Pienācis un pagājis februāris, kad Jelgavas deputāti apstiprināja šāgada pilsētas budžetu. Bet kā tad gājis pagājušajā gadā?
Pienācis un pagājis februāris, kad Jelgavas deputāti apstiprināja šāgada pilsētas budžetu.
Bet kā tad gājis pagājušajā gadā? Pagājušajā nedēļā Domes sēdē deputāti apstiprināja Jelgavas pašvaldības vadības ziņojumu par 2002. gada budžeta izpildes pārskatu.
Pērn pilsētas pamatbudžetā ieņemts 13 116 215 latu, kas, salīdzinot ar 2001. gadu, izpildīts par 101,6 procentiem, un no tiem virsplāna ieņēmumi bijuši 195 645 lati. Salīdzinājumā ar 2001. gadu palielinājums ir 1 875 349 lati.
Ieņēmumu struktūrā galvenais ir nodokļi
Jelgavas pamatbudžeta 2002. gada apstiprinātais precizētais ieņēmumu plāns bija paredzēts 12 920 561 lats. Lielāko ieņēmumu daļu bija plānots saņemt no nodokļiem. Tas veiksmīgi arī izdevies, jo nodokļu ieņēmumi izpildīti 101,9 procentu apmērā – 7 487 055 lati, kas ir par 139 194 latiem vairāk, nekā bija plānots. Tāpat kā līdzšinējos gadus, lielāko nodokļu ieņēmumu daļu veidoja iedzīvotāju ienākuma nodokļi – 6 905 017 latu.
Pārskatot budžeta ieņēmumus, izrādījies, ka iedzīvotāji ienākuma nodokli samaksājuši par 103 952 latiem vairāk, nekā bija plānots. Par 31 385 latiem pārpildīts arī nekustamā īpašuma nodokļa precizētais plāns, šo palielinājumu galvenokārt veido iepriekšējo gadu nodokļu parādu piedzītās summas. Tomēr saglabājies ievērojams nekustamā īpašuma nodokļa parāds par zemi – 92 904 lati, par ēkām un būvēm – 100 791 lats. Joprojām ir liels maksātnespējīgo uzņēmumu parāds. Piemēram, a/s «RAF» parāds ir 94 784 lati, kas ir 67,8 procenti no kopējās parāda summas. Viens no lielākajiem parādniekiem, kuram vēl nav pasludināta maksātnespēja, ir arī SIA «Jelgavas Būvmateriālu kombināts», kura nodokļa parāds par zemi vien ir 12 708 lati.
Ievērojami auguši ieņēmumi no azartspēlēm, kas bija apstiprināti 41 400 latu, kaut gan patiesībā iekasēja vairāk. Tas ir izskaidrojams ar lielāku uzstādīto spēļu automātu skaitu.
Lielāki ieņēmumi – var vairāk tērēt bērniem
Pavisam pagājušajā gadā bija paredzēts tērēt 11 338 873 latus, bet sakarā ar papildu ieņēmumiem izdevumi bija 12 245 200 latu. Vairāk nekā iepriekšējos gados maksāts pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā – par 143 492 latiem vairāk.
Jauns akcents pašvaldības budžeta izdevumu daļā ir tas, ka palielinājušās pašvaldības izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksas, kaut gan samazinājies skolu apmeklējošo bērnu skaits. 2001. gadā trīspadsmit Jelgavas skolās mācījās 10 254 bērni, bet pagājušajā gadā to skaits saruka līdz 9 797. Toties palielinājās izmaksas uz vienu skolēnu no pašvaldības līdzekļiem – 2002. gadā tās bija 9,69 lati mēnesī, kas ir par 1,68 latiem vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pašvaldības pirmsskolas iestādes (gada beigās bija palikušas 7) pērn apmeklēja 1 219 bērnu, kuru uzturēšanai tika tērēti 50,45 lati mēnesī, kas ir par 1,5 latiem vairāk nekā 2001. gadā. Vecākiem par sava mazuļa ēdināšanu bija jāmaksā 13,29 lati mēnesī. Savukārt privātās pirmsskolas bērnu iestādes apmeklēja 856 bērni, no kuriem 348 bija piecgadīgi un sešgadīgi. Tas nozīmē, ka no valsts papildus pašvaldības dotācijai katra apmācībai saņēma 28,83 latus.
Jelgavā ir divas internātskolas, kurās 2002. gadā mācījās 274 audzēkņi. Viņu uzturēšanos sedza no valsts budžeta. No pilsētas budžeta uzturēta Amatu skola, kurā mācījās 485 audzēkņi jeb par 25 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Viena audzēkņa izmaksas bija 33,21 lats. Mākslas skolā mācījās 164 bērni, par kuriem pašvaldība tērēja 26,5 latus mēnesī (2001. gadā 22,87 lati). Toties sporta skolas mums ir divas, kurās nodarbojās 721 audzēknis, kas, salīdzinot ar 2001. gadu, ir par 150 mazāk. Tas izskaidrojams ar to, ka bērni ar sportu vairāk sākuši nodarboties savās skolās, bet specializētās sporta skolas sāk pievērsties profesionālu iemaņu attīstīšanai audzēkņos. Samazinājušās viena bērna uzturēšanas izmaksas bērnu un jauniešu interešu centrā «Junda», kas nodarbojas ar interešu izglītību. 2001. gadā tās bija 5,17 latu mēnesī, bet pērn 4,92 lati. Toties palielinājies audzēkņu skaits, kas to apmeklējuši, – 2001. gadā 2256, bet pērn jau 3218.
