Kāds atzīts literāts reiz teicis, ka tad, ja kaut ko ļoti vēlamies, visa pasaule sadodas rokās, lai mums palīdzētu, taču nereti šādās situācijās gadās arī pārcensties.
Kāds atzīts literāts reiz teicis, ka tad, ja kaut ko ļoti vēlamies, visa pasaule sadodas rokās, lai mums palīdzētu, taču nereti šādās situācijās gadās arī pārcensties. Akurāt tā šoreiz iznācis Saeimas deputātiem, kas Juridiskajā komisijā trešdien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu noteikt administratīvo sodu mācību iestāžu un naktsklubu vadītājiem, ja šo iestāžu teritorijās tiks izplatītas narkotiskās un psihotropās vielas. Provizoriski noteiktas arī soda sankcijas, proti, skolas direktorus paredzēts sodīt ar 25 latu, bet klubu vadītājus ar 200 latu naudas sodu, savukārt pašiem naktsklubiem kā juridiskajām personām par narkotisko vielu tirdzniecību to teritorijā paredzēts uzlikt naudas sodu pat 10 tūkstošu latu apmērā.
Protams, var saprast deputātu cēlo domu – visiem līdzekļiem ierobežot narkotisko vielu tirdzniecību, taču jāapzinās, ka nedz skolu direktori, nedz klubu vadītāji nav alternatīvas drošības struktūras pārstāvji, kuru pienākums ir pārbaudīt kabatu saturu katram skolēnam vai kluba apmeklētājam. Faktiski ar to deputāti mācību iestāžu un klubu vadītājiem vēlas uzkraut policijas funkcijas, nepadomājot, kā izpaudīsies minēto iestāžu vadītāju aktivitātes narkotiku aprites ierobežošanā.
Turklāt pārsteidz Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Solvitas Mellupes argumentācija, kādēļ pieņemta šāda norma, proti, deputātuprāt, tas mudināšot kā skolu, tā klubu vadītājus aktīvāk ziņot par narkotisko vielu tirdzniecību viņu pakļautībā strādājošajās iestādēs. No tā varam secināt, ka Saeimas deputāti uzskata, ka skolu un klubu vadītāji izvairās ziņot par narkotiku apriti savās iestādēs, domājot par labo slavu un netieši atbalstot narkotiku tirgotājus un lietotājus.
Taču tās ir absolūtās muļķības (vismaz skolu gadījumā), jo tieši mācību iestāžu vadītāji visaktīvāk iestājas pret narkotiku izplatīšanu skolās (tās pašas reputācijas dēļ). To apliecināja arī Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse, uzsverot, ka skola jau esot pirmā vieta, kur uzzina par visiem bērna tikumiem un netikumiem, ziņojot vecākiem un atbildīgajām institūcijām, tādēļ nav pamata pret mācību iestāžu vadītājiem iedarbināt represīvo aparātu, kas radīs tikai papildu stresu jau tā ar policejiskām aktivitātēm piesātinātajā skolu direktoru darbā. Turklāt skolās populārāka kļūst videonovērošana un policijas darbinieku dežūras, kas varētu būt lieliska alternatīva bezjēdzīgajiem administratīvajiem sodiem, un tās nebūt nav tās populārākās iestādes, kurās spietotu narkotirgoņi.
Citāda situācija ir ar klubiem, jo tie no ekonomiskā viedokļa noteikti ir pateicīgāka vieta narkotiku izplatītājiem. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka klubu vadība kaut kādā veidā atbalstītu narkotiku tirdzniecību, jo katram īpašniekam ir svarīga savas iestādes reputācija. Tādēļ kluba vadītāja sodīšana būtu attaisnojama tikai tajā gadījumā, ja var pierādīt, ka kluba administrācija apzināti atbalstījusi narkotiku tirdzniecību. Arī Jelgavas naktskluba «Tonuss» īpašnieks Druvis Kalniņš norādīja, ka kluba vadītājs nekādā veidā nevar uzņemties atbildību par visiem apmeklētājiem, jo tad pirms ieejas klubā būtu jāpārbauda ne tikai apmeklētāju somu un virsdrēbju saturs, bet viņiem arī jāpalūdz izģērbties, kas acīmredzot nav veiksmīgākais veids, kā rūpēties par cilvēku labsajūtu. Skaidri nav noteikti arī kritēriji, kuros gadījumos kluba vadītājus var saukt pie administratīvās atbildības un kuros ne. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka nav izslēgtas dažādas provokācijas, kurās būtu jāņem vērā pārkāpuma subjektīvā puse.
Izvērtējot situāciju, pastāv pamatotas bažas par to, vai administratīvais sods patiešām ir efektīvākais veids, kā piespiest skolu un klubu vadītājus iestāties pret narkotiku izplatību. Pieredze liecina, ka sods neko neatrisina, jo tikai retais, šķērsojot ielu pie sarkanās gaismas, jūtas kā pārkāpējs. Līdzīga attieksme varētu veidoties arī attiecībā uz mācību iestāžu un klubu vadītājiem, kuri nevar justies atbildīgi par valsts neizdevušos politiku cīņā ar narkotiku izplatību.
Kopumā šī ambrāža un pārspīlētā centība izskatās pēc vēlmes kādu sodīt sodīšanas pēc. Sak, lai izskatītos, ka notiek aktīva cīņa pret narkotiku tirdzniecību, jo cita kaut cik loģiska izskaidrojuma, kādēļ skolu un klubu vadītājiem būtu jāuzņemas policijas pienākumi, vienkārši nav. Bet, ņemot vērā to, ka centība nav slikta īpašība, jāapsveic vien deputāti ar kārtējo «veiksmīgo» priekšlikumu. Vienīgi žēl, ka tie, par kuriem vēl rudenī balsojām, savas ideju vētras mēģina materializēt likumdošanas aktos.
