Vakarpusē Latvijas Lauksaimniecības universitātes zirgkopības mācību centrā «Mušķi» sākas liela rosība – stalli staltiem soļiem atstāj graciozie dzīvnieki. Klāt treniņa laiks!
Vakarpusē Latvijas Lauksaimniecības universitātes zirgkopības mācību centrā «Mušķi» sākas liela rosība – stalli staltiem soļiem atstāj graciozie dzīvnieki. Klāt treniņa laiks!
Pirms izkustēšanās «Mušķu» vadītājs Guntis Rozītis rāda zirgus boksos. Piemēram, dūkanajiem krēpes, segmati un aizsargmati ir melni. Taču ne pilnīgi. Dūkanais dažādos gadalaikos maina toni – ziemā paliek melnāks, bet vasarā, diennakti stāvot ārā, it kā izbalo. Savukārt melnajam jābūt ar zilganu spīdumu, taču tiešām melni zirgi ir ļoti reti sastopami. Nereti pat speciālisti dūkano zirgu nosauc par melnu. «Nav brūnu, sarkanu, rozā, baltu un oranžu zirgu, bet ir bēri, rudi, sirmi, salni, pāti, pāli, dārki…» zina stāstīt G.Rozītis un, būdams labā noskaņojumā, rādot uz vienu no dzīvniekiem, piemetina tautas dziesmas rindiņas:
Nosolās(i) bagātam(i),
Kam daudz bēru kumeliņu…
Ikdienas darbu «Mušķos» izdara algoti strādnieki – trīs zirgkopji, kas baro zirgus un iztīra stalli, viens mācību meistars, traktorists šoferis, laborants.
Centrs galvenokārt kalpo mācību darbam. Tajā apgrozās daudz studentu. Ja atceraties, pērn LLU Lauksaimniecības fakultāte pirmo reizi valstī piedāvāja apgūt hipoloģijas studiju programmu. Specializāciju mācībā par zirgiem varēs iegūt zootehnikas studenti pēc pirmo divu kursu beigšanas. Programmā paredzēta pamatīga teorētisko zināšanu apguve par zirgu audzēšanu, ēdināšanu un citiem jautājumiem, kā arī praktiskās nodarbības LLU zirgkopības mācību centrā «Mušķi». Pagaidām vēl topošie hipologi turpina teorētisko kursu universitātes kabinetos, kā arī palīdz sakopt «Mušķu» teritoriju. Praktiskais mācību process būs trešajā kursā. «Starp citu, nesen Veterinārmedicīnas fakultātei bija starptautiskā akreditācija, un viens no aizrādījumiem, kas liek padomāt, bija «vairāk praktisko iemaņu, tuvāk pie dzīvniekiem, tuvāk pie lopiem»!» stāsta G.Rozītis.
«Mušķi» īstās mājas ir vairākiem desmitiem sporta zirgu. Viņi nav izteikti augstas kvalitātes, vairāk domāti mācību procesam, taču, piemēram, gaiši sirmais Lagoss, kas plūcis laurus kā vietējās, tā starptautiskās sacensībās, ir valsts izlases zirgs numur viens iejādē. Uz tā jāj G.Rozīša meita Kristīne. Savukārt vecākā meita Antra Grundmane, kurai arī mīlestība uz zirgiem jau šūpulī ielikta, ir trenere «Mušķos». Viņa stāsta, ka jātnieku sports ir ļoti dārgs. Katram jātniekam ir savs mērķis: «Piemēram, manas māsas mērķis patlaban ir olimpiskās spēles, bet zinu, cik tas daudz maksā.» Un tomēr, ja zirgs reiz iekarojis cilvēka sirdi, tad tas ir uz mūžu. Šai mīlestībai nav naudas vērtības.