Bērnunamā 2002. gadā uzturējās 107 audzēkņi, kurus aprūpēja 37 pedagogi. Viena bērna uzturēšanās tur izmaksāja 194 latus mēnesī jeb par 23 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt nakts patversmē vietu skaits nav mainījies – 30, bet darbinieku skaits – 11. Izdevumi uz vienu patversmē ievietoto 2001. gadā bija 91,63 lati mēnesī, bet pērn viena cilvēka izmitināšana izmaksāja 104,16 latu.
Pašvaldības īpašumi
2002. gada sākumā pašvaldības bilances summa veidoja 51 504 632 latus, bet gada beigās tā samazinājās par 8 755 661 latiem. Gada laikā no bilances tika izslēgti un nodoti pašvaldības uzņēmumiem, dzīvokļu īpašniekiem un citiem privatizācijas subjektiem ilgtermiņa ieguldījumi par 12 736 428 latiem, no tiem zeme 986 804 latu vērtībā, ēkas un būves par 11 445 323 latiem un statūtkapitāls par 304 301 latiem.
Tajā pašā laikā pašvaldībai pieder pamatlīdzekļi par 10 610 060 latiem, kas, salīdzinot ar 2001. gadu, palielinājušies par 1 732 588 latiem. Zemes vērtība bilancē ir 1 172 476 lati (par 486 163 latiem vairāk). Palielinājums panākts uz Zemesgrāmatā ierakstīto un nopirkto zemju rēķina. Jāpiebilst, ka līdzekļu trūkuma dēļ visa pašvaldībai piederošā zeme vēl nav uzmērīta un ierakstīta Zemesgrāmatā. Pašlaik pašvaldībai pieder 2745 hektāri zemes, no kuriem 1921,8 hektāri nodoti lietojumā.
Esam parādā
Iestāžu un pašvaldības kopējais kreditoru parāds pērnā gada beigās bija 8 293 883 lati, no kuriem 7 346 367 bija aizņēmumi, 584 596 lati norēķinu parāds darbuzņēmējiem, bet 362 900 lati norēķinu parāds par algu un nodokļiem.
Pašvaldības parādsaistības šāgada sākumā bija 7 346 387 lati bez procentu maksājumiem.
Toties pašvaldībai un tās iestādēm parādnieku kopējā summa veido 2 711 203 latus. No tiem 1 291 642 lati ir maksātnespējīgās Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma un Nekustamā īpašuma pārvaldes parādi par aizdevumiem. 591 288 lati ir izpirkuma maksas atlikusī daļa par pašvaldības objektu privatizāciju, bet 193 694 lati ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Savukārt 98 467 lati ir ieskaitīti avansā piegādātājiem par precēm un pakalpojumiem.
***
Pašvaldības parāda saistību atmaksa 2002. gadā, latos
Pasaules Bankai 661 803
Zviedrijas valdības aizdevums 19 464
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai 6 419
Aizdevuma procentu nomaksa 383 934
***
Pamatbudžeta ieņēmumu izpildes struktūra
Ieņēmumu nosaukums; 2001. gada izpilde, Ls; 2002.gada izpilde, Ls; Īpatsvars, % Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 5830947 6905017 52,6
Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi 229940 229114 1,8
Nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām 265925 307667 2,3
Azartspēļu nodoklis 27644 45257 0,3
Nenodokļu ieņēmumi 110918 490512 3,7
Iestāžu maksas pakalpojumi (u.c. ieņēmumi) 560429 589117 4,5
Saņemti maksājumi (bez mērķdotācijas) 261667 395427 3,1
Maksājumi no valsts pamatbudžeta 3575851 3455290 26,4
Finansēšana 345012 698815 5,3
***
Pamatbudžeta izdevumu izpildes struktūra
Izdevumu nosaukums; 2002. gada plāns, Ls; 2002. gada izpilde, Ls; Īpatsvars, %
Izpildvaras institūcija 989461 987370 8,1
Sabiedriskā kārtība un drošība 315461 315137 2,6
Izglītība 6100344 6083085 49,7
Veselība 66875 66875 0,5
Sociālā nodrošināšana 935618 933970 7,6
Dzīvokļu un komunālā saimniecība 1701883 1694175 13,8
Sports un kultūra 836902 600626 4,9
Pārējā ekonomiskā darbība 412093 71886 0,6
Pārējie izdevumi 68363 67123 0,5
Norēķini ar citām pašvaldībām 115000 114834 1,0
Maksājumi pašvaldību izlīdzināšanas fondā 238499 238499 1,9
Parādu saistības 1140062 1071620 8,8
