Redakcija saņēma vēstuli, kuras autors ir izvirzījis interesantus jautājumus, kuri varētu interesēt daudzus Jelgavas iedzīvotājus. Turklāt jau tuvākajā laikā «Ziņas» informēs par jaunumiem, kas sagaida pilsētniekus pilsētas apbūvē.
Redakcija saņēma vēstuli, kuras autors ir izvirzījis interesantus jautājumus, kuri varētu interesēt daudzus Jelgavas iedzīvotājus. Turklāt jau tuvākajā laikā «Ziņas» informēs par jaunumiem, kas sagaida pilsētniekus pilsētas apbūvē.
Atsaucoties uz laikraksta «Ziņās» 11. martā publicēto rakstu par Jelgavas koka apbūves likteni, vēlos izteikt savas domas. Periodiskā atrakstīšanās vietējā presē par Jelgavas koka ēku likteni atgādina krokodila asaru liešanu par aizgājušo godību. Arī bez drūmajām fotogrāfijām jelgavnieki zina drūmo situāciju pilsētā.
Ko dod Kultūras ministrijas pavēle par arhitektūras pieminekļa statusa piešķiršanu atsevišķām ēkām, ja tam nav materiāla seguma un neseko darbi? Atkal kārtējā inspekcija gatavojas veikt «apjomīgu inventarizāciju» koka apbūvē Jelgavā. Šo ēku nav tik daudz, un gandrīz desmit gados pēc pavēles izdošanas 1994. gadā jau visam sen vajadzēja būt sāktiem kaut minimāliem darbiem vēl glābjamo māju restaurācijā.
Arī es esmu staigājis pa Vecpilsētas ielu. Rajons it kā vēsturisks, bet diemžēl nekāda vēsturiska aura tur vairs nav jūtama. Vērtība ir tīri teorētiska, bet ne praktiska. Unikāla ir gan valsts, gan pašvaldības un arī iedzīvotāju nevērīgā attieksme pret vēstures pieminekļiem. Taču izlietu ūdeni vairs nesasmelsi…
Tā kā tur ir vēsturiskais Jelgavas centrs, būtu jāsaglabā iela, vecais bruģis… Taču, runājot par ēkām, atstājamas un restaurējamas būtu tikai dažas. Tajā vietā ar laiku būtu jāizveido pašiem sava vecpilsēta. Tas būtu rajons ar koka apbūvi – maziem veikaliņiem, krogu, un citiem seniem elementiem un nākotnē tā varētu kļūt par tūristu iecienītu vietu.
Tādēļ vecās ēkas tomēr būtu jānojauc, jāierīko normālas pazemes komunikācijas, jo pašreizējos apstākļos, jādomā, arī paši kultūras pieminekļu inspektori nebūtu ar mieru dzīvot …
Tā kā dažas ēkas šajā rajonā bijušas visai neizteiksmīgas, varbūt vērts ar laiku uzcelt kādu interesantu vēsturisku koka ēku, kas Jelgavā atradusies citā vietā, tā veidojot savu «brīvdabas muzeju». Tas varētu būt ilglaicīgs projekts, kas palīdzētu atgūt tikai Jelgavai raksturīgus vēsturiskos vaibstus. Domāju, ka pēc nopietna projekta un pamatojuma izstrādes tā īstenošana varētu piesaistīt arī kāda Eiropas Savienības fonda līdzekļus. Mums tagad pilsētā taču ir jauns un enerģisks galvenais arhitekts A.Račinska kungs, kas salīdzinoši īsā laikā jau devis vērā ņemamu ieguldījumu jauno objektu būvniecībā. Aicinu uz diskusiju arī citus jelgavniekus. Izsakiet savas domas par vecās Jelgavas vēsturiskā centra likteni!
Ar cieņu, G.Rasa
