Vai daudziem cilvēkiem ir alerģija pret gaismu? Vai tā ir taisnība, ka pastāv alerģija arī pret aukstumu?
Vai daudziem cilvēkiem ir alerģija pret gaismu? Vai tā ir taisnība, ka pastāv alerģija arī pret aukstumu? Par šiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar tā saucamajiem retajiem alerģijas veidiem, «Ziņas» iztaujāja Baltijas Praktiskās imunoloģijas centra ārstu imunologu
Lauri Līcīti.
Vai esat kādreiz iedomājušies, ka var smagi saslimt no tā vien, ka saulainā dienā izejam pastaigāties? Izrādās, tā ir realitāte, taču plašāk par retajām alerģijām pasaulē sāka runāt tikai pēc traģiskā gadījuma ar Hannelori Kolu, Vācijas vicekanclera Helmuta Kola sievu. Pirms dažiem gadiem ziņās bija lasāms: «Bijušā Vācijas kanclera Helmuta Kola sieva Hannelore izdarījusi pašnāvību ilgstošo veselības problēmu dēļ. Gandrīz desmit gadu Hannelore Kola cieta no alerģiskās ādas slimības, kas izpaudās tā, ka viņas āda nepanesa saules gaismu. Pēdējā pusotra gada laikā slimība īpaši saasinājās, un tādēļ viņa nevarēja apmeklēt sava dēla Pētera kāzas ar turcieti Elifu Sezenu Stambulā. Kola biroja paziņojumā presei teikts: «Viņa aizvien vairāk cieta sāpes un kļuva vājāka, diemžēl arī intensīvā ārstēšana nedeva rezultātus, jo slimība bijusi ļoti reta un mazpazīstama.»»
Neparastās alerģijas
Gandrīz katrs zina ierastāko alerģiju izraisītājus – ziedputekšņus, pārtiku, dzīvnieku spalvas, augu daļas, daudzus medikamentus –, taču tikai retais pirms gadījuma ar Hannelori Kolu bija dzirdējis par tik ļoti reto gaismas alerģiju. Taču pastāv vēl daži reto alerģiju veidi, kurus izraisa fizikāli kairinātāji: temperatūras izmaiņas – aukstums vai karstums –; elektromagnētiskā lauka izmaiņas – strāva, dažu metālu elektromagnētiskais lauks u.c.
Sen zināms, ka daudzi cilvēki ļoti labi izjūt meteoroloģiskās laika izmaiņas, piemēram, pirms lietus jūtot galvas vai kaulu sāpes. Taču ir arī cilvēki, kuriem laika apstākļu maiņa rada alerģiju – ādas kairinājumu, elpošanas traucējumus. Tas pats var notikt arī gaismas un strāvas ietekmē, jo šo elektromagnētiskā starojuma veidu iespaidā organisma šūnās rodas daudz brīvo radikāļu, kas var radīt pastiprinātu alerģisku reakciju.
Biežāk sastopamo alerģiju slimnieku sūdzības ir iesnas, šķavas, acu asarošana, taču retās jeb fizikālo kairinātāju izraisītās alerģijas izpaužas nedaudz citādi – rodas lokāls pietūkums, apsārtums (nātrene) un nieze vietās, kas saskaras ar kairinātāju (gaisma, aukstums, karstums). Ir zināmi gadījumi, kad gaismas alerģiju pavada elpošanas traucējumi.
Temperatūras alerģijas
Alerģija pret krasām temperatūras izmaiņām vienā vai otrā virzienā ir izplatītākais reto alerģiju veids, taču kopumā šādu pacientu skaits ir ļoti mazs. Visspilgtākās temperatūras alerģijas izpausmes vērojamas, piemēram, izejot no siltas telpas ziemas aukstumā, iebrienot aukstā ūdenī vai ieejot karstā pirtī. Cilvēkam parasti nav alerģijas ne pret aukstumu, ne siltumu, bet tā it tikai pret vienu no šiem faktoriem. Šādam slimniekam, nokļūstot temperatūrā, kas viņam izraisa alerģiju, parasti rodas nātrene, piepampst seja, rokas, bet var rasties arī vispārējs ķermeņa piepampums un elpošanas traucējumi.
Jāatzīst, ka no šādas alerģijas izraisītājiem daļēji iespējams arī izvairīties – ja cilvēks zina, ka viņam ir šāda alerģija, viņš atturēsies iet pirtī vai no ļoti siltas telpas doties ziemas salā.
