No ceļojuma uz Ziemeļzviedriju atgiezies Jelgavas pašvaldības aģentūras «Kultūra» projektu vadītājs Āris Dreimanis.
No ceļojuma uz Ziemeļzviedriju atgiezies Jelgavas pašvaldības aģentūras «Kultūra» projektu vadītājs Āris Dreimanis. Brauciens notika ar Ziemeļu ministru padomes stipendiju programmas «Sleipnirs» un aģentūras «Kultūra» atbalstu. Ieguvumiem ceļotājs pieskaita zināšanu papildināšanu tādās Jelgavas Ledus skulptūru festivālam noderīgās jomās kā ledus ieguve un izmantošana, sakaru stiprināšana ar Zviedrijas Sniega un ledus skulptoru asociāciju un, protams, iespēju paša acīm skatīt sniega un ledus tēlniecību valstī ar divdesmit gadu senām šās mākslas tradīcijām.
Iespaidīgo ledus celtņu kompleksu Jukasjervi ciematā aptuveni 20 minūšu braucienā no Kirunas Zviedrijas galējos ziemeļos jau deviņdesmito gadu vidū apmeklēja apmēram 85 tūkstoši viesu gadā (vismaz puse no viņiem – ārzemnieki). Pasaulslaveno tūrisma objektu, kas pazīstams ar «Icehotel» vārdu, 1991. gadā aizsāka pēc polāro apgabalu iedzīvotāju tradicionālās mājokļu būves parauga celta izstāžu zāle. Turpmākajos gados no 50 kvadrātmetru telpas izaudzis, ik maiju kūst un ik novembri atšķirīgā veidolā atdzimst ledus celtņu komplekss, kurā papildus plašai hallei un viesu istabām ir bārs (tajā no ledus ir ne vien sienas, griesti, grīda un mēbeles; izejvielu otrreizējās pārstrādes problēmu lieliski atrisina no ledus izgatavotas glāzes), pat sauna un baznīca. Šoziem pirmo sezonu aizvadīja Jukasjervi ledus teātris – pēc Šekspīra laika «Globe Theatre» būvētā ledus celtnē skanēja «Hamlets» lapu valodā.
Pēc Ā.Dreimaņa atzinuma, noturīgais polārais klimats, protams, paver iespējas, kuras mums būtu veltīgi censties atdarināt, piemēram, aizrauties ar lielajām formām – celt ledus viesnīcas un baznīcas. Viņš atklāj, ka rīkotājiem padomā turpināt Jelgavas festivāla unikālo iezīmi – skulptūru rādīšanu ārpus Jelgavas, ko pirms dažiem gadiem ierosināja festivāla idejas autors aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics.
Mākslinieku interese un līdz ar to arī festivāla izaugsme atkarīga no tā, kādā mērā sarīkojums spēs rosināt neierastu formu un materiālu sintēzes meklējumos paplašināt darbu vizuālo atraktivitāti un konceptuālo ietilpību. «Abstrakts ledus veidojums palielināmās lēcas formā,» Ā.Dreimanis ilustrē neapgūto izteiksmes iespēju plašumu. «Cilvēks iet garām, skatās uz abstrakto formu, neko nesaprot, bet pietuvojies pēkšņi ierauga aiz tās nolikta kukaiņa daudzkārtēju palielinājumu. Domāsim par dažādām iespējām, kā palielināt interaktivitāti – skatītāja iespēju piedalīties mākslas darbā.» Pārdomas veicinājusi arī tikšanās ar Zviedrijas ziemeļu novada māksliniekiem, kuri Luleo pilsētā Botnijas līča krastā reizi divos gados rīko sniega un ledus tēlniecības biennāli. Tajā autori izmanto gan efektus, kurus sniedz tikai sniega un ledus formas, gan dažādu elementu, piemēram, uguns un ledus līdzāspastāvēšana. Ā.Dreimanis piebilst, ka daudzsološi piemēri atrodami arī pagājušajā Jelgavas festivālā piedāvātajos tēmas mākslinieciskajos risinājumos, kā uzvarētāja Aļģrida Bosa «Lietū Ziemassvētkos» – darbā, kura nosaukumā ietvertā iecere līdz galam atklājas, vērojot kūstošās skulptūras radīto «lietu».
«Gribēt varam ļoti daudz, taču jārēķinās ar finanšu iespējām. Pašvaldības tagadējā prioritāte kultūrā ir infrastruktūras uzlabošana. Pilsēta pievērsusies tādiem uzdevumiem kā kultūras nama remonts, estrādes vietas sakopšana, pārvietojamās skatuves iegāde, un vairāk naudas kā pašlaik tā svētkiem atvēlēt nevar. Trīs ceturtdaļas finansiālā nodrošinājuma veido sponsoru un sadarbības partneru atbalsts. Centīsimies, lai ledussvētki kļūtu ne tikai par vienu no nozīmīgākajiem ziemas kultūras notikumiem Latvijā, bet iegūtu arī arvien plašāku starptautisku skanējumu. Jelgavā (atšķirībā no līdzšinējās vienas dienas programmas) svētkus ceram rīkot vairākas dienas un tūrisma piesaistes nolūkos pilsētas tēlu popularizēt, skulptūras arī turpmāk rādot gan citur Latvijā, gan kaimiņvalstīs, mudinot ierasties uz festivālu Jelgavā un redzēt vairāk.»
