Avīzēs ik palaikam lasām par pēckara laikā nopostītām kapsētām un ievērojamu jelgavnieku atdusas un piemiņas vietu izdzēšanu no tautas atmiņas.
Avīzēs ik palaikam lasām par pēckara laikā nopostītām kapsētām un ievērojamu jelgavnieku atdusas un piemiņas vietu izdzēšanu no tautas atmiņas.
Var saprast, ka neko nedrīkstēja atminēties komunistu gados. Bet kāpēc tagad tik maz darām piemiņas atjaunošanā, saglabāšanā?
Daudz ko ir izpostījis Otrais pasaules karš, bet daudz kas plānveidā tika iznīcināts pēc kara no 1949. līdz 1960. gadam. Ko nedrīkstēja vietējā vara partijas un izpildu komiteja, to šīs iestādes izprasīja Ministru Padomei. Tā, pēc atkārtota lūguma 1950. gada maijā šī iestāde deva atļauju likvidēt Jelgavā Jāņa, luterāņu, katoļu, vecticībnieku kapsētas, piebilstot, ka tur ir arī «baltgvardu» kapi. Ar izpildkomitejas 1958. gada 20. maija lēmumu tika dota atļauja likvidēt kapsētu Dzirnavu ielas apkaimē blakus Uspenska pareizticīgo baznīcai. Nolīdzināto kapsētu vietā, neatstājot piemiņas zīmes, ierīkoja parkus Komjauniešu, Alunāna. Mazu daļu no pieminekļiem un kapu plāksnēm tuvinieki aizveda uz citām kapsētām. Daļai izkala vecos uzrakstus un uzstādīja padomju aktīvistu kapiem. Lielāko daļu plākšņu un pieminekļu 1952. gadā iemūrēja kinoteātra «Zemgale» pamatos.
Kara laikā daļa cilvēku no izpostītās pilsētas bija izbēguši, citi bija krituši. Maz bija tādu, kas varētu savus piederīgos pārapbedīt un pārvietot kapu pieminekļus. Nejaušas sagadīšanās dēļ izglābts tika papostītais Ādolfa Alunāna piemineklis un atdusas vieta.
Man stāstīja bijušais celtniecības inženieris J.Vilkārsis, ka viņš uzdrīkstējies lūgt atstāt vismaz piemiņas vietu Jurim Māteram, bet pēc ilgāka laika tomēr atteikts, jo «Rīga neļaujot». Tā nopostīja arī atdusas vietas grāmatizdevējiem Indriķim Alunānam, Eduardam Zīslakam, Johanam Frīdriham Stefenhāgenam, «Latviešu Avīžu» redaktoram Kārlim Vatsonam, diviem Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājiem rakstniekam Jānim Veismanim (Pavasaru Jānim) un ārstam Jēkabam Bullam, Jelgavas mūzikas dzīves vadītājam, komponistam, pedagogam, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim Atim Kauliņam. Nopostīja profesora Jāzepa Vītola ģimenes kapus, Aspazijas ģimenes kapus, Raiņa vecākās māsas Līzes Pliekšānes kapu. Nolīdzināja Pētera akadēmijas matemātiķa, astronoma profesora Magnusa Georga Paukera kapu, Francijas karaļa Luija XVI tuvākā līdzgaitnieka abata Edžverta de Firmona kapliču, ko par piemiņu viņam bija uzcēlis Francijas karalis Luijs XVIII. Aizgājusi bojā galma mācītāja, latviešu garīgo rakstu autora, tulkotāja, latviešu valodas kopēja Jura Manceļa kapa vieta sakarā ar Trīsvienības baznīcas spridzināšanu, tādā pašā veidā izzudusi arī Jelgavas pils arhitekta Rastrelli sievas atdusas vieta pie nojauktās Reformatoru (kalvinistu) baznīcas.
Kopā ar Jelgavas muzeja darbiniekiem ir izdevies iegūt ziņas par vairāk nekā 20 mūsu pilsētai un visai Latvijai nozīmīgiem cilvēkiem.
Jelgavas Latviešu biedrība nolēma apzināt pilsētas ievērojamākos kultūras un sabiedriskos darbiniekus, kas apglabāti nopostītajās kapsētās un tad ar domes, sponsoru, varbūt arī Latvijas Kultūras fonda finansiālu palīdzību varētu sākt projektēt un izveidot bijušo Jāņa kapu teritorijā memoriālo sienu. Ceram uz katra jelgavnieka aktīvu iesaistīšanos, atceroties un paziņojot ievērojamas personas, viņu dzīves datus, kā arī apglabāšanas vietas. Gaidu vēstules un telefona zvanus līdz 1. maijam Jelgavā, Akadēmijas ielā 26 Jelgavas zinātniskajā bibliotēkā. Tālrunis 3025654.