Gaismas alerģija
Gaismas alerģija ir ļoti rets alerģijas veids, taču šajā gadījumā ir daudz grūtāk izvairīties no alerģijas izraisītāja. Pat ēnainā vietā ir zināma daļa saules gaismas, un smagākas slimības gadījumos cilvēks ir spiests visu laiku pavadīt pustumsā. Svarīgi ir pieminēt, ka veseliem cilvēkiem gaisma ir ļoti būtiska depresijas profilaksei. Zināms, ka depresija visbiežāk rodas gada tumšajos mēnešos, kad gaišā diennakts daļa ir ļoti īsa. Tieši tāpēc ziemā iesaka telpas apgaismot pēc iespējas spēcīgāk un šad tad pagulēt solārijā.
Taču cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret gaismu, viss ir otrādi – viņiem gaisma izraisa depresīvu un nomāktu noskaņojumu, bet atsevišķiem gaismas alerģiskiem pacientiem depresija izpaužas ļoti spilgti un ir grūti novēršama. Dr. L.Līcītis uzskata, ka Kola kundze bija viens no šādiem cilvēkiem – viņai jau samērā nelielā gaismā veidojās plankumi uz ādas un stipra nieze, ko pavadīja spēcīga depresija. Būtībā par šīs sievietes nāves cēloni kļuva nevis alerģija, bet gan gaismas radītā depresija. Turklāt apšaubāma šķiet arī versija par gaismas alerģijas izcelsmi no penicilīna grupas medikamentiem, jo zinātniska pamata šādai teorijai nav.
Reto alerģiju izcelsme un ārstēšana
Lielāks risks iemantot reto alerģiju ir cilvēkiem, kuriem jau ir kāda tradicionāla alerģija. Ja pacienta organisms ir paaugstināti jutīgs pret kādu pazīstamo alergēnu (ziedputekšņiem, dzīvnieku spalvu, medikamentiem, pārtiku), iespējams, kādā brīdī viņš var sākt asi reaģēt arī uz gaismu, aukstumu, karstumu vai strāvu. Reto alerģiju parādīšanās var būt saistīta ar smagu vīrusu infekciju pārslimošanu, ķīmijas un staru terapiju.
Ārstu praksē gan ir zināmi gadījumi, kad retās alerģijas pēkšņi rodas kādā cilvēka dzīves posmā, bet pēc kāda laika izzūd, jo organisms ir pielāgojies un pats sācis izstrādāt antivielas. Biežāk gan tās mēdz progresēt un kļūst aizvien izteiktākas. Alerģija dažreiz var izzust arī kādas citas slimības vai psihoemocionāla faktora ietekmē.
Ja nav iespējams izvairīties no alerģijas izraisītāja, slimība jāārstē pie ārsta imunologa vai alergologa. Šādu slimību ārstēšanai nepieciešamie preparāti un intensīvais ārstēšanās process izmaksā ļoti dārgi. Taču pacietīgam pacientam arī rezultāts būs iepriecinošs – Dr. L.Līcītis zina daudzus gadījumus, kad retās alerģijas izārstētas pilnībā.
Ir arī vairāki medikamenti un to grupas, kurus lietojot, noteikti vajadzētu izvairīties no pārmērīgi spilgtas gaismas, jo šo zāļu radītie galaprodukti cilvēka organismā gaismas ietekmē var radīt spēcīgas alerģijas. Tie ir daži ikdienā lietojamie nervus nomierinošie preparāti, asinsspiedienu regulējošie preparāti, dažas antibiotikas. Ir gadījumi, kad alerģiju rada asinszāles preparātu kombinācija ar pastiprinātu gaismu (sauļošanos). Pārstājot lietot šos medikamentus, pāriet arī jutīgums pret saules gaismu.
Svarīgi zināt, ka ir arī dažas nopietnas slimības, kuru pirmais simptoms ir alerģiska reakcija uz saules stariem. Tāda ir sarkanā vilkēde, kuru noteikti vajadzētu ārstēt pēc iespējas ātrāk, citādi būs ļoti nepatīkamas sekas. Ar jutīgumu pret gaismu un sauli saistīti arī ģenētiskie defekti, piemēram, dauna slimniekiem arī ir tendence uz pastiprinātu gaismas alerģitāti.
No metāliem alerģisku reakciju visbiežāk izraisa niķelis, kadmijs, varš, hroms un to sakausējumi, dažreiz arī cēlmetāli – zelts un sudrabs.
