arī tiek spēlēts Jelgavas atklātajā čempionātā.
Viss sākas ar pareizu stāju
V.Nolbergs atklāja, ka meistarīgam biljardistam visupirms jāizstrādā pareiza stāja. Kā stāvēt pirms sitiena, nosaka desmit kritēriju. Kā galvenos V.Nolbergs minēja trīs: 1) labā kāja atrodas tieši uz sitiena līnijas; 2) kreisā tiek pavirzīta pussoli uz priekšu un tiek fiksēta nedaudz saliektā stāvoklī; 3) kijas gala satvērējrokas daļa no pleca līdz elkonim ir paralēli galdam (lai to panāktu attiecīgi daudz jāpieliec korpuss), bet visa roka saliektā stāvoklī veido 90 grādu leņķi. Tas ļauj brīvi izdarīt atvēzienus pirms sitiena.
V.Nolbergs iesaka iemācīties sitiena stāju tā, lai vajadzīgais stāvoklis ik reizi tiktu panākts automātiski – tā būs vieglāk koncentrēties sitienam.
Lai aprakstītu visas biljarda spēles nianses, nepieciešams viss «Zemgales Ziņu» numurs. Vislabāk pašam doties pie pieredzējuša biljardista un sākt rāpties šīs elitārās spēles meistarības virsotnēs. Vai arī iesākumā pavērot, kā to dara rūdīti meistari. Tas būs iespējams jau 27. aprīlī atpūtas centrā «Brīze», kur notiks jau otrais Jelgavas reitinga čempionāts krievu biljarda paveidā «piramīda».
