Kopš pagājušās trešdienas visā Latvijā, lai pasargātu mežus no uguns, noteikts meža ugunsnedrošais periods.
Kopš pagājušās trešdienas visā Latvijā, lai pasargātu mežus no uguns, noteikts meža ugunsnedrošais periods.
Kā informē Jelgavas virsmežniecības ugunsapsardzības un medību inženieris Andrejs Bondars, lai neļautu izcelties meža ugunsgrēkam, ugunsnedrošajā periodā, uzturoties mežā, obligāti jāievēro ugunsdrošības prasības. Mežu izstrādātājiem jāpārtrauc zaru un ciršanas atlikumu dedzināšana. Bez saskaņošanas ar attiecīgo mežniecību nedrīkst neko dedzināt arī ārpus meža, ja ceļas lieli dūmi, kas var maldināt ugunsnovērošanas torņa dežurantu. Mežā aizliegts arī nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus un izsmēķus, kurināt ugunskuru ārpus tam speciāli ierīkotām vietām.
Kā liecina Valsts mežu dienesta statistika, pagājušajā gadā 75 procentos gadījumu meža ugunsgrēka cēlonis bijusi meža apmeklētāju nevērība, 17 procentos – lauksaimnieciskā darbība, divos procentos – meža izstrādātāju vaina, 1,6 procentos – aizdomas uz ļaunprātību. Kopumā pērn meža ugunsgrēki sasniedza nebijušu skaitu – 1742 meža aizdegšanās gadījumi, kuros cieta 2364 hektāri meža un purvu. Arī šogad meteorologi prognozē sausu vasaru un līdz ar to paaugstinātu ugunsbīstamību. Šopavasar, kā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, notikuši 49 mežu ugunsgrēki, kas izcēlušies, dedzinot pērno zāli. Lielākais ugunsgrēks fiksēts Talsu rajonā, kur izdega mežs 4,8 hektāru platībā. Lielas platības mežu cietušas arī Dobeles rajonā (3,8 hektāri) un Jelgavas rajonā (4,2 hektāri).