Savā laikā Ministru kabineta akceptētajā enerģētikas politikā bija teikts, ka dabasgāzei, kas ir būtisks enerģijas nesējs visai tautsaimniecībai, praktiski ir tikai viens piegādātājs visā reģionā.
Savā laikā Ministru kabineta akceptētajā enerģētikas politikā bija teikts, ka dabasgāzei, kas ir būtisks enerģijas nesējs visai tautsaimniecībai, praktiski ir tikai viens piegādātājs visā reģionā, tāpēc tirgus atvēršana šajā sektorā ir nepieciešams priekšnoteikums sekmīgai enerģētikas politikas realizācijai. Un tālāk teikts, ka «…valdība turpmāk veiks nepieciešamos pasākumus gāzes tirgus liberalizācijai…». Cik tālu tas liberalizējies, varam redzēt, šodien saņemot jauno dabasgāzes tarifu. Kā saka pati ieinteresētā puse «Latvijas gāze», dabasgāzes tarifi tiek piemēroti tirgus prasībām. Šajā gadījumā tikai jāatceras, ka tas ir viena monopoluzņēmuma tirgus.
Neviena cita šajā tirgus nišā nav, un neviens, spriežot pēc prognozēm, negrasās pārredzamā nākotnē arī ienākt. Turklāt jāatceras, ka patiesībā jauno, paaugstināto dabasgāzes tarifu patērētājiem uzspiedis uzņēmums, kas piederot it kā vairākiem īpašniekiem. Tomēr ir zināms, ka faktiski tas pārvērties par Krievijas enerģētiskā giganta «Gazprom» meitas uzņēmumu. Ko tas nozīmē, var redzēt pašlaik, kad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pieņēma lēmumu trīs gadu laikā ievērojami paaugstināt dabasgāzes tarifus.
Kā nesen «Latvijas gāze» savu apetīti skaidroja laikrakstā «Latvijas Vēstnesis», prasītais dabasgāzes tarifu kāpums ir saistīts ar augošajām ražošanas izmaksām. Turklāt dabasgāzes tarifu palielināšana nepieciešama, lai tās lietotājiem noteiktais tarifs kopā ar abonentu maksu segtu iepirkšanas izmaksu jūtamo palielinājumu. Kā buramvārdus šajā gadījumā netiek aizmirsts piesaukt Eiropas Savienības (!) direktīvu prasības.
Jauki, atkal viena monopoluzņēmuma peļņas apetīte tiek pamatota ar mistiskajiem «nežēlīgo rietumu» kapitālistu diktētajiem noteikumiem. Ko tad atliek darīt patērētājiem pašā referenduma par Latvijas iestāšanos «zvērīgajā savienībā» priekšvakarā? Domājams, ka atbilde tālu nav jāmeklē – eiroskeptiķi pacels uzvaras karogu un pārliecinās svārstīgos, ka tur mums nav ko meklēt. Tā teikt, kam vajadzīga tāda savienība, kas to vien dara kā prasa visam un visur palielināt cenas, līdz ar to pamatīgi tukšojot jau tā plāno maciņu saturu.
Protams, neskaidrības dabasgāzes tarifu pieņemšanā tagad var izmantot ikviens, kuram ir jelkādi tālejoši politiski plāni, ne tikai patērētāju aizstāvji. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers jau šonedēļ aicināja valdību divu nedēļu laikā izveidot neatkarīgu ekspertu komisiju, kas varētu izvērtēt regulatora lēmuma pamatotību un likumību, kā arī prasa viņiem iesniegt ekonomisko pamatojumu šāda lēmuma pieņemšanā. Lielā mērā var viņam piekrist, jo līdzšinējie nedz regulatora, nedz arī valdības skaidrojumi, ka tarifu paaugstinājums neietekmēs pārējās cenas, maigi sakot, nepārliecina. Tāpēc arī radās arodbiedrības aicinājums Ministru prezidentam Eināram Repšem kabineta sēdē izskatīt un izvērtēt jauno gāzes tarifu pieņemšanas likumību un ekonomisko pamatojumu. Domājams, ka šis ir tas gadījums, kad atklātība pieņemtā lēmuma skaidrojumā nebūs lieka. Jau tagad skan pārliecinošas ekonomistu balsis, ka dabasgāzes tarifa palielinājums jau nākamajā gadā paaugstinās inflāciju par vismaz vienu procentu. Galu galā, spriežot pēc juristu teiktā, pieņemot jaunos tarifus, ir pārkāpts likums «Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem», kas noteic, ka jautājumi par tarifiem ir jāskata atklāti. Tarifu izskatīšanā un pieņemšanā pārkāpti pašas regulatora komisijas izstrādātie noteikumi «Kārtība, kādā sabiedrisko pakalpojumu lietotāji var iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem un iesniegt savus priekšlikumus un ieteikumus», jo laiks priekšlikumu iesniegšanai bijis samazināts par nedēļu.
Var jau arī šoreiz, kā tas ir bijis līdz šim, no augstas tribīnes piesaukt, ka to prasa valsts intereses, kā tas ir darīts līdz šim. Šādus «izņēmuma» gadījumus pēdējā laikā gadās sastapt pārāk bieži. Tiešām pārņem dīvaina izjūta, zinot, ka lēmums, kas paredz visiem maksāt vairāk, tiek pieņemts, iepriekš to publiski neapspriežot. Varbūt atklātības trūkums liecina, ka «Latvijas gāze» un regulators nevar parādīt lēmuma ekonomisko pamatojumu? Nav vēlēšanās «uzbraukt» daudz cietušajam premjeram. Šāgada Mērfija balvu par nespēju saprasties ar sabiedrību Ministru kabinets jau saņēmis.
Tāpēc tagad, kad mums jālemj par savu «jā» vai «nē» Eiropas Savienībai, šāda iedzīvotāju «kacināšana» patiesībā ir vērtējama kā kaitniecība. Kaut gan māc dziļas šaubas, vai šajā gadījumā vainīgas būs direktīvas. Vienkārši monopoluzņēmums rūpējas par peļņu savam austrumu saimniekam, jo «Latvijas gāzes» pamatojums tarifu paaugstināšanai esot ilgtermiņa līgums ar Krievijas koncernu «Gazprom», kas paredz dabasgāzes iepirkuma cenas mainīt atbilstoši mazuta cenu izmaiņām Eiropas biržās.
